Mobilā versija
+7.0°C
Skaidrīte, Skaidra, Justs
Otrdiena, 28. februāris, 2017
20. marts, 2014
Drukāt

Atklās izstādi par Rožu laukuma vēsturi

Publicitātes fotoPublicitātes foto

27. martā Liepājas muzeja nodaļā „Liepāja okupāciju režīmos” K. Ukstiņa ielā 7/9 atklās tematisku izstādi “Rožu laukuma stāsts”, kas veltīta Liepājas 389. dzimšanas dienai, vēsta muzeja speciāliste Rita Krūmiņa.

Gadu gaitā Rožu laukums ir kļuvis par Liepājas vizītkarti, tas tiek dēvēts par pilsētas sirdi. Izstādes apmeklētāji laukuma vēsturei varēs izsekot no tā pirmsākumiem līdz mūsdienām.

Jau kopš 18. gadsimta šajā vietā atradās Jaunais tirgus. 19. gadsimta sešdesmitajos gados te uzbūvēja Jaunā tirgus gaļas skārņus, kas joprojām iezīmējas Rožu laukuma siluetā.

Rozes pašā laukumā un tā nosaukumā parādījās tikai 1911. gadā, kad pēc pilsētas tēvu lēmuma laukuma labiekārtošanu uzticēja slavenajam vācu daiļdārzniekam, ainavu arhitektam, pirmajam Rīgas dārzu un parku direktoram Georgam Kūfaltam (1853-1938). Rožu laukums jeb Rosenplatz kļuva par iemīļotu liepājnieku un pilsētas viesu pastaigu vietu.

Izstādes apmeklētāji varēs izsekot Rožu laukuma liktenim arī postošajos Otrā pasaules kara gados, kad to 1941. gadā gandrīz pilnībā saplosīja nacistiskās Vācijas bumbvedēju mestie lādiņi. Fotogrāfijas un atklātnītēs atklās laukuma pārvērtībām arī padomju gados, kad tas tika pārdēvēts par Uzvaras laukumu.

Mūsdienās ikviens pilsētnieks, pastaigājoties Rožu laukumā, var uzzināt, kuras pasaules pilsētas ir Liepājas sadraudzības pilsētas. Tāpēc Liepājas muzejs piedāvā izstādes apmeklētājiem unikālu iespēju vienkopus redzēt no Liepājas pilsētas domes deponētās sadraudzības pilsētu dāvanas.

Izstādes “Rožu laukuma stāsts” atklāšanas apmeklētājus iepriecinās mūziķis Edgars Silacērps ar savu veltījumu Liepājai un tās sirdij – Rožu laukumam. Izstāde būs apskatāma no 27. marta līdz 11. maijam. Ieeja izstādē – bez maksas.

Pievienot komentāru

Vai tautas deja ragaviņās aizvesta uz mežu? (7)Pēc sabangojušām kaislībām ap deju lieluzvedumu jeb deju izrādi "Māras zeme" tās veidotājiem uzticēts turpināt darbu, bet vairāki jautājumi prasa plašāku skaidrojumu.
Draugiem Facebook Twitter Google+