Latvijā

Aivars Slucis: “Neesmu radikālis, bet normāls latvietis” 37

Foto – Karīna Miezāja

Dzīvodams ASV, ārsts Aivars Slucis atbalsta Latvijā gan nacionāli domājošus politiķus, gan daudzbērnu ģimenes un studentus. “LA” lasītāji pazīst viņa publikācijas par vēsturi. Tagad A. Slucis ieradies Latvijā, lai nosvinētu valsts svētkus un savas grāmatas “Sargāt Latviju” izdošanu. Ar viņu redakcijā sarunājās Voldemārs Krustiņš un Dace Kokareviča.

V. Krustiņš: – Kas tēvzemē ir mainījies kopš iepriekšējās apciemojuma reizes?


A. Slucis: – Mani apbēdina pēdējā mēneša laikā notikušais – ir slikti, ka Nacionālā apvienība dalās. Runāšu ar Staltu un Bordānu, vaicāšu, kurš ļaunais viņiem ausīs iečukstējis, ka vajag taisīt vēl citu partiju. Viņiem vajadzētu skatīties uz Meierovica biedrības un “Vienotības” attiecībām – tā biedrība nedomā taisīt savu partiju – un rīkoties līdzīgi. “Demokrātiskiem patriotiem” vajadzētu būt Nacionālajā apvienībā, jo pro­grammas, cik zinu, ir gandrīz tādas pašas.

– Varbūt vieni būs dūšīgāki, kaujinieciskāki, bet otri tādi prātīgāki?


– Cerams, ka prom aizies tikai divi, bet citi paliks Nacionālajā apvienībā.

– Jūs esat viņu atbalstītājs. Varbūt stāsities partijā?


– Varbūt es varētu iestāties Nacionālajā apvienībā, bet esmu pārāk radikāls. Ja rakstīšu rakstus, izsakot savus uzskatus, tad kritizēs viņus.

Lai Nacionālā apvienība tiktu valdībā, tai vajadzēja apsolīt dažas lietas, toskait, ka necilās jautājumu, lai visās skolās mācītu latviešu valodā.

Ja skatāmies, kas ir radikālāks par NA, redzam – “DDD”, maza grupiņa.

– Kas būtu radikālisma mēraukla? Uzskatīsim, ka tie, kas grib nojaukt Uzvaras pieminekli, ir radikāļi, un tie, kas negrib nojaukt, ir mērenie? Jeb kā citādi?


– Domāju, ka tas piemineklis jājauc nost. Bet, ja to nevar legāli, tad jādara tā, kā ierosināju jau pirms piecpadsmit gadiem. Vajag nolikt tam apkārt divus vilcienus, veidotus no akmens: uz vienas lokomotīves uzrak­stīt “1941. gads”, uz otras – “1949.”, uz vagoniem uzrakstīt visu toreiz izsūtīto vārdus.

– Vai Amerikas latviešu vidū ir Nacionālās apvienības nodaļa, līdzjutēji?


– Lielākie NA atbalstītāji esam divi – Indars un es. Man ir draugi Kanādā, kas arī ir par Nacionālo apvienību. Daudzi ārzemēs dzīvojošie balso par “Vienotību”. Taču NA dabū arvien vairāk balsu, it sevišķi tās piekritēju skaits aug Kanādā un Austrālijā. Tagad, kad dubultpilsonības dēļ būs vairāk pilsoņu, būs vēl labāk.

– Vai, jūsuprāt, “Vienotība” ir salīdzināma ar Nacionālo apvienību?


– Nē. Domājot, kas panāca, ka Nacionālā apvienība šķeļas, saku – vai nu Maskava, vai “Vienotība”. Jo pēc tam, kad NA Rīgas vēlēšanās dabūja vairāk balsu nekā “Vienotība”, tai no Nacionālās apvienības ir bail kā no konkurentiem.

– Vai nu gluži bail… Bet kam ārzemēs nepatīk Nacionālā apvienība?


– Tie ir kreisi noskaņotie cilvēki. Paraugieties, ko mēs no Amerikas “atsūtījām” jums uz Latviju – Kārli Streipu, Paulu Raudsepu, Nilu Muižnieku.

– Visi ir amatos un godā.


– Jā, bet mums liberāli noskaņotie ir vēl.

– Paldies par brīdinājumu. Atceroties pirmskara Latviju, redzam, ka tie nacionālisti, kas pulcējās ap Ulmani, lielākoties bija labi izglītoti cilvēki – cara laikos skoloti cilvēki, pat advokāti, notāri u. c. Tagad mums jauki, simpātiski jaunieši, pilni nacionālu romantisku jūtu, bet viņiem trūcis pieredzes. Viņiem vēl ir jāmācās. Slikti, kad viņi klūp un kļūdās, un tad skauģi vēro ļaunā priekā.


– Domāju, tā bija kļūda, ka Nacionālā apvienība tik asi reaģēja uz “Demokrātisko patriotu” rīcību, vēl pavasarī vajadzēja teikt – tas ir joks.

