Foto: ekrānuzņēmums

VIDEO: Elkotas romāna “Mazās sievietes” jaunākā ekranizācija 0

Viens no slavenākajiem amerikāņu romāniem piedzīvojis kārtējo ekranizāciju, un sešās nominācijās “Mazās sievietes” izvirzītas Amerikas Kinoakadēmijas balvai “Oskars”.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti un dzērieni, kas veicina grumbu veidošanos un paātrina novecošanos 25
Seni un spēcīgi ticējumi: šīs lietas nekad nedrīkst ne aizņemties, ne aizdot
Ziemeļamerikas indiāņu zvēru horoskops. Uzzini, kurš dzīvnieks esi tu! 21
Lasīt citas ziņas

“Mazo sieviešu” popularitātei ir vairāki iemesli. Pirmkārt, tas ir pats romāns, ko Luīza Meja Elkota izdeva 1868. gadā, tā pavērdama ceļu jaunam žanram amerikāņu literatūrā un savai profesionālajai karjerai, ko pavadīja aplausi un finansiāls nodrošinājums. Otrkārt, nostalģija, kas lasītāju aizved uz 19. gadsimta sešdesmitajiem gadiem, – kaut arī risinās Pilsoņu karš, tas tiek pieminēts garāmejot, uzsvaru liekot uz attiecībām starp četrām Mārču ģimenes māsām Megu, Džo, Eimiju un Betu, viņu Mammuci, Loriju un Lorensa kungu, un pārējiem. Atšķirībā no literatūrā tobrīd pierastā ne tikai galvenās lomas uzticētas pusaudzēm, bet viņas ir dzīvas un ļaujas emocijām, arī negatīvajām, jo autore neidealizē – Elkota Mārčas norakstīja no savas dzīves un pati paslēpusies aiz Džo vārda. Treškārt, “Mazās sievietes” piedzīvojušas pamatīgu interesi gan no teātra, gan radio, kino un TV cilvēku puses, un Grētas Gērvigas versija ir jau septītā pilnmetrāžas filma, kas tapusi pēc šī romāna motīviem. Ceturtkārt, filma ir Grētas Gērvigas izauklēts darbs, kas iekļauts cīņā par “Oskariem” – arī kategorijās, kas ierasti “pieder” vīriešiem.

Gērviga blīvi sapludinājusi Mārču māsu stāstus ar Luīzas Mejas Elkotas pašas pieredzēto (abolicionisms, karjera u. c.), bet pāri visam izcēlusi līniju par jaunas, neatkarīgas sievietes vēlmi kārtot pašai savu dzīvi. Zaudējot gan vienu no grāmatas un arī iepriekšējo kino versiju emocionālākajām epizodēm (Džo un Bēra tikšanās, kad viņš ierodas Konordā ar grāmatas pirmizdevumu), viņa brīvi risina tagadnes un pagātnes līnijas, kas oriģināldarba nezinātāju var samulsināt, jo notikumu hronoloģijai teikts kategorisks nē. To gan nevar attiecināt uz teju autentiskajiem kostīmiem, vidi (filma uzņemta arī Elkotas mājā, kas jau gadu desmitiem ir muzejs) un vizuālo izpildījumu (operators Jorijs LeSā), kurā daudz kas aizgūts no amerikāņu glezniecības.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Mazās sievietes” nominētas sešiem “Oskariem”: labākā filma, adaptētais scenārijs, aktrise (Sērša Ronane), otrā plāna aktrise (Florence Pjū), mūzika (Aleksandrs Desplā) un kostīmi.

“Mazās sievietes”/”Little Women”

  • ASV, 2019
  • Režisore: Grēta Gērviga
  • Lomās: Sērša Ronane, Emma Vatsone, Florence Pjū, Elīza Skanlena, Lora Derna, Timotē Šalamē, Merila Strīpa, Kriss Kūpers, Treisijs Letss, Džeimss Nortons, Luī Garels
  • No 24. janvāra kinoteātros

Filmas treileris:

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.