Svētki bez piparkūkām un mandarīniem – nepieņemami! Uzzini, kādas Ziemassvētku tradīcijas visvairāk iemīļojuši latvieši 0
Kad gaisā sāk virmot mandarīnu aromāts un virtuvē top pirmās piparkūkas, kļūst skaidrs – Ziemassvētki Latvijā ir vairāk nekā datums kalendārā. Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju svētku laikā ir izmēģinājuši kādu no senajām tradīcijām – sākot no bluķa vilkšanas un zīlēšanas par nākamo gadu līdz pat ķekatās iešanas tradīcijām un īpašu svētku ēdienu gatavošanai pēc senču receptēm. Interese par senajām tradīcijām pieaug – 23 % aptaujāto vēlas tās izmēģināt paši un visvairāk to atzīst tieši 18–29 gadus veci jaunieši, secināts “Rīga Plaza” veiktajā aptaujā*.
Top 10 tradīcijas, kā Latvijas iedzīvotāji svin Ziemassvētkus
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (77 %) Ziemassvētkus sagaida mājās, ģimenes lokā. Kopīga sanākšana nozīmē arī kopīgas aktivitātes. Joprojām populārākā Ziemassvētku tradīcija pusei Latvijas iedzīvotāju ir kopīga eglītes dekorēšana (53 %), dāvanu sarūpēšana un dāvināšana (51 %), mājokļa dekorēšana (51 %), kopīga svētku maltītes gatavošana (49 %), piparkūku cepšana (35 %). Iedzīvotāji svētku laikā visbiežāk dodas uz Ziemassvētku tirdziņiem (29 %) un skatās tradicionālās filmas (27 %). Kā arī 14 % Latvijas iedzīvotāji dodas uz mežu izvēlēties savu īpašo svētku eglīti, citi svētkos velta laiku sev – atpūšoties (11 %).
Daudzi iecienījuši arī svētku tematikai atbilstošu apģērbu (10 %), kā arī svētkos cilvēki ziedo vai piedalās labdarības kampaņās, lai atbalstītu tos, kuriem ir grūtāk (8%). Savukārt Ziemassvētku dziesmu dziedāšana kļuvusi par retāku tradīciju – to svētkos dara vien 6 % Latvijas iedzīvotāju, un visaktīvāk šī tradīcija saglabājusies vecumā no 40 līdz 49 un no 60 līdz 74 gadiem.
Neliela daļa (7 %) Ziemassvētkus nesvin, un visbiežāk tie ir cilvēki 50–59 gadu vecumā. Savukārt 5 % izvēlas doties uz laukiem pie radiniekiem, lai svētkus aizvadītu mierpilnā, dabai tuvā vidē. 4 % iedzīvotāju svētkus pavada vienatnē, tikmēr 3 % izmanto brīvdienas ceļošanai.
TOP 5 ēdieni, bez kuriem Ziemassvētki nav iedomājami
Ziemassvētku laikā mandarīni joprojām ir populārākais gardums, ko izvēlas 54 % respondentu. Tikpat neatņemama svētku sastāvdaļa ir piparkūkas – tās izvēlas 51 % aptaujāto. Savukārt 33 % cilvēku Ziemassvētkos dod priekšroku gaļas ēdieniem, rasolu savā svētku ēdienkartē iekļauj 31 % iedzīvotāju. Piecinieku noslēdz klasiskā latviešu vērtība – pelēkie zirņi ar speķi, ko par savu mīļāko svētku ēdienu atzinuši 26% respondentu.
Svētku galds Latvijas mājās ir gan tradicionāls, gan daudzveidīgs. Interesanti, ka rasols ir aktuāls tieši jauniešiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem, tikmēr, piemēram, pelēkie zirņi ar speķi ir īpaši svarīgi cilvēkiem vecumā no 60 līdz 74 gadiem. Latvijā Ziemassvētki nav iedomājami bez tradicionālajiem svētku ēdieniem – daļa Latvijas iedzīvotāju svētku vakariņās neiztiek arī bez pīrāgiem (23 %) un sautētiem kāpostiem (16 %), citiem svarīga ir gaļas vai zivju ēdienu klātbūtne svētku galdā, piemēram, siļķe kažokā (15 %). Aptaujā noskaidrots, ka vismazāk (8 %) uz svētku galda
iedzīvotāji liek kūku un konfektes (4 %).
“Ziemassvētku laikā mājās ienāk svētku smaržas, smiekli un siltums, kas vieno ģimeni un draugus. Svētki savij senās tradīcijas ar jaunām, ļaujot cilvēkiem tvert un izbaudīt ar vien jaunus svētku mirkļus un sajūtas. Īsti svētki nav iedomājami bez tradicionālajām piparkūkām un mandarīniem, kā arī mājās gatavotiem ēdieniem, kā to atklāj veiktā aptauja. Šis ir laiks, kad mēs apstājamies, lai novērtētu kopā būšanu un radītu skaistus, emocijām bagātus mirkļus. Arī iepirkšanās ir daļa no svētku gatavošanās, bet pats galvenais ir kopā pavadītais laiks un prieks, ko redzi otra acīs, kad esi sarūpējis ilgi gaidītu dāvanu,” saka “Rīga Plaza” vadītāja Irīna Toropova.
Ziemassvētku tradīciju nodošana nākamajām paaudzēm
Ziemassvētku tradīciju nodošana nākamajām paaudzēm ir svarīga lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju – 58 % uzskata, ka šīs tradīcijas jāglabā un jāpārmanto bērniem un mazbērniem. Visbiežāk to akcentē sievietes 30–39 gadu vecumā. Tomēr 28 % šajā jautājumā nav izveidojies konkrēts viedoklis, savukārt 14 % tradīciju tālāk nodošanu neuzskata par nozīmīgu, un visbiežāk tā domā vīrieši vecumā no 50 līdz 59 gadiem.
*Aptauju šī gada novembra beigās veica “Rīga Plaza” sadarbībā ar pētījumu uzņēmumu “Norstat”, aptaujājot vairāk nekā 1000 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
