Privātā arhīva foto

Vecmāmiņa pēc izsaukuma jeb Mājās sveša omīte 1

“Labdien, vai es uz rītvakaru savam bērnam varu sarunāt vecmāmiņu?” Šādi un līdzīgi jautājumi tiek uzdoti Vecmāmiņu kontaktbiržas galvenajai vecmāmiņai Zentai Rodertei. Sākotnēji šis projekts tika saukts “Vecmāmiņa pēc izsaukuma”, taču atsevišķu neķītru vīriešu rīcības dēļ nācās to pārsaukt – tagad to sauc par Vecmāmiņu kontaktbiržu. Saruna ar 75 gadus veco Zentu, viņas kolēģiem no Rīgas aktīvo pensionāru alianses “RASA” par vecmāmiņu pakalpojumu sniegšanu, par to, kā mūsdienu pasaulē sadzīvo vecā un jaunā paaudze.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Izsaucu vecmāmiņu!

Vecmāmiņa pēc izsaukuma – tieši ar tādu nosaukumu pirms aptuveni diviem gadiem startēja “RASA” pieteiktais projekts Rīgas domē. Ideja – aktīvie seniori un pensionāri – var būt sabiedrībai noderīgi, piedāvājot aukļu pakalpojumus, bet ģimenes iegūst uzticamus un disciplinētus bērnu pieskatītājus. Taču, kā stāsta alianses valdes priekšsēdētāja Terezija Mackare, projekta nosaukumu nācās mainīt, jo vairākkārt uz alianses mājas lapā norādīto tālruni zvanījuši vīrieši, piedāvājot neķītru sadarbību. Tad nācies domāt citu nosaukumu. Nu jau krietnu laiku kundzes gados veido pašas savu Vecmāmiņu kontaktbiržu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kad projekts tika sākts, Rīgas dome piešķīra finansējumu, un par šiem līdzekļiem 50 sievietes pensijas un pirmspensijas vecumā izgāja apmācības kursu. Ar speciālistiem palīdzēja Nodarbinātības valsts aģentūra, tika izieta prakse privātajos bērnudārzos. Sievietes mācījās gan psiholoģiskas, gan praktiskas gudrības, kā ienākt svešā ģimenē, kā sadzīvot un saprasties ar bērniem. Sievietes apguva arī dažādas sociālas iemaņas, tostarp, kā aprūpēt bērnu vai pieaugušo ar īpašām vajadzībām. Mackare atzīmē, ka visas vecmāmiņas, kuras darbojas kontaktbiržā, ir sociālas vecmammas, kas gatavas palīdzēt ne tikai bērnu aprūpē, bet arī pieaugušo, piemēram, pēc slimības vai pēkšņas invaliditātes iestāšanās gadījumā.

Jau vēlāk sadarbība izveidojās arī ar Labklājības ministriju, kas arī bija gatava piešķirt līdzekļus senioru vecuma grupas aukļu apmācīšanai. Patlaban Vecmāmiņu kontaktbiržā aktīvi darbojas 85 dažāda vecuma un izglītības sievietes, kas gatavas steigt palīgā tām ģimenēm, kurām nav bērnu pieskatītāju.

Lielākais pieprasījums pēc svešajām vecmammām – bērnu izvadāšana pa pulciņiem

Ģimenēs mēdz būt dažādas situācijas, kādēļ tām nepieciešama sveša vecmāmiņa. Mūsdienās īstās omītes parasti strādā, tādēļ pašas savus mazbērnus nevar auklēt, kamēr vecāki darbos. Citā ģimenē aukle vajadzīga tikai tad, kad pašiem gribas iziet no mājas – vakarā uz teātri, mammai pie friziera vai iepirkties, kā arī reizēs, kad bērns slimo, bet pašiem vecākiem nav iespēju ar viņiem palikt mājās. Tomēr visbiežāk vecmāmiņas esot pieprasītas gadījumos, kad bērni jāizņem no skolas, jāaizved uz pulciņu, jānogādā mājās. Retāk, taču ir arī vecāki, kuri svešo omīti meklē zīdaiņu auklēšanai. Vecmāmiņu kontaktbiržā esošajām omītēm nav vecuma ierobežojuma, no cik gadiem viņas gatavas auklēt mazuļus. Ir tādas, kuras zīdaiņus nepieskata, bet tad, savukārt, ir iespēja atrast tādu, kas to darīs labprāt. Visu iespējams sarunāt, taču šī tomēr nav labdarības iestāde – par pakalpojumiem vecākiem ir jāmaksā. Cita lieta, ka vecāki var būt droši – vecmammas ir apmācītas, lielai daļai no viņām ir pedagoģiskā izglītība, viņas ir disciplinētas, godīgas un mīļas. Nav vienotas takses, un katra auklīte ar vecākiem vienojas par atsevišķu samaksu, atkarībā no veicamajiem pienākumiem. Tomēr ir noteikta minimālā cena, par kādu profesionālās omītes gatavas doties pie sveša mazbērna, – sākot no diviem eiro stundā.