Zemnieku viedokļi. Kā vērtējat Gerharda pirmo gadu zemkopības ministra amatā? 1
Šāgada 23. janvārī apritēja gads, kopš darbību sāka Krišjāņa Kariņa vadītā valdība, kurā zemkopības ministra amatu ieņem Kaspars Gerhards. Lauku saimniekiem un nozares pārstāvjiem jautājām, kā viņi vērtē zemkopības ministra pirmā gada darbību.
Arvis Jakovičs, Dzelzavas pagasta SIA Dēmetra saimnieks:
– Kad Kaspars Gerhards pērn sāka darboties zemkopības ministra amatā, šķita – viņš lauksaimniecības jautājumos ir nekompetents, darbojas ne savā lauciņā. Visa nozare apraudājās par to, cik ļoti tai nav paveicies ar ministru. Viņš ātri mācījās. Dažus mēnešus pēc apstiprināšanas amatā mūsu Latgales Ražojošo lauksaimnieku apvienībai bija tikšanās ar K. Gerhardu. Varēja just – viņš ir iedziļinājies ar lauksaimniecību saistītajos jautājumos. Patlaban Gerhards saprot, kas ir kas. Turklāt viņam blakus ir ZM parlamentārais sekretārs un lauksaimnieks Jānis Grasbergs, kuru personīgi pazīstu un augstu vērtēju. Vienlaikus ir jāsaprot, ka valsts amatpersonu iespējas panākt valstij un nozarei labvēlīgus lēmumus arī ir ierobežotas.
K. Gerharda līdzšinējo darbību vērtēju atzinīgi. Latvijas lauksaimniecības nozarei ļoti izšķirošs būs šis, 2020. gads, kad spēkā stājas jauni noteikumi, regulas un notiek lemšana par kopējo lauksaimniecības politiku nākamajam ES plānošanas periodam. Ļoti svarīgi, kā zemkopības ministra komanda tiks galā ar jaunajiem izaicinājumiem, tostarp klimata pārmaiņu uzliktajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Agrāk zemkopības ministriem izaicinājumu bija mazāk. Lauksaimnieki patlaban ir neziņā par vispiemērotākās tehnikas pirkumiem. Pieļauju, ka ZM arī vēl nav gatava sniegt padomus šajā virzienā.
Rihards Valtenbergs, Skrundas pagasta ZS Valti saimnieks:
– Zemkopības ministrs gada laikā lielus mēslus nav sataisījis, bet nav arī bijis nekā, kas viņa darbībā priecētu. Man ļoti nepatīk Zemkopības ministrijā sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts par atļauju cirst jaunākus, mazāka caurmēra kokus. Vācijā un Somijā jau patlaban ir aizliegts cirst tik maza diametra kokus kā Latvijā. Beigu beigās Latvijā paliks vien jaunaudzes, nebūs sēņu un ogu. Ar mellenēm jau tagad ir, kā ir. Patlaban viena kubikmetra baļķu sagatavošanai vajag 4–5 kokus, agrāk pietika ar vienu koku.
Nākamais neatrisinātais samezglojums ir PVN likme gaļai. Tā no 21% būtu jāsamazina līdz 5%, sliktākajā gadījumā līdz 12%. Tas dotu grūdienu lopkopju straujākai izaugsmei un ļautu labāk konkurēt ar kolēģiem citās valstīs. Patlaban citās valstīs pārdodam 300–400 kg smagus teļus un vedam uz Latviju atpakaļ gaļu, turklāt ne jau labākos gabalus. Svarīgi ir arī popularizēt tieši gaļas liellopu gaļu, kuru daudzi cilvēki aizvien neizvēlas. Nelieli uzlabojumi šajā virzienā gan ir. Aicinu zemkopības ministru iepriekš nosauktos ieteikumus ņemt vērā.
Līvija Lelle, Matīšu pagasta ZS Lelles saimniece:
– Man pret zemkopības ministru ir ļoti neitrāla attieksme. Viņa darbībai mūspusē nav bijušas skaļas publicitātes. Citādi ir ar ZM parlamentāro sekretāru Jāni Grasbergu, kurš savu viedokli pauž novada laikrakstā un citviet. Turklāt pazīstam viņu, jo Grasbergi dzīvo kaimiņu pagastā.
