Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Šmits: “Piekrastes zvejniecība Latvijā – tradīciju krātuve un piejūras reģionu dzīves virzītājs” 0
Pēdējie notikumi, kas saistīti ar Dabas aizsardzības pārvaldes izstrādāto Jūras aizsargājamo teritoriju plānu, piekrastes zvejniecības jautājumu padarījuši aktuālāku nekā jebkad. Plāna ieviešana šādā redakcijā nav savienojama ar piekrastes reģionu dzīves realitāti, tādēļ tā apturēšana un pārstrāde bija vienīgais loģiskais risinājums. Plānā paredzēties nesamērīgie ierobežojumi radītu ekonomiski graujošas sekas, nopietni apdraudot piekrastes zvejniecību un ar to saistīto uzņēmējdarbību. Šie ierobežojumi būtu skāruši simtiem ģimeņu un gandrīz visus Rīgas līča un Baltijas jūras ciemus, kuros zvejniecība ir svarīgs iztikas avots un reģiona kultūras sastāvdaļa.
Es, kā Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, turpināšu cieši sekot procesa tālākai attīstībai, jo no tā ir tieši atkarīga piejūras reģionu apdzīvotība, sociāli ekonomiskā stabilitāte un piekrastes dzīvesveida saglabāšana.
Piekrastes zvejniecība Latvijā nereti tiek piemirsta, runājot par tautsaimniecību un piejūras apvidu sociālekonomisko noturību un attīstību. Tomēr tā ir zivsaimniecības nozares joma ar īpašu pievienoto vērtību – tās ietekme sniedzas krietni tālāk par tīklos izvilkto nozveju. Tā ir daļa no Latvijas piekrastes dzīvesveida, kultūrvēsturiskās identitātes un reģiona ekonomikas, kas nodrošina darbu un rosību visa gada garumā jūras piekrastē no Kuivižiem līdz Jūrmalciemam.
Tradīcijas, kas turpina dzīvot
Piejūras zvejniecības tradīcijas Latvijā veidojušās paaudzēs. Prasmes un zināšanas par jūru un zveju tiek nodotas tālāk, saglabājot dzīvu mantojumu un vietējo zināšanu “skolu”. Mazjūras zvejniecība nav tikai darbs – tā ir nozare, kas domā ilgtermiņā, rūpējoties par zivju resursu ataudzi, par nākamajām zvejnieku paaudzēm, par jūru, par dabu, par vidi.
Lai gan zvejnieku ikdiena mainās, nozīmīgākais paliek – cilvēks, kurš strādā brīžiem skarbajā jūras vidē un pārzina to gan praktiski, gan intuitīvi. Šī pieredze ir daļa no nacionālā kultūras mantojuma, un tās saglabāšana ir nozīmīga ne tikai pašiem zvejniekiem, bet arī piekrastes ciemu ilgtermiņa attīstībai.
Sadarbībā spēks
Lai arī mazie piekrastes uzņēmumi bieži ir ģimenes bizness, to ietekme ir krietni vien plašāka. Katrai laivai izejot jūrā sākas process, kurā iesaistās virkne vietējo ļaužu un uzņēmumu. Zvejnieku loms nonāk kūpinātavās, tirgotavās, apstrādes uzņēmumos vietējos viesu namos un kafejnīcās, kas nodrošina darbu ne tikai zvejniekiem, bet arī desmitiem citu uzņēmēju un darbinieku. Visa šī darbība rada piekrastes reģionu tūrisma atraktivitāti un “zivju garšu”.
Nozares dzīvotspēja lielā mērā balstās sadarbībā starp zvejniekiem, pārstrādātājiem, aukstuma noliktavām, tūrisma pakalpojumu sniedzējiem un citiem vietējiem uzņēmējiem. Tieši sadarbība dod iespēju radīt pievienoto vērtību zivīm un nodrošināt darba vietas visa gada garumā, kas ļauj piekrastes mazajiem uzņēmumiem dzīvot, nodrošināt iztiku ģimenēm un attīstīties. Īsi sakot – zvejniecības un zivju apstrādes iespējas notur iedzīvotājus piekrastē. Tās ir nodrošinātas ģimenes, tie ir cilvēki ciematos un mazpilsētās, tā ir rosīga saimnieciskā dzīve ar veikaliem, skolām, kultūras namiem, attīstītu vietējo infrastruktūru un citiem pakalpojumiem.
Piejūras reģionu dzīve nav tikai zveja vai vasarnieki
Piekrastes mazie ciemi pastāv un attīstītās tikai tad, ja tajos ir cilvēki un darbs ne tikai vasaras sezonā, bet visa gada garumā. Zveja un ar to saistītā uzņēmējdarbība ir viens no pamatakmeņiem, kas nodrošina šo stabilitāti, ciemu apdzīvotību, uztur skolas, vietējos pakalpojumus un sabiedrisko dzīvi.
