Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
17. septembris, 2015
Drukāt

Vai arābu valodas studenti ir gatavi iesaistīties darbā ar bēgļiem? (5)

Foto - EPA/LETAFoto - EPA/LETA
Uzziņa

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde meklē trīs Patvēruma lietu nodaļas vecākos referentus darbam ar patvēruma meklētājiem

* Prasības: augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa augstākā izglītība; labas divu svešvalodu (piemēram, angļu, franču, vācu, krievu vai arābu valodas) zināšanas; izpratne par Eiropas Savienības tiesību aktu un starptautisko tiesību normu piemērošanas jautājumiem starptautiskās aizsardzības piešķiršanas kontekstā un starptautiskās sadarbības nodrošināšanā, tostarp izmantojot datu apstrādes sistēmas.

* Pienākumi: patvēruma meklētāju intervēšana; administratīvo aktu projektu sagatavošana patvēruma procedūras kontekstā; darbs ar patvēruma meklētāju izcelsmes valstu informāciju; konsultāciju sniegšana par patvēruma procedūras jautājumiem.

* Alga: 600 eiro pārbaudes laikā, 696 eiro (ap 497 eiro uz rokas) pēc pārbaudes laika.

Avots: PMLP

Roberts Lodziņš, studē arābu valodu Latvijas Universitātē (LU): “Ja runājam par darbam ar bēgļiem piedāvāto atalgojumu, jāteic, ka nauda nav tas, kāpēc es mācos arābu valodu. Valoda ir vērtība, mani interesē Tuvo Austrumu kultūra un arābu valoda. Strādāt ar bēgļiem noteikti nebija mans mērķis. Varbūt šo variantu varētu apsvērt kā savu pirmo darbu pieredzes gūšanai. Bet diez vai vēlētos to kā pastāvīgu darbu. Pēc universitātes beigšanas un valodas apgūšanas domāju doties uz ārzemēm. Tur noteikti būs lielāks pieprasījums pēc šīs valodas pratējiem. Man ir bijusi arī pieredze ar dažiem cilvēkiem, kuri strādā ārzemēs saistībā ar arābu valodu. Viņi teica, ka nav daudz vietējo, kas prot šo valodu, tāpēc ārzemnieks ar šādām zināšanām var viegli iekļauties darba tirgū. Vispirms gan valoda rūpīgi jāapgūst, tad redzu tam perspektīvu. Domāju lielākoties tulkot saziņu starp cilvēkiem, arī uzņēmumiem vajadzīgās lietas.”

Paula Tomsone, studē arābu valodu LU: “Domāju, mums kā studentiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) piedāvājums darbam ar patvēruma meklētājiem ir daudzmaz pieņemams. Ja mēs būtu tikai valodu entuziasti, būtu pilnīgi vienalga, kāds ir atalgojums, – galvenais būtu strādāt ar šo valodu. Skatoties ekonomiski, piedāvātā alga – 500 eiro uz rokas – ir diezgan smieklīga. Strādājot ar bēgļiem, varētu būt arī sava veida riski. Pieļauju, ka tas varētu būt man pirmais darbs, bet vispār es negribētu strādāt šādā jomā. Nedomāju arī, ka bēgļi Latvijā paliks uz ilgu laiku, tāpēc jautājums ir par to, cik daudz ar viņiem strādāt, cik daudz laika ieguldīt. Pieprasījums pēc arābu valodas speciālistiem varētu būt pietiekami liels. Es šai valodai pievērsos, jo tā ir interesanta un sarežģīta, turklāt Eiropā to prot tikai retais. Savā ziņā gribu arī pierādīt, ka varu iemācīties kaut ko tādu, kas citiem sagādā grūtības. Pēc augstskolas absolvēšanas domāju doties uz ārzemēm, jo diez vai Latvijā būs tāds pieprasījums pēc manām zināšanām.”

Dāvis Plūksna, studē arābu valodu LU: “PMLP piedāvātais atalgojums darbam ar bēgļiem, manuprāt, ir par zemu. Varbūt tik niecīga alga ir tāpēc, ka netiek paredzēts pārāk liels darba apjoms – te nebūs tik daudz bēgļu vai arī viņi negribēs īpaši komunicēt vai mācīties latviešu valodu. Esmu dzirdējis, ka daudzi bēgļi Latviju uzlūko tikai kā iespēju, lai tiktu Rietumeiropā. Daudzi no viņiem nemūk no kara, bet meklē pēc iespējas augstāku labklājību. Rietumeiropā viņiem būtu iespēja iegūt lielākus pabalstus un sociālās garantijas. Grūti teikt, cik es gribētu pelnīt, jo pagaidām neesmu dzīvojis un uzturējis savu ģimeni, maksājot īri un visus pārējos izdevumus. Katrā ziņā ir skaidrs, ka ar 400 eiro uz rokas tam visam nebūs gana. Līdztekus dzimtajai es jau zinu vācu, krievu un angļu valodu. Gribu apgūt arī ceturto svešvalodu. Arābu valoda ir sena, interesanta, arī viņu kultūra ir apbrīnas vērta. Manuprāt, tā ir arī ļoti perspektīva. Uzskatu, ka arābu valoda Eiropā nonāks ātrāk par citām eksotiskām valodām. To jau mēs tagad redzam. Visticamāk, pēc augstskolas absolvēšanas došos uz ārzemēm arī tīri naudas aspekta dēļ. Kaut vai tulkot Anglijā, kur algas atšķirība salīdzinājumā ar Latviju noteikti būs milzīga, jo arābu valodu arī tur prot ļoti maz cilvēku.”

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Ja mācās par naudu ,tad lai nu katrs strādā kur vēlas, bet ja par budžeta līdzekļiem ,tad nu kādus gadu vajadzētu Latvijā atstrādāt. Raksta laukos trūkst ģimenes ārsti ,katru gadu saražo tik daudz ārstu ka pat rezidentūrās trūkst vietu, bet ārstu vietas tukšas.Atstrādā savus trīs gadus un meklē citu labāku darbu, daļa jau iedzīvotos un paliktu uz vietas.

  2. Jaunās dāmas varēs strādājot iziet pie vīriem . Daudzi tumšādainie mūsu dāmām būtu gana labs mērķis( un ja vēl arābs būtu turīgs….)

  3. Vai pamanījāt skarbo realitāti? Mācās LU, tātad sponsorēti no nodokļu maksātāju maksājumiem, bet neviens nesaista nākotni ar Latviju. Visiem viens mērķis – maksimāli ātri pazust no šīs valsts. Un tā jau ir vistīrākā mūsu politikāņu atbildība – cilvēki vairs netic nevienam politikāņu vārdam un balso ar čemodānu un aviobiļeti

  4. Aha un 200 eur. jāatstāj nodokļos.

  5. Par 4 profesoru darbu 1 apkopējas aldziņa !!!!!!!!!!!!!!
    Spalvains ārprāts !!!!!!!!!!

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (5)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+