Man Amerikā un Kanādā ir desmit domubiedru grupa, kur apspriežam politiku. Kad pagājšruden no Latvijas atgriezos Amerikā, sacīju draugiem, ka Nacionālās apvienības nākotne ir Dzintars, Iesalnieks, Dombrava, Stalts un Bordāns. Tagad divi ir prom… Esmu ieteicis Nacionālajai apvienībai, ka jāpieaicina klāt vēl mazās nacionālistu partijas, kas dabū pusprocentu vai procentu balsu.

– Bet – bīstami. Katram tūliņ vajag amatu. Vai jums nešķiet, ka te gaiss pirms divām nākamgad gaidāmām vēlēšanām sāk sabiezēt? “Vienotībai” arī tagad rodas konkurents – Repšes kunga partija. Tur būšot turīgi uzņēmēji.


– Repšes partija ir jauna “PLL” partija. “PLL” nekur netika arī ar Šleseru un visu naudu. Ja “Vienotība” būs gudra, Repše netiks cauri tām procentu barjerām vēlēšanās.

– Redzam, ka “Saskaņas centra” partija ir stipra un populāra ne tikai krievu vidū.


– Zīgeristam bija banāni, Ušakovam ir tramvaja biļetes.

– Nav tik vienkārši. Ir cilvēki, kuri atbalsta Ušakova prakticismu, un ir cilvēki, kuri ir pārkrievojušies, un ir cilvēki, kuri domā padomju garā. Krievu avīzēs cilvēki ar latviskiem uzvārdiem raksta, ka bez Krievijas nav dzīvošanas. Tagad arvien vairāk tiek atgādināti padomju laiki, kas esot bijuši sekmīgi un labi. Gan Maskavā, gan šeit cita pēc citas iznāk grāmatas, kuru autori skumst pēc padomju laikiem.


– Ceru, ka kļūst arvien mazāk to, kas domā, ka padomju laiki bija labi.

– Ar ko saistās jūsu cerības par tēvzemes nākotni?


– Politikā kaut kam ir jāmainās. 20 gadi pagājuši, bet redzam, ka krievu integrācija nav notikusi. Krievijā ir birojs ar daudzu miljonu budžetu, kurš katru gadu grib dabūt apmēram 100 000 krievus atpakaļ uz Krieviju. Pieņemsim, ka varbūt Putins grib dabūt krievus atpakaļ no citām valstīm, izņemot no Baltijas valstīm, no ES, bet to jau neviens tā nevar sacīt. Mums tas vairāk jāreklamē – ka ir programmas, ka sola dzīvokļus un darbu krieviem Krievijā.

– Nevar ticēt visam, ko sola. Pat krievu avīzēs ir aprakstīts, ka tie aizbraukušie cilvēki nereti ir nelaimīgi, dzīvokļus nedabū un vēlas tikt atpakaļ uz Latviju.


– Visi tie krievi, kas te grib dabūt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, saka – o, te runā krievu valodā, Latvija ir krieviska. Nu tad vajag darīt tā, lai nebūtu tik patīkami, tik ērti. Nevajag runāt krieviski.

– Nekas, var runāt angliski.


– Lai krievi izbrauc gan uz Austrumiem, gan Rietumiem.

– Bet Amerika to negrib.


– Šeit, Latvijā, Amerika saka to, ko grib Krievija, tāpēc ka Krievija tai ir daudz svarīgāka nekā Latvija. Bet amerikāņu intereses nav mūsu intereses. Un neviens par īstajām Latvijas interesēm nerunā. Ja mēs klusējam, tad Amerika saka – o, tas ir labi.

– Bet no kuras partijas jūs sagaidāt to runāšanu?


– Tas būtu jāsaka visaugstākajā līmenī – tātad būtu labi, Dombrovskis jeb Bērziņš, jeb Āboltiņa to sacītu – visaugstākajā līmenī. Jo man draugi saka – krievi pat nezina, ka mēs gribam, lai viņi iet prom.

– Visi jau arī nemaz negrib, lai iet prom.


– Nesaku, ka būtu jābrauc prom visiem, bet, ja prom dotos divas trešdaļas, tad paliktu tik maz, ka “Saskaņas centrs” varētu dabūt ne vairāk kā 10 vietas Saeimā.

– Bez “Saskaņas centra” ir vēl citi, un ar laiku “SC” var šķist tas mērenākais. Bet kā jūs domājat, vai pie zināmiem apstākļiem nebūtu prātīgi kādu “SC” ministru laist valdībā?


– Tikmēr, kamēr “Saskaņas centram” būs sadarbības līgums ar Putina partiju – nekādā gadījumā.

Amerikā nebūtu iedomājams, ka, piemēram, demokrātu partijai būtu sadarbības līgums ar kādu partiju Meksikā.

Mani interesē, kāpēc Latvijā nav tādas krievu partijas, kas iestātos par to, ka visās skolās jāmāca latviešu valodā, un kurai varētu ticēt, ka gadījumā, ja nu jākaro, tā karotu Latvijas pusē. Ja tāda būtu, protams, ņemtu valdībā.