Ja zvejnieki un ar nozari saistītie uzņēmumi pazustu, daudzi piekrastes ciemi riskētu kļūt par sezonālām atpūtnieku mītnēm ar ierobežotām iespējām ilgtermiņa attīstībai. Tādēļ piejūras reģioniem ir svarīgi saglabāt līdzsvaru starp tūrismu un vietējo dzīvi, starp tradīciju un modernizāciju. Mazjūras zvejniecība šajā balansā ieņem būtisku vietu.
Izaicinājumi un iespējas
Kā jebkura nozare, kas saistās ar dabas resursiem, arī piekrastes zveja saskaras ar nozīmīgiem izaicinājumiem. Tie ir gan dabas faktori, saistīti ar zivju resursiem un vidi, gan normatīvais regulējums, gan licencēšana un kvotu ierobežojumi, kas mūsdienās apgrūtina tradīciju saglabāšanu. Ieplānotās dabas aizsargājamās teritorijas jūras piekrastē potenciāli var ierobežot tradicionālo zveju un ietekmēt vietējās zvejnieku kopienas. Arī jaunās ES kontroles prasības par nozvejas atskaitēm, izkraušanu un svēršanu, nozvejas kvotu ierobežojumi un rada papildu spiedienu uz nozari, īpaši jau uz piekrastes zvejniecību.
Tādēļ Zemkopības ministrija iespējami plaši cenšas atbalstīt nozari, piedāvājot ES un valsts atbalstu attīstībai, modernizācijai, darba apstākļu uzlabošanai, kā arī zvejas produktu apstrādei un plašākai realizācijai. Kopš 2021. gada apstiprināti 167 investīciju projekti 3,35 miljonu eiro apmērā, zvejniekiem piešķirtas kompensācijas par roņu radītajiem zaudējumiem (vidēji 70 zvejniekiem gadā, trīs gados izmaksājot 0,9 miljonus eiro), un ieviesta vienkāršota pieteikšanās mazajiem projektiem. Visvairāk atbalsts bija pieprasīts transporta zvejas rīku un nozvejas pārvadāšanai (gandrīz puse no visiem pieteiktajiem projektiem), kā arī zvejniecības aprīkojuma, zivju apstrādes un aukstuma iekārtu iegādei. Lai nodrošinātu atbalsta nepārtrauktību, arī 2026. gadā paredzēta jauna projektu atlases kārta ar 1 milj.eiro finansējumu zvejas rīku izgatavošanai un inovācijām. Piekrastes zvejnieki varēs pieteikties arī atbalstam inovāciju izstrādei, resursu efektivitātei un pievienotajai vērtībai.
Vienlaikus Zemkopības ministrija aizstāv Latvijas zvejnieku intereses Eiropas Savienības līmenī, panākot iespējami labākas nozvejas kvotas, kas ļaus zvejniekiem strādāt drošāk un prognozējamāk, nodrošinot iztiku visas zvejas sezonas laikā.
Kopienā ir spēks
Īpaši augstu novērtējama ir piekrastes zvejnieku kopienas aktīva iesaiste diskusijās par to, kā saglabāt piekrastes dzīvi, un nodrošināt, lai zveja kā Latvijai tradicionāla un nozīmīga nozare pastāvētu arī nākotnē. Ir svarīgi neatlaidīgi, soli pa solim gādāt par nozares turpmāko likteni, vienlaikus ieguldot gan zvejniecības attīstībā, gan zivju kā ļoti vērtīga un veselīga ikdienas uztura popularizēšanā un zvejnieku saimniecību atpazīstamības un prestiža celšanā.
Lai arī piekrastes zvejniecība skaitļos nav liela nozares joma, tās ietekme piekrastes reģionos ir nozīmīga, jo uztur šo teritoriju dzīvotspēju, nodrošina vietējo uzņēmējdarbību, saglabā kultūrvēsturisko mantojumu un piedāvā sabiedrībai gan aizraujošus tūrisma galamērķus, gan vietējo produktu klāstu ar skaidri izsekojamu izcelsmi.
Latvijai valsts līmenī ir svarīgi, lai piekrastes ciemos būtu dzīve, aktivitāte, darbs un nākotnes perspektīva. Lai nezustu to zivju “garša un smarža”. Tāpēc no valdības un Zemkopības ministrijas puses ir paaugstinātas rūpes par piekrastes zvejniecības saglabāšanu un atbalstīšanu. Piekrastes zvejniecība ir viens no atslēgas elementiem, kas uztur visas piekrastes dzīvesziņu, kur nav daudz citu uzņēmējdarbības veidu, kas varētu šeit tikt attīstīti. Atbalsts, ko dodam zvejniekiem, vienlaikus nozīmē atbalstu visai piekrastei. To var darīt ne tikai ar Eiropas un Latvijas fondu atbalstu, bet arī ar katra no mums attieksmi un sniegto ieguldījumu, tai skaitā izvēloties vietējos produktus, biežāk apmeklējot piekrastes ciemus, izmantojot mūsu zvejnieku un citu vietējo iedzīvotāju tūrisma pakalpojumus, kā arī stāstot par šo mantojumu visiem citiem, tostarp, mūsu ārvalstu viesiem un draugiem.
