Zaļi paštaisīti dekori Ziemassvētkos. Padomus sniedz tukumniece Dace Baumane 0
Ziemassvētku dekoros ir jādominē zaļajai krāsai, jo tā daba ietonējusi šo svētku galvenā simbola – egles – skujas, uzskata tukumniece Dace Baumane. Viņa savējos jau vairākus gadus dažādos svētkos iepriecina ar īpašiem dekoriem.
Ragavas jātaisa vasarā
Dace smejas, ka esot kļuvusi par īstu vācēju. Viņai vienmēr līdzi esot kāds paliela izmēra maisiņš, lai pa ceļam (vienalga, vai iet uz darbu vai dodas pastaigā) tajā iemestu kādu čiekuru, zariņu vai mežrozītes sarkanos auglīšus, kas nu iekrīt acīs. Pat uzturoties ārvalstīs, Dacei nav miera. No ceļojuma pa Zviedriju mājās atgriezusies ar čiekuru tūtiņu. – Kompozīcijās cenšos maksimāli izmantot to, kas pieejams dabā.
Izejmateriāli jāsavāc savlaikus, lai čiekuri, rožu galviņas, koku miziņas, sūnas, labības vārpas un citi dabas materiāli (protams, izņemot mūžzaļo koku un krūmu zariņus) pagūtu kārtīgi izžūt.
Zariņus, ko Dace parasti izmanto kompozīcijas apjoma veidošanai, stiprina putuplastā vai oāzē. – Putuplastu piegriežu, lai būtu tāds izmērs un forma kā traukam. Tad ar speciālu līmi, kas paredzēta putuplasta līmēšanai, ripiņas pielīmēju pie trauka. Savukārt oāzi vispirms uzspraužu uz kājiņas jeb krēsliņa (to var iegādāties floristikas piederumu veikalos) un tad pielīmēju pie trauka. Saķere veidojas starp šo krēsliņu un trauku, pie oāzes līme neturas.
Ja kompozīcijā stiprina tējas svecītes, putuplasta pamatni veido augstāku, lai svecītes būtu redzamas, nevis pazustu zaros. Dace iesaka īpašu uzmanību pievērst sveču stiprināšanai veidojumā, jo tas ir svarīgi ugunsdrošības dēļ. Daži grēkojot un sveces līmējot pie zariem, taču tas ir ļoti riskanti, jo degoša svece var uzkrist uz galda vai zariem un tos aizdedzināt. Lai tas nenotiktu, sveces jāstiprina metāla svečturī ar metāla kāju jeb adatu, ko var dziļi iestiprināt kompozīcijā.
Pārējās detaļas – sūnas, čiekurus, zīles, kaltētos ziedus – pielīmē ar karstās līmes pistoli. Detaļu sasaistei izmanto arī lina diegus.
Stabilam traukam ir nozīme
Dace ne vien veido kompozīcijas no dabas materiāliem, bet no betona maisījuma darina traukus, kuros kārto mūžzaļo koku un krūmu zarus, čiekurus, sūnas un daudz ko citu. – Betona trauki ir pasmagi, līdz ar to – stabili. Ja negribas tērēt laiku, jaucot betonu, var izmantot māla puķupodus, kam ir gan dažādas formas, gan izmēri, – viņa iesaka.
Lai taptu betona trauks, vajag betona maisījumu (to var iegādāties būvmateriālu veikalos), vienu lielāku un otru mazāku bļodu (tās var būt no plastmasas, māla vai cita materiāla), ūdeni, palielu trauku, kurā jaukt betonu, un gumijas dārza cimdus, lai saudzētu rokas.
Traukā ieber betona maisījumu un pamazām pielej ūdeni, nepārtraukti maisot. Kad masa sāk līdzināties putrai, ūdens būs pievienots pietiekami.
Pēc tam ķeras pie liešanas darbiem. Abas bļodiņas, kas tiks izmantotas kā kompozīcijas trauka forma, ieeļļo, lai masa nepieliptu pie trauka malām, būtu viegli izņemama, kad būs sastingusi. Lielākajā ieeļļotajā bļodā liek masu un iespiež ar mazākā diametra bļodiņu, kas ieeļļota no ārpuses. Spiež tā, lai pamatnē arī paliktu masa. Nolīdzina malas trauka augšpusē un ar āmuru piesit trauka malām, lai izzustu gaisa burbuļi. Trauku ievieto maisā un žāvē aptuveni diennakti. Nākamajā dienā izņem iekšējo bļodiņu un pārbauda masas cietības pakāpi. Ja masa vēl nav līdz galam izžuvusi, to turpina žāvēt. Kad trauks ir gatavs izņemšanai, nedaudz piesit pie tā malām, lai vieglāk atdalītos un būtu izņemams.
