Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
24. oktobris, 2012
Drukāt

Arī citviet augstskolām jācenšas kļūt labākām

Foto - F de la Mure MAEEFoto - F de la Mure MAEE

Latvijai nederēs Amerikas Savienoto Valstu pieredze, kur universitātes lielākoties pārtiek no privātiem līdzekļiem; mūsu valstij būtu jāseko Somijai un Igaunijai, kur augstākā izglītība ir vai būs iegūstama bez maksas.


 

Tāda noskaņa bija jūtama Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rīkotajā starptautiskajā diskusijā “Universitāšu finansēšanas modeļi”. Viedokļu apmaiņa bija veidota tā, lai būtu skaidrs, ka tieši valsts lielāka iesaiste augstskolu finansēšanā var nest augļus.

RTU rektors Leonīds Ribickis neslēpa savas domas, ka augstākajai izglītībai jābūt pieejamai katram, jo bez tās nākotnē būs grūti atrast darbu. Igaunijas Studentu apvienības pārstāvis Eimars Veldre sacīja: pirms spriest par augstākās izglītības finansēšanas sistēmas maiņu, vispirms sabiedrībā jāizdiskutē, kas ir vērtības un par ko nodokļu maksātāji gatavi maksāt.

Igaunijā šis ir pēdējais gads, kad studenti sadalīti maksas un budžeta grupās. Par maksu patlaban studē nepilna puse pilna laika studentu. No 2013. gada ziemeļu kaimiņiem pilna laika studijas igauņu valodā būs bez maksas. Igauņi, ieviešot šādu sistēmu, savukārt ņēmuši piemēru no saviem kaimiņiem somiem.

Tostarp ārzemju ekspertu stāstītais apliecināja, ka arī citu valstu pieredze liecina – augstākās izglītības finansēšanas sistēma ir jāmaina un ne tikai tāpēc, ka augstskolas uzskata – lai studijas būtu kvalitatīvākas, nepieciešams dāsnāks finansējums, bet arī tāpēc, ka arī citviet augstskolu finansējums ir vai būs atkarīgs no to darba rezultātiem.

“Svarīgi, lai augstskolas uzņemtos lielāku atbildību par sava darba rezultātiem,” sacīja E. Veldre. Tāpēc arī Igaunijā valsts, pirms piešķirt kārtējo kumosu augstskolu budžetam, izvērtēs studiju kvalitāti, augstskolas izdevumu struktūru u. c.

Lai augstskolu budžets nesamazinātos studiju maksas zuduma dēļ, valsts palielinās augstākās izglītības kopējo finansējumu.

 

Somijā – 
līdzīgi kā Latvijā

Somijas Izglītības un kultūras ministrijas pārstāvis Tomi Halonens pastāstīja, ka no 2013. gada mainīsies somu universitāšu finansēšanas sistēma, kura jau apstiprināta valdībā, bet 2014. gadā iecerēts mainīt arī tā saukto politehnisko augstskolu (kurās lielākoties var iegūt profesionālos bakalaura vai maģistra grādus) finansēšanas sistēmu.

Universitāšu budžetā turpmāk 41 procentu ienākumu nesīs tieši studiju kvalitātes izvērtējums, bet 34 procentus – zinātnes kvalitātes izvērtējums. Vēl ceturtdaļa finansējuma būs atkarīga no dažādiem citiem rādītajiem. Piemēram, no tā, vai universitātei ir attīstības stratēģija un kā tā tiek pildīta. Arī Somijā, tāpat kā Latvijā, mērķis ir paaugstināt izglītības kvalitāti un internacionalizāciju. Tāpēc daļa finansējuma atkarīga arī no ārzemju studentu, mācībspēku un pētnieku skaita. Redzējumā par somu universitātēm 2020. gadā cita starpā teikts arī, ka to darbībai jākļūst efektīvākai. Faktiski mērķi Somijai ir tie paši, tikai somi tikuši tālāk to izpildē.

Tikmēr politehniskās augstskolas iecerēts finansēt, lielākoties balstoties uz to studiju kvalitāti, kas noteiks 85 procentus no finansējuma apmēra. Vētot kvalitāti, ņems vērā arī augstskolas absolventu nodarbinātības līmeni.

Zinātnes sasniegumi šīm augstskolām noteiks tikai 15 procentus finansējuma, taču tām būs iespēja piesaistīt papildu finansējumu projektu veidā.

Somijā jau notikusi strikta augstākās izglītības iestāžu sadalīšana zinātnes universitātēs un citās augstskolās, kuras piedāvā praktiskākas studijas. Universitātes finansē tikai valsts, bet politehniskās augstskolas – valsts un pašvaldības. Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš uzskata, ka augstskolu diversifikācija būtu nepieciešama arī Latvijā.

 

ASV pelna ar veselības aprūpi

Kaspars Bērziņš, kurš šobrīd Džordžijas tehnoloģiju institūtā (ASV) doktorantūrā studē zinātnes un tehnoloģiju politiku, stāstīja par lielvalsts pieredzi augstskolu finansēšanā. Zinātnei ASV tiek novirzīti gandrīz trīs procenti no iekšzemes kopprodukta, taču tikai nepilns procents ir publiskais finansējums, pārējais nāk no dažādu uzņēmumu un fondu maka. Universitātes ar uzņēmumiem slēdz līgumus par dažādu tiem nepieciešamu pētījumu veikšanu. Pēdējo gadu laikā aizvien samazinājies finansējums, ko augstskolas iegūst no valsts, un pieauguši ienākumi no studiju maksām, līgumiem. Savu artavu ienes arī universitāšu slimnīcu peļņa.

Jo augstāka līmeņa studijas piedāvā universitāte, jo spējīgāki studenti tajā piesakās, jo vairāk aug tās prestižs. Jo spējīgāka tā ir pētniecībā, jo lielāku finansējumu piesaista.

Līdz ar to universitātes ir ļoti ieinteresētas sava darba kvalitātē. K. Bērziņš gan uzskata, ka ne Latvijai, ne citām Baltijas un ziemeļvalstīm nederēs ASV pieredze. Gan tāpēc, ka šajās valstīs ir pārāk mazs tirgus, lai cerētu uz tik lielu uzņēmumu finansiālu iesaisti pētniecībā, gan tāpēc, ka eiropieši nav raduši pie tik agresīva kapitālisma.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+