Mobilā versija
+4.1°C
Eleonora, Ariadne
Otrdiena, 21. februāris, 2017
19. februāris, 2016
Drukāt

Atis Klimovičs: Ar lepnumu vai citām sajūtām? (5)

Foto - LETAFoto - LETA

Atis Klimovičs

Lepnums par sevi, saviem tuviniekiem, tautu un valsti ir privāta padarīšana, jo brīvā valstī ikkatram ļauts domāt gan pozitīvi, gan arī gluži pretēji – visā saskatot vairāk melnā. Brīvs cilvēks tieši tāpēc ir brīvs, ka viņam ir ne tikai spējas, bet arī vēlēšanās domāt pašam. Protams, ieklausoties dažādos viedokļu līderos, bet beigu beigās pašam izdarot savus secinājumus. Tikai no katra paša atkarīgs, vai viņš uzskata par sasniegumu “Gaismas pils” uzsliešanu Daugavas krastā (cerams, tai drīzumā sekos jauna mūsdienīga koncertzāle galvaspilsētā) vai gaida uz “Sapņu komandas” atnākšanu basketbola laukumā, vai ievēro, cik lielā mērā 25 neatkarības gados pārvērtusies visa Latvija. Kādam šķiet, ka gluži vai zelta laikmets pienācis latviešu teātrim un nacionālajam kino, cits to pašu pateiks par mūsu kamaniņu braucējiem, vēl cits par galveno prieka avotu uzskatīs savu sekmīgo biznesu. Bet kāds cits pasludinās, ka jau pašas neatkarīgās valsts pastāvēšana divdesmit piecu gadu garumā, apsteidzot 1918. gadā dibinātās valsts pastāvēšanas ilgumu, esot vērā ņemams sasniegums. Nebūs aizšāvis garām arī tas, kurš piebildīs, ka ar mūsu valsti rēķinās lielākie Latvijas sabiedrotie, un tas liecina, ka esam atzinīgi novērtēti. Un ne tikai – arī saņēmuši stingras drošības garantijas.

Tātad – katra paša ziņā, ko darīt ar savu lepnumu. Taču stāsts par brīvu pilsoni brīvā valstī nebūtu pilnīgs, ja šim pilsonim neieblieztu ar nūju un nepavaicātu, cik lielā mērā viņš jūtas atbildīgs par to, kas dažādu iemeslu dēļ nav izdarīts, kas nogājis greizi. Arī tam, kā savulaik teica Šlesers, jānāk no katra paša iekšām. Kauns un atbildība ir gluži tikpat nozīmīgas sajūtas kā prieks un lepnums, un arī tas atšķir brīvu cilvēku no kalpa. Ne kalpam prieks par neatkarību, ne arī atbildība par valsti. Skumji, ka divās desmitgadēs neesam tikuši galā ar kolaboracionisma izvērtēšanu, nav notikusi skaidra vainas nosaukšana par holokaustu Latvijā (pat neraugoties uz to, ka tas varēja notikt tikai Vācijas iebrukuma rezultātā), ka čekas maisi tā arī palikuši noslēgti, ka pienācīgu cieņu nav saņēmuši nacionālās pretošanās kustības dalībnieki.

Pārlieku daudz lietu vienkārši nepagriezt atpakaļ – sākot ar masas apmuļķojošo privatizāciju un “labu” biznesa struktūru izveidošanu. Daudzi esam bijuši pārlieku vienaldzīgi, bet citi vienkārši apdāvināti (uzpirkti). Tikai katra paša ziņā izspriest, vai nav pienācis laiks iebilst pret Latvijas dabas bagātību, piemēram, Latvijas mežu postīšanu. Visi zina kaut ko pateikt par shēmotājiem, taču tā arī neesam spējuši apturēt valstij kaitīgu darījumu realizēšanu. Vai, piemēram, VID ēkas uzcelšana nav kauna traips uz pozitīvi novērtētā ekspremjera Valda Dombrovska uzvalka? Var, protams, norādīt uz to, ka lielākajai daļai valsts iedzīvotāju nav nekāda sakara ar shēmošanu, un tomēr, domājot par to, pilsonim vajadzētu justies vismaz neērti.

Ko darīt – labs jautājums! Nezaudēt ticību, just vairāk atbildības par visu notiekošo un meklēt ceļus, kā mēģināt kaut ko mainīt – tik daudzi no mums to patiesi ir pelnījuši.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. VID ēkas un zemes nomas līgumu ar aškevicu noslēdza Kalvīša valdība. Cits jautājums, ka Dombrovskim vajadzēja izvilkt gaismā visus tos, kas tur piedalījās no valsts puses. Gan jau kāds jurists vēl sēž amatā no tiem, kuri slēdza tādu līgumu, kuru Dombrovskim lauzt būtu finansiāli postoši (kam es TOMĒR neticu).

  2. Paldies,Atim! Pareizi un precīzi, tikai milzu daļa tautas par to, vispār, neaizdomājas, Kas ir kauns, kas ir gods, kas ir pienākums pret valsti, pret līdzcilvēkiem. Īpaši,pašu ievēlētie ,,tautas kalpi”!

  3. Liels paldies par šo rakstu! Ne kauns,ne lepnums,bet kaut kāds gaišums un cerība ienāca manī.

  4. Tas , ko Kārlis Ulmanis ar domu biedriem sasniedza 6 gados ir palicis – bet šodien? Šodien tas zem MAXIM drupām sautīguma dēļ un pats lielautors Briselē un tā var teikt par visu Latviju – ne skolas, ne robežas, ne narkotiku apkarošana, pat pie dakteriem nevar tikt . Viss ir samaksāts – tikai nekust. Piedošanu kust, ja var nopirkt deputāta vietu Saeimā un klusums kā kapsētā… Kad valstī policistus vada nevis gļēvs ministrs, bet enerģiska ierēdne…
    Vaina arī pašos – kā vēlam tā ievēlam …

  5. Protams, protams – tikai “pozitīvo”, jo pretējais ir “naida runa” 🙂
    Tikai citur pasaulē,diezin kāpēc, tas mūsu “pozitīvais” ir
    ikdienišķīga standarta parādība ?

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Bondars šarmēs

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) un partija “Latvijas attīstībai” kā kopīgo Rīgas mēra amata kandidātu pašvaldību vēlēšanām izvirzījusi LRA līderi Mārtiņu Bondaru. Izveidots arī priekšvēlēšanu logo, kurā attēlota atslēga, ko veido Bondara iniciāļi – vārda un uzvārda pirmie burti M un B, un uzraksts “Mērs Bondars”.

Kam primāri jānovirza valsts budžeta pieaugums tuvākajos gados?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (1)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+