Eksperti atgādina, ka zemnieku un zosu attiecības saasinājušās arī pašu zemnieku dēļ – putniem arvien vairāk tiek atņemtas teritorijas, kur zosis varētu atrasties netraucēti.
Eksperti atgādina, ka zemnieku un zosu attiecības saasinājušās arī pašu zemnieku dēļ – putniem arvien vairāk tiek atņemtas teritorijas, kur zosis varētu atrasties netraucēti.
Foto: no Uģa Bergmaņa arhīva

Latvijā atgriežas gājputni – par tiem nepriecājas tikai lauksaimnieki 12

Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
Kokteilis
“Es nekad nebiju plānojusi būt par prezidenta sievu!” Zelenska skumji atklāj, kādas attiecības viņai tagad ir ar vīru 142
TV24
“Esam atkal uz sēkļa!” Jānis Ikstens par situāciju valdībā 113
Lasīt citas ziņas

Par līksmajiem gājputnu bariem nepriecājas tikai zemnieki, kam atkal sējumi briesmās. Daudzi ir gatavi speciālajai militārajai operācijai ar mērķi zosis ierobežot letāli. Latviski sakot – piesaka karu un gatavojas apšaut.

“Atkal zemniekiem tiek izsniegtas licences zosu nogalēšanai, lai atbaidītu no saviem tīrumiem. Taču šādai dabai nedraudzīgai rīcībai nav attaisnojuma – zemnieks tikai izgāzīs dusmas un varbūt tiks pie cepeša, taču ilgstoša efekta un risinājuma problēmai nebūs – zosis atgriezīsies,” uzskata dabas eksperts un mednieks Uģis Bergmanis. Pavasarī tāda attieksme pret gājputniem ir neētiska. Tikpat liels efekts ir no šāviena, kas raidīts gaisā, nevis putna virzienā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Dabas eksperts uzskata, ka lielajiem zemniekiem putnu nedarbi būtu jānoraksta zaudējumos vai jāprasa kompensācija no valsts. Savukārt mazāko lauku īpašnieki putnus varētu pabaidīt neletālos veidos. Zosu bari ceļas spārnos, kad kāds tuvojas. Dabas eksperts lēš, ka varbūt uz zosu viesošanās laiku izdevīgāk būtu noalgot kādu zosu ganu, kurš ik pa laikam pārstaigā tīrumus. Efektīvi darbojas arī droni. Taču pie gaisa lielgabaliem un biedēkļiem putni drīz vien pierod.

Der arī ņemt vērā, ka, pasargājot savus laukus, zosis tiek aizraidītas pie kaimiņiem, jo gaisā karājoties putni tāpat nepaliks. Tiem vajadzīga vieta, kur atpūsties un baroties. Tās zosis, kuras ligzdo Latvijā, laukos paviesojas apmēram pāris nedēļas. Taču pārlidotājas var relaksēties pa sējumiem pat ilgāk par mēnesi.

Raksturīgi, ka zosis un gulbjus pievilina ūdenstilpes. Tajās putniem nakšņot visdrošāk. Daļa no tām ir radušās neremontētas meliorācijas dēļ un labība tajās iznīks arī bez zosu iejaukšanās.

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.