Bagātais latvietis maksā dubultā? Pircēja dusmīga, ka Igaunijas “Lidl” prece divreiz lētāka
0
Pārtikas cenas aug kā sēnes pēc lietus, žēl, ka algas gan kavējas. Par to, ka viss dārgs, dusmojas daudzi. Kafiju, eļļu un šokolādi nu jau var atļauties vien retais, bet, kāds pircējs pamanījis, ka arī siers pie mums ir dārgs un, kā izrādās, divreiz dārgāks nekā Igaunijā.
Speciāli “Lidl” veikalam izveidotā “Facebook” grupā kāda sieviete ievietojusi divus foto, salīdzinot siera “Gouda” Latvijā tā cena ir 7, 75 eiro, bet Igaunijā – 3, 69!
Jautājam “Lidl”, kādēļ cenas tik krasi atšķiras?
“Runājot par cenu atšķirībām starp valstīm, ir svarīgi saprast, ka katra valsts darbojas savas ekonomikas un tirgus situācijas ietvaros.
Cenas veidojas, ņemot vērā vietējo pirktspēju, nodokļu politiku, loģistikas izmaksas, darba spēka izmaksas un citus aspektus – Latvijā šie faktori veido unikālu kombināciju, kas ietekmē gala cenu plauktā.
Arī akciju politika atšķiras dažādas valstīs, arī “Lidl”. Tāpēc salīdzinājumi ar citām valstīm bieži vien nav pilnībā korekti, jo visdrīzāk, ka konkrētajā nedēļā “Lidl” Latvijā ir būtiski zemāka cena uz kādu citu produktu, kas maksā dārgāk Igaunijā vai Polijā, Lietuvā utt.. Mūsu pieeja ir nemainīga – vienmēr savos veikalos piedāvāt viskonkurētspējīgākās cenas konkrētajā valstī.
Siera sortiments “Lidl” veikalos ir plašs, un piedāvājumi mainās katru nedēļu. Līdz ar to, katrs var atrast sev izdevīgāko produktu.”
Par pārtikas cenu kāpumu Latvijā visos veikalos nesen TV24 izteicies Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents, kurš atklāja, ka pārtikas cenu kāpumu nosaka arvien pieaugošās izmaksas un sarežģītā uzskaite, bet iedzīvotāju maciņu stiprināšanai palīdzēs algu un neapliekamā minimuma celšana.
“Šeit ir vairāki argumenti. Pirmais ir tas, ka mums tirdzniecībā ir dažādas papildu izmaksas. Kaut vai tas pats piemērs, ka cenu zīmēs ir jāieraksta ražotājvalsts, papildu preču izcelsmes valstīm. Ir arī sarežģītāka uzskaite. Piemēram, pēdējā Konkurences padomes pētījumā par atsevišķiem produktiem, piemēram, par krējumu, bija jāsarēķina, cik uz vienas krējuma paciņas mēs patērējam elektroenerģiju, darbaspēku, transporta izdevumus,” stāsta Danusevičs.
Viņš aicina iedomāties katram savu ledusskapi ar tajā esošajiem pārtikas produktiem un tad iedomāties izrēķināt, cik viens no tiem produktiem maksā, lai uzturētu ledusskapi laika vienībā, kurā produkts atrodas ledusskapī. “Tās, protams, ir lielas izmaksas un prasa tirgotājiem papildu darbu,” atklāj Danusēvičs.
Viņš turpina, sakot, ka ir apmierināts ar finanšu ministra Arvila Ašerādena ziņojumu, kurā tiek izskaidrots, kas tiek darīts, lai cilvēkiem kompensētu patēriņa cenu kāpumu, tai skaitā pārtiku. “Tika apsolīts palielināt minimālo algu un neapliekamo minimumu, un tas ir pareizais ceļš, jo inflācija šā vai tā ceļ cenas, tāpēc līdzi ir jāceļas arī iedzīvotāju ienākumiem, lai varētu kompensēt izmaksu kāpumu tajās pozīcijās, kur tas ir sabiedrībā jūtams,” pauž Danusēvičs.
