Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
9. jūnijs, 2014
Drukāt

Atklās izstādi par Eduardu Berklavu (3)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Latvijas Kara muzejā 12. jūnijā plkst.18 atklās Eduarda Berklava simtajai dzimšanas dienai veltītu izstādi un atceres pasākumu, portālam LA.lv pavēstīja izstādes autore Sarmīte Baltiņa.

Izstādē būs eksponētas E.Berklava tuvinieku muzejam dāvinātās fotogrāfijas, dokumenti un personīgās lietas. Atceres pasākumā skanēs literāri muzikāla kompozīcijas zemessardzes kora “Stars” izpildījumā (diriģents Ārijs Šķepasts). Valmieras teātra aktieris Rihards Rudāks lasīs E. Berklava atziņas, kas savu aktualitāti nav zaudējušas arī šodien. Būs skatāmas arī videoliecības par E. Berklavu.

Latviešu politiskais darbinieks Eduards Berklavs (1914.-2004.) ieņem nozīmīgu vietu Latvijas vēsturē. Viņa vārds pirmoreiz kļuva plaši pazīstams Latvijā un ārzemēs, kad viņš piecdesmito gadu otrā pusē, izmantodams savu stāvokli kompartijā un Ministru Padomē, veica nopietnus pasākumus, lai pretotos Latvijas kolonizācijai un krieviskošanai. Šo Berklava un viņa domubiedru darbu sagrāva 1959. gadā. Viņš tika atbrīvots no visiem amatiem un nosūtīts uz Vladimiru.

Ne izraidīšana no Latvijas, ne dažādie mēģinājumi piespiest Berklavu “atzīt savas kļūdas” nespēja ietekmēt viņa sūrā pieredzē iegūto pārliecību un nostāju. 1970. gadā ārvalstis sasniedza E. Berklava sarakstītā “17 komunistu vēstule” , kas atklāja patieso ainu par dzīvi okupētajā Latvijā. Vēstuli publicēja apmēram simt preses izdevumos 14 valstīs, to vairākkārtīgi nolasīja ārzemju radioraidījumos, atgādinot, ka latvieši nebūt nav samierinājušies ar okupācijas režīmu.

Trešās Atmodas laikā E. Berklavs kļuva par vienu no tās simboliem, cīnītāju par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Darbojās Latvijas Tautas Frontē, bija viens no Latvijas Nacionālās neatkarības kustības dibinātājiem, tās pirmais priekšsēdētājs. Ievēlēts Pilsoņu Kongresā, Augstākajā Padomē un 5. Saeimā. Par nopelniem Latvijas labā 1995. gadā apbalvots ar IV šķiras, bet 2000. gadā ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Kas gan ir Berklāvs bez Viļa Krūmiņa ?

  2. Pārsteidzoši, cilvēks kas stūma vagonos latviešu bērnus, sirmgalvjus tagad varonis?

    • Vēstures fakti rāda un arī pats Berklavs to ir teicis, ka par izsūtīšanām viņš neko nav zinājis. Tajā pašā laikā par laiku komunistiskajā partijā, Berklavs atklāti un publiski nez cik reižu ir teicis, ka viņš nožēlo savus jaunības maldus, kad naivi noticēja komunistiskajām idejām par sociālo vienlīdzību, pārticību u.tml. , kas patiesībā izrādījās aizsegs tikai lielkrievu šovinismam, pret ko Berklavs pēc tam cīnījās visu atlikušo savu mūžu.
      Turklāt Berklavs vienmēr ir teicis, ka par laiku komunistiskajā partijā viņš pilnībā jūt morālo atbildību.
      Kurš vēl no visiem kompartiju ļaudīm jelkādreiz būtu teicis tik atklātus vārdus? Un pēc tam savus vārdus arī īstenojis darbos Latvijas neatkarības labā? Cilvēki var mainīties, un uz to aicināja arī pats Berklavs. Cik viņa piemēram sekoja? Grūti uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt.

Draugiem Facebook Twitter Google+