Valsts kontrole ceļ trauksmi par pašvaldību īpašumiem: vietvaras iebilst, sakot – “nav tā, ka mēs neko nezinām” 0
Valsts kontroles revīzija atklājusi, ka pašvaldībām Latvijā joprojām trūkst pilnīgas informācijas par daļu sev piederošo īpašumu, turklāt tikai aptuveni puse no tiem ir nostiprināti zemesgrāmatā. Pašas pašvaldības gan uzsver – situācija nav tik dramatiska, kā secināts revīzijā, un daudzas problēmas radušās valstiskā līmenī gadiem neatrisinātu jautājumu dēļ, vēsta 360TV Ziņas.
Latvijas pašvaldībām kopumā pieder vairāk nekā 200 tūkstoši īpašumu. Rēzeknes novada pašvaldības izpilddirektore Ērika Teirumnieka nepiekrīt secinājumam, ka pašvaldības nezinātu, kas tām pieder.
“Neko nezina – nu nav tā. Protams, visi īpašumi ir uzskaitīti. Bija specifiski jautājumi, piemēram, cik teritorijas ir ar apaugumiem, un tādā griezumā mēs tos nebijām vērtējuši,” skaidro Teirumnieka.
Viens no Valsts kontroles pārmetumiem ir tas, ka daudziem īpašumiem nav nostiprinātas īpašumtiesības zemesgrāmatā. Rēzeknes novadā skaidro, ka tas bieži vien netiek darīts, kamēr nav plānots īpašumu atsavināt.
Līdzīgu situāciju raksturo arī Krāslavas novadā. Tur norāda, ka īpašumu pārdošanu apgrūtina zemā interese, īpaši pierobežā.
“Mēs esam pierobeža, un, ņemot vērā notikumus ar dronu apdraudējumiem, interese ir stipri kritusies. Nav garantijas, ka pēc reģistrācijas zemesgrāmatā īpašumu izdosies atsavināt,” norāda Krāslavas novada domes izpilddirektors Viktors Aišpurs.
Pašvaldības uzsver, ka īpašumu apsaimniekošanu joprojām sarežģī arī nepabeigtā zemes reforma. Rēzeknes novadā ir gandrīz tūkstotis zemes nomas līgumu ar cilvēkiem, kuriem ir pirmpirkuma tiesības, bet nav līdzekļu zemi izpirkt.
Savukārt Augšdaugavas novadā šādu līgumu ir vairāk nekā pusotrs tūkstotis. Novada domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts uzskata, ka atbildība par šo situāciju gulstas arī uz valsts institūcijām.
“Tam būtu jābūt pārmetumam gan Finanšu ministrijai, gan Tieslietu ministrijai, kuras nav nodrošinājušas likumdošanas izmaiņas. Mēs kā pašvaldība par to runājam jau sen,” saka Aizbalts.
Revīzijā uzmanība pievērsta arī īpašumu iznomāšanai un pārdošanai. Piemēram, Gulbenes novadā Valsts kontrole saskata risku, ka mutiskās izsolēs īpašumi ne vienmēr tiek pārdoti par augstāko iespējamo cenu. Pašvaldībā gan norāda, ka šāda kārtība palīdz nodrošināt iespēju piedalīties arī senioriem, kuri nelieto internetu, un visi īpašumi pirms pārdošanas tiek profesionāli novērtēti.
Lai gan pašvaldības ne visiem Valsts kontroles secinājumiem piekrīt, tās atzīst, ka revīzija palīdzējusi identificēt arī trūkumus, kurus iespējams novērst. Vienlaikus vietvaras uzsver, ka daļu problēmu bez valsts iesaistes atrisināt nebūs iespējams.
VIDEO:
