Lētāka nafta, bet dārgāks benzīns: kas patiesībā nosaka degvielas cenu Latvijā?
0
Nesen rakstījām, ka publiski izskanējusi visai interesanta ziņa – pasaule piedzīvojot vienas no zemākajām degvielas cenām vēsturē, ASV jau 8 stacijās cena fiksēta zem 0.46 eiro par litru, atsaucoties uz GasBuddy tīklu. Latvijā gan tās cenas kaut ko citu rāda. Kā vispār veidojas degvielas cenas jautājam ekonomistam Pēterim Strautiņam!
“Vai degvielas cenas ASV šobrīd ir zemākās vēsturē vai vismaz ļoti tuvu tam? Ja mēs mērām naudas izteiksmē, tā noteikti nevar būt taisnība, jo gandrīz visas cenas ilgākā laikā aug.
Šajā procesā darbojas tas, ko investori dēvē par salikto procentu likmju maģiju, tikai šoreiz ar negatīvu nozīmi. Vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar 2. pasaules kara beigām jeb 1945. gadu, ir audzis 18 reizes. Pēdējos 50 gados kāpums ir bijis seškārtīgs, bet šajā gadsimtā tas ir gandrīz divkāršojies, viņš skaidro.
Benzīna galons 1945.gadā maksāja 21 centu jeb apmēram seši centus par litru.
Reālā izteiksmē jeb salīdzinājumā ar citu preču un pakalpojumu cenām kopš 2. pasaules kara beigām benzīna cena gandrīz nav mainījusies – tad tā mūsdienu naudas izteiksmē bija ap 3,5 dolāriem par galonu, šobrīd tā ir ap 3,1 dolāru par galonu. Kopš tā laika benzīna cena reālā izteiksmē ir svārstījusies uz abām pusēm.
Pēc 1998. gada Krievijas finanšu krīzes naftas barela cena īslaicīgi pieskārās viencipara skaitļu zonai, tad galona cena apmēram dolārs par barelu jeb divi dolāri mūsdienu naudas izteiksmē. Tas ir ievērojami lētāk nekā šobrīd, arī salīdzinot ar citu preču un pakalpojumu cenām.
Savukārt tieši pirms pirmās naftas krīzes jeb 1972. gadā ASV benzīna cena mūsdienu naudas izteiksmē bija apmēram 2,8 dolāri.
Tātad benzīna cenas ASV nav vēsturiski zemākās ne reālā, ne nominālā izteiksmē, turklāt starpība ar vēsturiski labākajiem degvielas pirktspējas brīžiem ir ievērojama.
Naftas un tās produktu cenas ir samazinājušās pēdējo trīsarpus gadu laikā. 2020. gada jūnijā naftas cena sasniedza gandrīz 120 dolārus par Brent barelu. Šodien jeb 27. novembrī cena ir 61 dolārs. Taču pirms tam bija plaši izskanējusī epizode, kad 2020. gada aprīlī ASV naftas cena īslaicīgi kļuva negatīva, kad krasā pieprasījuma krituma dēļ tirgotājiem pietrūka vietas iepriekš nopirktā uzglabāšanai.
Kopš 2022. gada vidus samazinājušās arī degvielas cenas Latvijā. CSP sniedz detalizētus datus par atsevišķu produktu vēsturiskajām cenām. 2022. gada jūnijā A95 benzīna litrs vidēji maksāja 2,078 eiro, bet šī gada oktobrī tas maksāja 1,508 eiro. Zemākā cena pēdējos 10 gados bija 2020. gada aprīlī jeb 1,001 eiro par litru. Ilgākā laikā cenas drīzāk kāpj, kā gandrīz visam, taču degvielas pirktspēja uzlabojas.
2012. gada septembrī vidējā benzīna cena bija 1,47 centi par litru, bet kopš tā brīža vidējās neto algas ir augušas 2,7 reizes.
Vai degvielas cenas visumā aug ātrāk vai lēnāk nekā vidējā patēriņa groza dārdzība? Šajā gadījumā dažādi laika nogriežņi sniedz dažādas atbildes. Pērn, 2024. gadā, vidējās neto algas pirktspēja salīdzinājumā ar 2010. gadu bija uzlabojusies par 73%. Savukārt degvielas daudzums, ko var nopirkt par vidējo algu, šajā laikā pieauga par 85%.
Ir pašsaprotami, ka galvenais degvielas cenu svārstītājs ir naftas cenas. Nākamais faktors cēloņsakarību ķēdē ir cena par pārstrādi jeb crack margin. Laikā kopš pandēmijas sākuma tā ir bijusi neparasti svārstīga. Dažkārt tā ir viencipara skaitļos kā procents no naftas cenas, dažkārt desmitos procentu, bet tipisks līmenis ir padsmitos procentu. Tālāk seko labi zināmā nodokļu ietekme, obligāto rezervju izmaksas, tirgotāju transporta, tirdzniecības un investīciju izdevumi, kā arī peļņa. Cenas Latvijā ir augstākas nekā ASV, to galvenokārt nosaka akcīzes nodoklis, arī PVN.
Naftas nākotnes darījumi rāda gandrīz “plakanu” cenu nākamajā, 2026. gadā, un vieglu kāpumu pēc tam. Naftu ar piegādi pēc četriem gadiem šobrīd var nopirkt par 65 dolāriem.
Skaidrs, ka faktiskā naftas cena var ļoti atšķirties no tirgotāju prognozēm. Nav šaubu par to, ka nākotnē augs akcīzes nodokļi – to noteiks gan vides politika, gan nepieciešamība pildīt budžetu.
Augšupvērsta ietekme būs arī biodegvielas komponentei. Tāpat turpinās augt algas un ar tām saistītās tirdzniecības izmaksas.
Runājot par nākotni, svarīgākais jautājums ir nevis – kā samazināt degvielas cenas, bet gan – kā samazināt transporta izmaksas.
Katra enerģijas vienība elektroauto ļauj veikt apmēram trīsarpus reizes garāku ceļu nekā degvielas auto. Savukārt enerģijas vienības izmaksas atkarīgas no uzlādes veida.
Es vērtēju, ka vidējās uzlādes izmaksas gada laikā mājās, izmantojot mainīgo tarifu, ir ap pieciem centiem par kilovatstundu, bieži tas ir 0 līdz 1 cents. Tas aptuveni līdzinās 50 centiem par litru benzīna, kas satur ~9,5 kilovatstundas enerģijas. Tātad šajā gadījumā transporta enerģijas ietaupījums ir desmitkārtīgs, reizinot efektivitātes un cenas efektu. Lādējot publiskajā tīklā, salīdzinājums vairs nav tik labvēlīgs, jo tur tipiska cena ir 30 līdz 40 centi, bet arī šajā gadījumā izmaksas ir zemākas. Es sagaidu, ka nākotnē publiskās uzlādes izmaksas samazināsies, jo arvien vairāk cilvēku izmantos šo pakalpojumu, līdzīgi kā tas vēsturiski notika ar mobilo sakaru tarifiem.
Izlasi arī to, ko par degvielas cenām atbildēja “Circle K”, “Virši” un “Neste” pārstāvji.
