Stārķis uzartā laukā.

Visapkārt baroni un pašvaldību korumpanti – Saeimas deputāti spriež par zemes pircēju loka paplašināšanu 12

Latvijā lauksaimniecībā izmantojamu zemi turpmāk varēs nopirkt arī Eiropas ekonomiskās sadarbības organizācijas (OECD) dalībvalstu pilsoņi un firmas.

Reklāma
Reklāma

Steidzas ar likuma grozīšanu

Kokteilis
Personības TESTS. Kura no sejām jums šķiet vispievilcīgākā? Atbildē slēpjas jūsu partnera ideāls 3
Vēstures atkārtošanās ir neizbēgama! Peskovs atklāj, uz kuru Eiropas galvaspilsētu Krievija mērķēs savas raķetes 164
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 160
Lasīt citas ziņas

OECD dalībvalstu fiziskas un juridiskas personas pirks zemi ar tādiem pašiem nosacījumiem kā līdz šim to pirkuši Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Šveices Konfederācijas pārstāvji.

To paredz likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumi, kurus Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā steigšus gatavo trešajam lasījumam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pasteigties deputātus spiež apņemšanās grozīt zemes iegādes kārtību, 2016. gada 1. jūlijā Latvijai iestājoties OECD. Toreiz Latvija apņēmās grozīt pašmāju likumus jau līdz 2019. gada 31. decembrim.

Tā kā martā Latvijai OECD Investīciju komitejā jāziņo, kas izdarīts, likumam jāstājas spēkā jau nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Ārzemnieku pieplūdums zemes tirgū

Zemes pircēju loka paplašināšana varētu veicināt ārzemju pircēju vēl lielāku pieplūdumu zemes tirgū.

Tāpēc, skatot likuma grozījumus, Saeimas deputāts Romāns Naudiņš (Nacionālā Apvienība) ierosināja, lai pircēji rakstiski apsola uzsākt zemes izmantošanu lauksaimniecībā uzreiz pēc tās iegādes un nodrošina to arī turpmāk.

Pašlaik likumā noteikts, ka zemes izmantošana lauksaimniecībā pircējam jāuzsāk viena līdz triju gadu laikā, skaitot no darījuma reģistrēšanas dienas Zemesgrāmatā.

Bet pēc Romāna Naudiņa domām, tas ļauj uzdarboties spekulantiem, kuri jau pēc gada pārdod zemi citam. Pircējam, viņaprāt, būtu jāsagatavo arī uzņēmējdarbības trīsgadu plāns zemes izmantošanai lauksaimniecībā, kā arī jāapliecina, ka viņam ir nauda šī plāna īstenošanai.

Romāns Naudiņš tāpat ierosina noteikt, ka pircējam nav tiesību iznomāt zemi trīs gadus, skaitot no darījuma reģistrēšanas dienas Zemesgrāmatā.

Pašlaik spēkā esošajā likumā un Saeimā gatavotajos likuma grozījumos gan paliek prasība, ka par 10 hektāriem lielāku zemes gabala iegādei pircējam (fiziskai personai) vajadzīga vietējās pašvaldības atļauja.

Ja pērk firma, tad atļauja jāprasa, pērkot par 5 hektāriem lielāku īpašumu. Piedevām zemes pircējam jāprot valsts valoda, ko gan diezgan viegli var apiet dažādos veidos.

Reklāma
Reklāma

Spekulanti apiet ierobežojumus

Zemnieku Saeimas pārstāvis Mārtiņš Trons uzskata, ka pašlaik spēkā esošos zemes iegādes noteikumus joprojām var apiet ar lauksaimniecību pilnīgi nesaistīti ļaudis un spekulanti, pērkot uzņēmumu kapitāldaļas, kuru pamatkapitālā ir lauksaimniecībā izmantojama zeme.

Kaut arī Ekonomikas ministrija jau vairākkārt aicināta atrast paņēmienu, kā nepieļaut zemes pārdošanu, pērkot uzņēmumu kapitāldaļas, tas joprojām nav atrasts.

