Ekonomikas zinātņu doktors: “Labklājība veidojas tad, ja dzīvo nevis no algas līdz algai, bet, ja var uzkrāt” 0
“Noteikt, kāda ir dzīves kvalitāte un ieņēmumi cilvēkiem ārpus Rīgas, ir diezgan liels izaicinājums. Ir grūti vērtēt cilvēku pēc ienākuma līmeņa,”
diskutējot par sabiedrības novecošanu un senioru labklājība TV24 raidījumā “Naudas cena” atzīst "SEB" bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. “1000 eiro Rīgā ir viena vērtība, laukos – cita,” viņš nosaka.
Kopā ar LDDK Sociālās drošības un veselības aprūpes ekspertu Pēteri Leiškalnu un pensiju sistēmas eksperts, ekonomikas zinātņu doktoru, RBS Asociēto
profesoru Edgaru Voļski spriežot par pensijām, labklājību un dzīves līmeni vecumdienās, Gatis Gašpuitis atklāj savu pieredzi bankā. Viņš stāsta, ka izvērtēt lauku cilvēku dzīves līmeni pēc viņu ienākumiem ir diezgan sarežģīti un grūti vairāku iemeslu dēļ. “Cilvēks varbūt pelna maz, bet viņš netērē daudz. Kāds varbūt teiktu, ka viņš dzīvo nabadzīgi, bet viņš ir pārliecināts par sevi, nāk uz banku, prasa aizņēmumu, jo zina, ka varēs atdot,” novērojis Gašpuitis.
“Bet pēc vispārējiem kritērijiem viņš nav tajā kategorijā, lai viņam dotu aizdevumu. 1000 eiro Rīgā ir viena vērtība, laukos – cita. Bet mēs skatāmies valstī daudzmaz vienādi.” Tāpēc labklājība laukos un pilsētā, viņaprāt, esot diskutabla tēma.
Savukārt pensiju sistēmas eksperts, ekonomikas zinātņu doktors, RBS Asociētais profesors Edgars Voļskis piebilst, ka būtiski esot ne tikai tas, ar cik lielu naudas summu, ienākumiem mēnesī cilvēks izdzīvo, spēj apģērbt un skolot bērnus, bet arī cik daudz un vai vispār viņš spēj veidot uzkrājumus. “Labklājība mājsaimniecībā veidojas tad, ja dzīvo nevis no algas līdz algai, bet, ja var uzkrāt, noguldīt kontā,” viņš piebilst.
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par raidījuma "Naudas cena" saturu atbild AS “TV Latvija”. #SIF_MAF2025
