Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
21. jūnijs, 2013
Drukāt

Asistentu pakalpojumi. Kāpēc buksē labais un jaunais

Foto - Iveta OdiņaFoto - Iveta Odiņa

Jau pusgadu – no 2013. gada 1. janvāra – invalīdiem pieejams sen gaidītais un vajadzīgais asistenta pakalpojums, taču atbildīgajās ministrijās un organizācijās nerimst diskusijas par nepieciešamajiem uzlabojumiem un vēlamajiem grozījumiem normatīvajos aktos.

 

Iemesls tam ir pakalpojumu saņēmēju un sniedzēju neapmierinātība ar pārāk lielo birokrātiju, daudzās atskaites un jautājumi, kas jo­projām ir neskaidri.

 

Visas neskaidrības 
risina sociālajā dienestā

Cēsu novadā valsts apmaksāto asistenta pakalpojumu saņem desmit personas – septiņi bērni, kam smagu funkcionālu traucējumu dēļ nepieciešama īpaša kopšana, un trīs pilngadīgas personas ar I grupas invaliditāti. Visiem viņiem asistenta pakalpojumu sniedz radinieki, palīdzot nokļūt izglītības vai ārstniecības iestādēs, darbavietā, uz regulārām ārpusskolas, sporta aktivitātēm un pasākumiem.

Cēsniece Liene Pauga par iespēju sniegt asistenta pakalpojumu savam dēlam Pēterim (viņš invaliditāti ieguva pēc nelaimes gadījuma, un Liene cer, ka dēlam tā ir tikai uz laiku) uzzinājusi no otra cietušā bērna vecākiem.

Viņa teic, ka ne ar kādām pro­blēmām, sniedzot asistenta pakalpojumu bērnam invalīdam, nav saskārusies un Cēsu sociālajā dienestā vienmēr saņēmusi nepieciešamo informāciju un skaidrojumu.

Arī Lienes darba devējs ir atsaucīgs, un viņa var savienot darba pienākumus ar dēla pavadīšanu uz skolu, pulciņiem, uz pasākumiem pilsētā vai rehabilitācijas iestādi. Iespēja par to saņemt atlīdzību no valsts ģimenei ir liels atbalsts.

Diana_Iveta_Odinna_13

Inessai Venediktovai, kas sniedz asistenta pakalpojumu savai meitai Diānai, gan ir vairāki ierosinājumi. Piemēram, tā kā invalīdiem ratiņkrēslā ir grūti nodalīt asistēšanu un kopšanu, vajadzētu diferencēt samaksu asistentam atkarībā no invalīdam nepieciešamā aprūpes līmeņa. Īpaši, ja asistenta pakalpojumu sniedz pieaicināts cilvēks, kam, pavadot smagi slimu invalīdu, piemēram, uz pasākumu, viņš ir gan jāpabaro, gan jāpavada uz tualeti. Tā jau ir kopšana, par ko būtu jāmaksā atsevišķi, pārliecināta Inessa.

“Gandrīz visiem cilvēkiem ar invaliditāti par asistentiem kļuvuši ģimenes locekļi, kaut gan asistenta pakalpojuma ieviešanas ideja bija atvieglot vecāku vai citu tuvinieku ikdienu, algojot cilvēku no malas. Īstenībā atrast asistentu ir ļoti grūti – vienam nav vajadzīgās pieredzes, cits nevar to apvienot ar savu pamatdarbu, citu neapmierina samaksa, un, kā situācijā ar manu meitu, vajadzīgs vēl fizisks spēks,” stāsta Inessa. Viņa ierosina, ka asistenta pakalpojumu sniedzēji varētu būt ne tikai cilvēki, bet arī organizācijas.

 

Svarīgi pielāgoties 
klienta vajadzībām

Labklājības ministrija (LM) ir saņēmusi pārmetumus par pakalpojuma pārmērīgo birokrātiju un pašvaldību sociālo dienestu patvaļīgo normatīvo aktu traktējumu, piemērojot asistenta pakalpojumu. LM Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Ineta Pikše problēmu rašanos skaidro ar to, ka asistenta pakalpojumu nācās ieviest lielā steigā. Lai situāciju uzlabotu, ministrija lūgusi lielākajām invalīdu intereses pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām izvērtēt asistenta pakalpojumu no klientu viedokļa un sniegt savus priekšlikumus. Ministrija arī apzinājusi pašvaldību sociālo dienestu atsauksmes par problēmām, ar kurām saskaras pašvaldības, piemērojot minētos noteikumus.

Cēsu pilsētas sociālās palīdzības organizatore Signe Poreitere teic, ka pašreizējā likumdošana ierobežo iespēju variēt pakalpojuma apjomu atbilstoši klienta vajadzībām. “Varētu ierobežot tikai neregulārās jeb brīvā laika aktivitātes, bet pārējās vērtēt atbilstoši tam, kas nepieciešams klientam, protams, nepārsniedzot 40 stundas nedēļā,” viņa uzskata.

Sarunas ar klientiem parādot nepieciešamību sakārtot atsevišķas jomas, piemēram, attaisnojošo dokumentu iesniegšanas pārskatus, klientu privātās dzīves neaizskaramību, transporta pārskata sagatavošanu, izdevumu apmaksas atšķirības pilsētā un laukos.

Ministrija sola, kad būs apkopota informācija no nevalstiskajām organizācijām, pašvaldību sociālajiem dienestiem un iedzīvotājiem, veikt noteikumu grozījumus, padarot asistenta pakalpojumu iespēju robežās draudzīgāku cilvēkiem, tomēr ņemot vērā pakalpojumam piešķirto finansējuma apjomu.

 

Uzziņa

* Asistenta pakalpojuma piešķiršanu pašvaldībā regulē Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumi nr. 942 “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā”.

* Cilvēki ar I un II invaliditātes grupu un bērni ar invaliditāti no 5 līdz 18 gadu vecumam pašvaldībā var saņemt valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu Latvijas teritorijā līdz 40 stundām nedēļā (izņemot cilvēkus ar I grupas redzes invaliditāti, kas saņem NVA pabalstu par asistenta izmantošanu 10 stundas nedēļā. Šie cilvēki asistenta pakalpojumu pašvaldībā var saņemt līdz 30 stundām nedēļā).

* No 2013. gada 1. janvāra līdz 1. maijam asistenta pakalpojumu Latvijā saņēmuši 725 cilvēki ar invaliditāti un pakalpojumu snieguši 714 asistenti. Kopumā pakalpojums tika nodrošināts 86 pašvaldībās.

* Asistenta pakalpojumu ir saņēmuši 26% bērnu, 42% cilvēku ar I grupas invaliditāti, 26% cilvēku ar II grupas invaliditāti.

* Pamatā cilvēki ar invaliditāti pakalpojumu izmanto iepērkoties, pavadot brīvo laiku, apmeklējot kultūras pasākumus u. c. (38%); nokļūšanai uz darbu, izglītības iestādi, dienas centru (21%); saņemot ārstniecības pakalpojumus (15%); iesaistoties sabiedriskās aktivitātēs (13%) vai vienreizējiem pasākumiem (13%).

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+