Kosmiskais apdraudējums, kas gandrīz iznīcināja cilvēci: zinātnieki brīdina – tas drīzumā var atkārtoties 0
Apmēram pirms 41 000 gadiem Zeme piedzīvoja satricinājumu, kas gandrīz pārrakstīja cilvēces vēsturi. Šis notikums, ko zinātnieki dēvē par Lašampa ekskursiju, bija ne pilnīga, bet īslaicīga Zemes magnētiskā lauka sabrukšana. Lai gan tas nebija pilnīgs polu maiņas gadījums, kad ziemeļi kļūst par dienvidiem un otrādi, tomēr šī krīze gandrīz pilnībā atņēma planētai tās dabisko aizsardzību pret kosmisko starojumu. Tagad zinātnieki brīdina, ka šī situācija var atkārtoties, un sekas mūsdienu pasaulē varētu būt graujošas, vēsta ārzemju mediji.
Senajā pagātnē Zemes magnētiskais lauks dažu tūkstošu gadu laikā saruka līdz mazāk nekā 10% no tā normālās jaudas. Tas nozīmēja, ka planēta kļuva faktiski neaizsargāta, kosmiskais starojums, kas parasti tiek atvairīts vai novirzīts prom, brīvi ieplūda atmosfērā. Polārblāzmas, kas parasti redzamas tikai pie poliem, tā laika debesīs iemirdzējās arī virs Vidusjūras. Starojums sasniedza reģionus, kas nekad iepriekš nebija pieredzējuši šādas parādības.
Šis starojums atstāja nopietnas sekas, zinātnieki uzskata, ka tas veicināja ģenētiskas mutācijas, ādas slimības un daudzu dzīvnieku sugu izmiršanu. Cilvēki, kas tajā laikā apdzīvoja Zemi, meklēja patvērumu alās, bet dažas kopienas sāka izmantot sarežģītākus apģērbus, lai pasargātos no saules iedarbības. Viena no pārsteidzošākajām teorijām liecina, ka tieši šajā laikā cilvēki sāka izmantot sarkano okeru kā dabisku saules aizsargkrēmu.
Un tomēr, šajā haosa un pārbaudījumu laikā cilvēce ne tikai izdzīvoja, bet tā sāka mainīties. Parādījās pirmais alu mākslas vilnis, attīstījās simboliskā domāšana un rituāli. Šī krīze, iespējams, bija viens no pirmajiem lielajiem grūdieniem cilvēces kultūras un apziņas evolūcijā jeb brīdis, kad cilvēki sāka skatīties debesīs ne tikai ar bailēm, bet arī ar jautājumiem par to, kas tur slēpjas.
Tagad, pēc vairāk nekā 40 000 gadiem, zinātnieki ar bažām norāda, ka Zemes magnētiskais lauks atkal pamazām vājinās. Pēdējo 200 gadu laikā tā stiprums ievērojami sarucis, un tas var būt signāls, ka tuvojas jauns lūzuma punkts. Vai nu līdzīgs magnētiskā lauka sabrukums kā Lašampa gadījumā, vai pat pilnīga polu maiņa.
Tomēr šoreiz viss būs citādi. Mēs vairs nedzīvojam alās un neesam atkarīgi no uguns liesmas. Mūsdienu sabiedrība ir cieši saistīta ar tehnoloģijām – elektroapgādi, satelītiem, telekomunikācijām un navigācijas sistēmām. Ja magnētiskais lauks strauji vājinās vai sabrūk pavisam, mūsu ikdienas dzīve var apstāties dažu stundu laikā. Tiktu ietekmētas lidmašīnas, sakaru tīkli, internets, elektroapgāde jeb visa mūsdienu infrastruktūra, kas balstās uz magnētiskā lauka nodrošināto stabilitāti.
Lai gan konkrēta datuma nav un krīze nenotiks pēkšņi, zinātnieki un kosmiskās aģentūras visā pasaulē rūpīgi seko līdzi Zemes kodola aktivitātei. Tiek izstrādāti scenāriji, kā pasargāt satelītus un pastiprināt enerģētikas sistēmas. Tehnoloģijas un zinātne šodien ir spēcīgākas nekā jebkad agrāk, un tās var mūs sagatavot potenciālajam apdraudējumam.
Zinātnieki atzīst, ka magnētiskā lauka vājināšanās jau ir sākusies, taču šoreiz mums ir ne tikai zināšanas, bet arī aizsargkrēmi ar augstu SPF, aizsargtērpi un infrastruktūra. Un tomēr, ja kādu dienu debesīs virs tropiem atkal iemirdzēsies polārblāzma, tas nebūs tikai skaists skats, bet gan signāls. Iespējams, brīdinājums, ka Zeme atkal tuvojas pārmaiņu laikam.
Kā norāda eksperti, jautājums nav vai tas notiks, bet gan kad?