Cūku audzētājiem šajā gadā saglabāsies tāds pats maksājumus par sivēnmāti kā aizvadītajā gadā. No šā skatpunkta raugoties, iemesla ZM kritikai nav. Janvāra pēdējā nedēļā saņēmām ziņu no LAD, ka nav atbalstīts mūsu pieteikums jauna arkla pirkumam. Kopā ņemot, sūdzību par zemkopības ministru nav. Viņam vajadzētu būt dzirdamākam, tad par veikumu uzzinās ikviens saimnieks, ne tikai lielās asociācijas.
Glorija Zaļaiskalns, Vaives pagasta ZS Lejas Krastiņi saimniece:
– Gada laikā, nu jau nedaudz ilgāk, kopš ir apstiprināta jaunā valdība, tostarp zemkopības ministra amatā Kaspars Gerhards, būtiskas izmaiņas nav notikušas. Mūsu saimniecībai aizvadītais bija ļoti saspringta darba gads, politisko norišu pamatīgai izsekošanai nebija laika. No plašsaziņas līdzekļiem uzzinām, ka zemkopības ministrs darbojas. Tas jāvērtē atzinīgi.
Jānis Bērziņš, biedrības Latvijas dārznieks valdes priekšsēdētājs:
– Kasparam Gerhardam ir citāds darba stils nekā iepriekšējiem zemkopības ministriem, tomēr darba rezultātus tas nav ietekmējis. Viss notiek pozitīvi. Ministrs ir vērsts uz sadarbību, jautājumus risina, nozares intereses aizstāv. Piemēram, par samazināto PVN likmi – Gerhards aicina to ieviest arī citām produktu grupām. Tas ir svarīgi tāpēc, ka PVN ietekmē ražotāju un arī pircēju maciņus.
Laba sadarbība ar ZM veidojas arī enerģētikas jautājumos. Lauksaimnieku teiktajam nebūs svara, ja to neatbalstīs ZM.
Mūsu asociācija samezglojumus risina ar LOSP starpniecību. K. Gerhards regulāri apmeklē LOSP sanāksmes, uzklausa viedokļus. Cits jautājums, vai viņš tos ņem vērā.
Kārlis Ruks, Latvijas Jauno zemnieku kluba valdes priekšsēdētājs:
– Sadarbība ar ministriju mums kā Latvijas Jauno zemnieku klubam ir bijusi ļoti laba. Taču to vairāk ir nodrošinājusi ministra komanda. Ar pašu Gerharda kungu tikšanos mums ir bijis maz pretēji tam, kā tas bija agrāk, kad bieži tika sasauktas kopīgas sēdes, kur nozares grupu un NVO pārstāvji kopā ar ZM pārstāvjiem un ministru izdiskutēja nepieciešamos jautājumus un nonāca līdz kopsaucējam.
Izteikumi publiskajā telpā ir redzami, un tie norāda, ka ZM prioritāte ir mazie ražotāji, jaunie lauksaimnieki u. c., bet, kā prioritātes īstenosies dzīvē, pagaidām nemāku spriest. Patlaban esam viena KLP perioda izskaņā un jauna, pavisam atšķirīga perioda priekšā. Tāpēc cerēsim, ka ministrs savu solījumu turēs, un jaunajā plānošanas periodā baudīsim labākus nosacījumus Latvijas jaunajiem lauksaimniekiem un lauku teritoriju attīstībai.
Vai zemkopības ministra devums nozarei ir jūtams?
Agita Hauka, Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja:
– Latvijas Zemnieku federācijas pārstāvji tiekas ar zemkopības ministru. Mums ir radies iespaids, ka viņš domā par to, kā palīdzēt mazajām piemājas saimniecībām kļūt par ražotājiem un augt. Sarunas ir loģiskas, saprotam, ka leiputrijas nebūs. Zemkopības ministrs cenšas mūs saprast. Ir apsolīts, ka saimniekiem, kuri saņēma vienreizēju 500 eiro atbalsta maksājumu gadā, to palielinās. Esam runājuši par to, lai saimniecības ar naudas apgrozījumu līdz 15 000 eiro varētu saņemt atbalstu tālākai izaugsmei. Ceram, ka līdzīgi kā citās valstīs arī Latvijā noteiks tiešmaksājumu griestus un pāri palikušo naudu novirzīs mazajiem ražotājiem. Viņi patlaban darbojas no rokas mutē, izaugsmei naudas nepietiek. Subsīdiju nauda ir sabiedrības nauda, un svarīgi, lai sabiedrība laukos justos stabili un darbotos. K. Gerhards savu darbu dara atbildīgi. Zemkopības ministram ir padomdevēji, un arī mēs, nevalstiskās organizācijas, viņam dodam padomus.
