Zinātnieki ar 95% varbūtību aplēsuši, kad varētu pienākt cilvēces gals: aprēķināts, cik daudz laika vēl atlicis 0
Cik ilgi vēl pastāvēs cilvēce? Uz šo jautājumu jau daudzus gadus cenšas atbildēt ne tikai filozofi, bet arī matemātiķi. Izmantojot tā dēvēto “pastardienas argumentu”, pētnieki mēģinājuši statistiski novērtēt, cik ilgs laiks cilvēcei vēl varētu būt atlicis. Tomēr pašu zinātnieku vidū šī metode tiek vērtēta pretrunīgi. Par to vēsta britu laikraksts Daily Mail.
Aprēķina pamatā ir pieņēmums, ka visā cilvēces vēsturē uz Zemes līdz šim dzīvojuši aptuveni 117 miljardi cilvēku. Modeļa autori uzskata, ka mūsdienās dzīvojošie cilvēki kopējā cilvēces vēsturē ieņem statistiski nejaušu vietu, nevis atrodas pašā sākumā vai beigās.
Pamatojoties uz šiem pieņēmumiem, matemātiķi secinājuši, ka ar 95% varbūtību jau dzimušie 117 miljardi cilvēku veido vismaz piecus procentus no kopējā cilvēku skaita, kas jebkad dzīvos uz Zemes.
Balstoties uz šo pieņēmumu, pētnieki aplēsuši, ka kopējais cilvēku skaits nākotnē varētu sasniegt aptuveni 2,34 triljonus.
Ņemot vērā pašreizējos dzimstības rādītājus, cilvēce šo robežu varētu sasniegt aptuveni pēc 17 100 gadiem. Teorijas piekritēji uzskata, ka tas varētu būt aptuvens cilvēces pastāvēšanas ilguma augšējās robežas novērtējums. Vienlaikus viņi uzsver, ka modelis neparedz konkrētu izzušanas cēloni.
Tā dēvētais “pastardienas arguments” ir veidots, izmantojot Kopernika principu – ideju, ka cilvēki Visumā neieņem īpašu vai privileģētu stāvokli un ka mūsu eksistences periods nav uzskatāms par kaut ko unikālu.
Tomēr daudzi zinātnieki pret šo pieeju izturas skeptiski. Kritiķi norāda, ka modelis balstās uz vairākiem vienkāršotiem pieņēmumiem un neņem vērā tehnoloģiju attīstību, iespējamu citu planētu kolonizāciju vai citus faktorus, kas nākotnē varētu būtiski ietekmēt civilizācijas attīstību.
Iepriekš Milānas Universitātes pētnieki maijā publicētā darbā modelēja scenāriju, kurā Zemes ilgtspējīgā nestspēja lielu vides krīžu dēļ pēkšņi samazinātos līdz aptuveni diviem miljardiem cilvēku.
Izmantojot šādu matemātisku modeli, pētnieki secināja, ka pasaules iedzīvotāju skaits līdz 2064. gadam varētu sarukt uz pusi.
Tomēr pētījuma autori uzsvēra, ka tas nav uzskatāms par prognozi, bet gan par ilustratīvu scenāriju, kas palīdz izvērtēt iespējamos nākotnes riskus.
Tādējādi arī “pastardienas arguments” nav uzskatāms par precīzu pareģojumu, bet gan par vienu no mēģinājumiem, izmantojot statistiku, novērtēt cilvēces iespējamo nākotni.
