Pasaulē
Vēsture

2014. gada desmit nozīmīgākie arheoloģiskie atklājumi pasaulē 16

Foto: AFP

Ievads

Kopš Amfipolē atrastā karaliskā apbedījuma, kas datējams ar Aleksandra Lielā laiku un par kura iemītnieku vēl nav skaidrības, pasaules sabiedrība aizturētu elpu gaidījusi katru ziņu kriksīti par šo vietu.

Tomēr Amfipole nav vienīgais būtiskais atklājums 2014. gadā. Lūk, vērienīgāko atradumu desmitnieks!

Stounhendžas pazeme

Pati Stounhendža ir gana iespaidīga, taču modernās tehnoloģijas šogad palīdzēja apzināties, ka Zemes virspusē redzamais ir tikai neliela daļa no reliģiska neolīta laika celtņu kompleksa. Britu zinātnes festivālā septembrī tika plašākai sabiedrībai atklātas ziņas par 17 jauniem būtiskiem arhitektoniskiem un tūkstošiem sīkāku veidojumu, kuru nozīme pagaidām vēl pat nav izprotama.

Sītondaunas depozīts

Dienvidrietumu Anglijā ar metāla detektora palīdzību atklāts viens no lielākajiem jelkad atrastajiem romiešu monētu depozītiem. Kaut arī naudas izteiksmē depozīta vērtība ir relatīvi neliela, jo visas vairāk nekā 22 000 monētas ir maza nomināla nauda, tomēr vēsturnieki cer no depozīta izlobīt interesantus datus. Pagaidām tiek pieņemts, ka tā bijusi karavīra alga vai kāds cits privāts uzkrājums.

Lielākās kapenes Grieķijā

Pirms aptuveni 40 gadiem Dimitris Lazaridis, kurš nodarbojās ar izrakumiem Amfipolē, pievērsa uzmanību Kastas kalnam. Darbi Lazaridi aizveda citos ceļos, un tikai 2012. gadā viņš atgriezās Amfipolē, kur soli pa solim atraka 1500 pēdu (aptuveni 500 metru) garo marmora un kaļķakmens mūri, kas ietver Aleksandra Lielā laika (4. gs. pmē.) apbedījumu. Šajā vasarā arheologi atrada ieeju iespaidīgajā senatnes piemineklī, tomēr tā iemītnieka personībā vēl nav noskaidrota.

Budisma pirmsākumi

Lumbini (Nepāla) veikti izrakumi atklājuši iepriekš nezināmus faktus par agrīnajiem budisma reliģijas gadiem. Saskaņā ar budisma tradīciju, tieši Lumbini Maija Devi laidusi pasaulē Sidkartu Gautamu, vēlāko Budu. Zem daudzslāņainām dažādu gadsimtu struktūrām arheologi atklājuši pašu senāko – 6. gadsimtā pirms mūsu ēras celto budisma templi, kas ir senākā jebkad atrastā budisma svētvieta.

Neandertālieša genoms atšifrēts!

Arheologu atklājumi nav saistāmi tikai ar izrakumiem; reizēm tikpat nozīmīgas ziņas iespējams iegūt laboratorijās. Tas attiecas arī uz neandertālieša genomu, kura pirmā daļa publicēta jau 2010. gadā, taču šogad zinātnieki spēra būtisku soli uz priekšu neandertāliešu epiģenētikas izpratnē, proti, izpratnē par to, kuri gēni ir aktīvi, un kuri ir neaktīvi.

Atklājās, ka neandertāliešiem un Homo Sapiens aktivizēti atškirīgi gēni, kas atbild par auguma uzbūvi. Tieši tāpat gēni, kas atbild par noteiktām slimībām – īpaši neiroloģiskiem un psihiskiem traucējumiem – neandertālietim un Homo Sapiens aktivizēti atšķirīgi. Citiem vārdiem sakot, esam samaksājuši zināmu cenu par savu evolucionāro izdošanos…

Kanāda atklāj “Erebusu”

Reti gadās arheoloģisks atklājums, ko paziņo valsts galva. Taču sasalušajā Arktikā atklātais kuģa vraks bija tik nozīmīgs, ka par to pasaulei paziņoja Kanādas premjerministrs Stīvens Hārpers: “Priecājos paziņot, ka šī gada Viktorijas šauruma ekspedīcija atrisinājusi vienu no lielākajām Kanādas mistērijām.” Proti – zemūdens arheologi bija atklājuši Frenklina ekspedīcijas 1846. gadā pazudušo kuģi “Erebuss”.

Nogrimusī bazilika

Latviešu tautas teikas nereti vēsta par ezerā nogrimušām pilīm un baznīcām. Nav zināms, vai šāds motīvs sastopams arī turku folklorā, taču šogad tikai nepilnas divsimt jūdzes no Stambulas Iznikas ezerā senās Nīkejas pilsētas teritorijā tika atklātas piektajā gadsimtā celtas bazilikas atliekas. Vienīgais, ko arheologi nesaprot, – kā tās nav tikušas pamanītas jau daudz agrāk…

Mūmijas tapa jau pirms faraoniem

reizēm jaunas lietas muzejiem gadās atklāt pašiem savos krājumos. Tā Britu muzejā kāda kopš 1930. gadiem esoša senlieta atklāja gluži negaidītus vēstures apvāršņus, proti, ievērojami – par 1500 gadiem – atbīdīja hronoloģiskās robežas cilvēces prasmei mumificēt dzīvas būtnes.

Haralda Zilzobja cietoksnis

Kādā pļavā kopenhāgenas dienvidrietumos zem tikko pamanāma pakalna guļ cietoksnis, kuru, ticams, cēlis vikingu vadonis Haralds “Zilzobis” Gormsons, desmitā gadsimta kaujinieku vadonis, kurš kļuva par pirmo Dānijas karali. Šis ir pirmais tik nozīmīgais vikingu laika atradums Dānijā pēdējo 60 gadu laikā.

Naija, visu amerikāņu priekštece

1996. gadā atrastais pirms 9000 gadiem dzīvojušais mednieks, ko zina kā Kenvikas cilvēku, samulsināja ASV arheologus, kuri pēta Amerikas apdzīvošanas vēsturi. Kaut gan Kenvikas cilvēka skelets ir ļoti līdzīgs pašreizējo Amerikas pamatiedzīvotāju uzbūvei, bija dažas pietiekami būtiskas atšķirības, kas lika uzdot jautājumu, vai viņš ir tiešs pašreizējo amerikāņu priekštecis, vai tomēr jāmeklē cits cilvēku izplatīšanās avots.

Atbilde tika rasta, kad 2007. gadā 50 metru dziļā ar ūdeni pildītā plaisā, ko pazīst kā “Melno caurumu” Jukatanas pussalā Meksikā, atrada aptuveni 15-16 gadus vecas meitenes skeletu. Meiteni nosauca par Naiju – ūdens nimfu, najādu, – un šogad zinātnieki paziņoja, ka viņa dzīvojusi pirms aptuveni 12 000 līdz 13 000 gadiem. Meitenes genotips atklāj nepārprotamas līdzības ar mūsdienu indiāņiem, bet viņas skeleta uzbūve saskan ar Kenvikas cilvēka skeletu.

LA.lv