– Atcerēsimies pirmskara Latviju. Pavisam bija 19 valdības. Tajās strādāja arī vācieši un krievi. Vai jūs kā radikāls nacionālists…


– … nevis radikāls, bet normāls latvietis…

– … neuzskatāt, ka ar krievu partijām var ielaisties darījumos?


– “Visu Latvijai” pirms katrām vēlēšanām ir atradusi krievus, kas ir par Latviju un kas bija iekļauti sarakstos. Tagad Saeimā ir daudz krievu.

– Krievu avīzēs par Sluci rada iespaidu ja ne gluži kā par cilvēkēdāju, tad par ienaidnieku gan. Ir svarīgi skaidri pateikt – Slucis domā, ka var atrast krievus, ar ko var sadarboties.


– Ja vien viņi nav Putina draugi.

– Jūs dzīvojat Amerikā un strādājat veselības aprūpes sistēmā. Mūsu veselības sistēmu daudzi peļ. Sakiet, kā ir tur, pie jums? Vai slimnieks tūdaļ tiek slimnīcā, viņam rindā nav jāgaida un viss ir par brīvu?


– Cilvēkam vai nu darba devējs iegādā veselības apdrošināšanas polisi, vai arī viņš to nopērk pats. Pensionāriem – sievietēm no 62 gadiem un vīriešiem no 65 gadiem – to nodrošina valsts. Un tad slimnīcā tiek iekšā tajā pašā dienā, kad nepieciešams. Taču ir apmēram 40 miljoni gados jaunu cilvēku, kuri nestrādā vai arī strādā mazos uzņēmumos, kas nerūpējas par darbinieku veselību un nepērk šo nodrošinājumu. Ja viņi saslimst, tad iet uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu un tur saņem ārsta palīdzību, taču tā maksā dārgi. Prezidents Baraks Obama vēlas panākt, lai veselības apdrošināšana ir itin visiem – vai nu spiedīs pašus nopirkt polises, vai arī nabadzīgajiem dos valsts.

– Vai ārsti Amerikā ir bagāti?


– Jā, ārsti parasti nopelna no 100 000 līdz 
200 000 dolāru jeb 
50 000 līdz 100 000 latu gadā. Sirds ķirurgi un ortopēdi pelna vairāk.

Esmu rentgenologs. Par pacienta galvas datortomogrāfijas rādījumu izlasīšanu saņemu 50 dolāru. Viens šāds izmeklējums kopumā izmaksā 500 dolāru, taču lielākā daļa summā ir maksa par aparatūras izmantošanu.

D. Kokareviča: – Šeit cilvēki bažījas, ka piesārņota vide ir cēlonis onkoloģisko saslimšanu pieaugumam. Kā ir Amerikā?


– Pats galvenais, ka tagad cilvēki dzīvo arvien ilgāk. Tagad manā praksē bieži vien ir dienas, kad visi, kas atnākuši izmeklēt veselību, ir 70 – 80 gadu vecumā. Vismaz reizi nedēļā sastopu kādu simtgadnieku, un gandrīz katru dienu ierodas kāds deviņdesmitgadnieks. Sabiedrībā ir vairāk vecu cilvēku, tāpēc arī pieaug risks saslimt ar vēzi.

Amerikā ļoti samazinājies smēķētāju skaits, tāpēc mazāk plaušu saslimšanu. Ir mazāk infarktu nekā bija agrāk, jo cilvēki kontrolē asinsspiedienu. Zāles gan asinsspiediena pazemināšanai, gan holesterīna samazināšanai ir lētas.

V. Krustiņš: – Daudziem cilvēkiem Latvijā problēmas rada zāļu dārdzība. Kā ir pie jums?


Saistītie raksti

– Zāles ir dārgas tikai retu slimību ārstēšanai, piemēram, ja cilvēkam ir AIDS, tad zāles maksā tūkstoš dolāru mēnesī. Bet, piemēram, asinsspiediena un holesterīna pazemināšanai cilvēks zāles var nopirkt par vienu dolāru dienā. Jaunākās zāles izmaksā dārgāk, tāpēc ka uzņēmumi daudz tērē to reklāmai. Taču agrāk patentētās zāles ir gandrīz tikpat labas un ir lētas. Cilvēkiem, kam pāri par 65 gadiem, lielāko daļu zāļu apmaksā valsts, viņu pašu līdzmaksājums ir tikai apmēram desmit procenti. Paredzēts, ka pēc diviem trim gadiem šī pašiem maksājamā daļa kļūs vēl mazāka. Cilvēki gan bažījas, kā valsts to varēs atļauties.

– Ko cilvēki spriež – kas kļūs par nākamo ASV prezidentu?


– Varbūt Hilarija Klintone – gudra, pieredzējusi, bijusi politikā jau vairāk nekā 30 gadu, turklāt viņa ir mainījusies. Domājot, kas notiks nākamajos divdesmit gados, teikšu, ka par prezidentu kļūs spāņu izcelsmes amerikānis un arī sieviete.

LA.lv