Jānis Cielava, Vērgales pagasta ZS Gausēni saimnieks:
– Kad Kaspars Gerhards stājās amatā, viņa iepriekšējā amata dēļ bija bažas, vai lauksaimniecībai nebūs jākļūst pārmēru zaļai. Tomēr viss ir kārtībā, zemkopības ministrs domā par zemniekiem. Mani kā graudu audzētāju un meža īpašnieku priecē, ka nākamajā gadā būs subsīdijas zemes kaļķošanai. Piekrītu viņam arī par koku ciršanas caurmēra mazināšanu, jo ciršana ir katra saimnieka izvēle. Lielās dimensijas kokus par labu cenu pārdot nevar, tos vajag dabai. Ir jāpastiprina privāto mežu īpašnieku kontrole, vai izcirstā meža vietā stāda tādu pašu jaunu mežu. Ļaujot mežam atjaunoties dabiskā veidā, kā galvenokārt notiek privātajos mežos, iegūstam lielu lapu koku īpatsvaru. Cits jautājums ir par kailciršu lielumu, tās varētu samazināt.
ES subsīdijas ministrs ietekmēt nevar, jo Latvija ES budžetā iemaksā mazāk, nekā no tā saņem. Mežs nav tikai skaistumam. Ja tas ir īpašumā, tad ir jāatpelna zemes nodoklis, jāgūst peļņa.
Kristaps Melbārdis, Ēdoles pagasta ZS Mežoki saimnieks:
– No lauksaimniecības politikas skatpunkta vērtējot, zemkopības ministrs daudz jautājumus virza tā, kā to vajadzētu darīt. Par profesionālo dimensiju runājot, svarīgi, cik profesionāli cilvēki ir viņa komandā, vai viņš tos noturēs un attīstīs. Aitkopības un cūkkopības nozari vērtējot, ministra veikumā saredzu vairāk pozitīvā nekā negatīvā. Tostarp arī atbalstot samazināto PVN likmi gaļai. Lauksaimniecība ir primāro produktu ražotāja. Šajā nozarē tādas pašas nodokļu likmes piemērošana kā augstajām tehnoloģijām nozīmē lauksaimniecības nolemtību stagnācijai. Ar samazinātu PVN likmi gaļas lopkopības nozares uzņēmējiem paliktu vairāk naudas izaugsmei, kāptu ražošanas efektivitāte. Turklāt jāņem vērā arī ražošanas sezonalitāte, banku politika aizdevumu izsniegšanā. Lopkopībā katrs ieguldītais eiro saimniecībā atgriežas vien pēc 12 mēnešiem.
Andris Pauls-Pāvuls, Smiltenes pagasta SIA A17 saimnieks:
– Zemkopības ministra Kaspara Gerharda un viņa politiskās komandas iespaidīgākais sasniegums gada laikā, šķiet, ir ministra biroja vadītāja vietnieces Aijas Iesalnieces dēla piedzimšana. Saku to bez ironijas, jo, manuprāt, Nacionālās apvienības ministrēšana nav devusi Latvijas laukiem nekādu nacionālas nozīmes labumu. Manā izpratnē, lauksaimniecība nav tikai bizness, kā to, norādot uz konkurenci ar skandināviem, poļiem un tepat Baltijā, norāda ministrs. Vispirms lauksaimniecība ir valsts drošības jautājums – neapdzīvota valsts nav droša valsts.
Valsts pastāvēšanas garants ir lauku saimniecības, kuras kā blīvs režģis pārklāj valsti un dod iespēju juku laikos izdzīvot pilsētniekiem, palikušiem bez pārtikas un ūdens. Tieši pateicoties šādam nelielu spēcīgu saimniecību režģim, Kurzemes katlā ar 1944. gada ražu 80 000 kurzemnieki spēja pabarot 150 000 bēgļu. Mūsdienās šāds režģis Latvijā vairs nepastāv.
Subsīdijas nav instruments nozares biznesa atbalstam, tās paredzētas visas sabiedrības kopējam labumam, gan drošībai, gan tīrai videi un pārtikai. Lauksaimnieku pienākums ir šo valsts kopējo labumu nodrošināt, nevis konkurēt, eksportējot labību arābiem un afrikāņiem. Šķiet, Nacionālās apvienības zemkopības ministrs to nesaprot.