Viņaprāt, kamēr jau vairāku Saeimas sasaukumu deputāti tērzē, kā ierobežot ārzemnieku ieplūšanu Latvijas zemes tirgū, tikmēr ārzemnieki to pērk bez aizķeršanās.

Tā vēl pavisam nesen šādi kāda ārzemju firma par 10 miljoniem iegādājusies pusotru tūkstoti hektāru zemes Jelgavas novadā. Pēc viņa teiktā, vēl esot zināms par vismaz pieciem līdzīgiem darījumiem, kuri varētu notikt šogad.

Saeimas deputāti cīnās pret baroniem

Romāna Naudiņa priekšlikumus komisijas deputāti ar balsu vairākumu noraidīja.

Tā kā Latvijā joprojām ir ap 200 000 hektāru atmatā atstātas, daļēji vai pilnīgi aizaugušas zemes, pircējiem nevarēšot prasīt uzsākt zemes izmantošanu lauksaimniecībā nekavējoties.

Tāpat to nevarēšot prasīt, ja darījums noticis ziemā, kad zemi klāj sniegs. Deputātus nepārliecināja iebildums, ka lauksaimnieciskā ražošana ir plašāks jēdziens, kas ietver ne tikai zemes apstrādi.

Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans (JK) uzskata, ka Romāna Naudiņa priekšlikumi esot vērsti uz to, lai zemi varētu iegādāties, pēc viņa teiktā, lielie zemes baroni. Toties mazajiem lauksaimniekiem vai tādiem, kuri vēl tikai gribētu pievērsties lauksaimniecībai, šīs iespējas būtu liegtas.

Pēc viņa teiktā, šie lielie zemes baroni arī esot vainojami pie tā, ka Latvijas laukos paliek arvien mazāk iedzīvotāju.

Šaubās par pašvaldību deputātu zināšanām un korupciju

Saeimas deputāts Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par”) šaubās, vai vietējo pašvaldību komisijās, kuras izsniedz pircējiem atļaujas zemes iegādei, vispār ir ļaudis, kuri kaut ko sajēdz no biznesa plāniem.

Pēc Krišjāņa Feldmana domām, šāda prasība tikai veicināšot pašvaldību amatpersonu piekukuļošanu, tāpēc ir noraidāma.

Tā kā pašlaik likuma grozījumi tiek gatavoti, lai izpildītu Latvijas – OECD dalībvalsts – starptautiskās saistības, komisijas deputāti vienojās, ka ārzemnieku kapitāla ieplūšanas ierobežošanai Latvijas zemes tirgū būtu vajadzīgs cits likumprojekts. Pēc Saeimas deputāta Ivara Zariņa (“Saskaņa”) ierosinājuma, to kopīgi sagatavotu Zemkopības un Ekonomikas ministrijās.

Likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumus, kuri paredz paplašināt lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircēju loku arī uz ESAO dalībvalstu pilsoņi un firmu rēķina, trešajā lasījumā Saeimā varētu pieņemt 27.februārī.

Uzziņa:

ESAO ir 36 dalībvalstis – Beļģija, Dānija, Vācija, Francija, Grieķija, Īrija, Islande, Itālija, Kanāda, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Austrija, Portugāle, Zviedrija, Šveice, Spānija, Turcija, ASV, Apvienotā Karaliste, Japāna, Somija, Austrālija, Jaunzēlande, Meksika, Čehija, Dienvidkoreja, Ungārija, Polija, Slovākija, Čīle, Slovēnija, Izraēla, Igaunija, Latvija un Lietuva.

ESAO dalībvalstis, kuras nav ES, EEZ un Šveices Konfederācijas dalībvalstis, ir Čīle, Dienvidkoreja, Austrālija, Jaunzēlande, Meksika, Kanāda, ASV, Turcija, Izraēla un Japāna. 2015. gadā sarunas par iestāšanos ESAO uzsākusi Kostarika.

2007. gada maijā uzsāktās sarunas ar Krieviju tika pārtrauktas, 2014.gadā Krievijai anektējot Ukrainai piederošo Krimas pussalu.

Pašlaik ESAO padome skata Argentīnas, Brazīlijas, Bulgārijas, Horvātijas, Peru un Rumānijas pieteikumus.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.