Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
16. novembris, 2013
Drukāt

Atklāta Ojāra Vācieša pieminekļa vizualizācija (2)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Šonedēļ, atzīmējot dzejnieka apaļo jubileju, atklāta Ojāra Vācieša pieminekļa vizualizācija, ar kuru iepazīstināja pieminekļa idejas autore – arhitekte Inguna Rībena.

Kā aģentūra LETA uzzināja Carnikavas novada pašvaldībā, pieminekļa idejas pamatā ir Ojāra Vācieša dzejoļu krājuma “Zibens pareizrakstība” poētika. Pieminekli veido tumši pelēks granīts, kas simbolizē stingumu, varenību un nesalaužamību.

Tajā ir zāles “plaisa”, kas ir divu globālu dzejnieka daiļrades tēmu – turpināšanās un uzdrīkstēšanās – vizuāla simboliska interpretācija. Arhitekte Rībena par šo zāli stāstīja, ka tā, esot maiga un trausla, simboliski sevī nes uzdrīkstēšanos salauzt sastingušo un patētisko akmeni. Viņa to salīdzināja ar padomju iekārtas salaušanu, norādot, ka brīžiem šie trauslie dzejnieka vārdi, kurš tāpat kā zāle ir iznīcīgs, var būt tik stipri. Tie atstāj tik lielu plaisu un patiesībā “uzspridzina” savu laiku, pauda Rībena.

Arī pati daba, saules gājums piedalās atdusas vietas ieceres īstenošanā. Dienas laikā saule apspīd apmeklētājiem pieejamo daļu, bet tās gaisma nenokļūst simboliskajā aizsaules daļā – pieminekļa ziemeļu pusē.

Ojāra Vācieša portrets piemineklī ir atveidots zibens šķērsgriezumā, savukārt Ludmilas Azarovas kapavieta simboliski ir balta lode. Arhitekte Rībena pauda, ka tā bijusi absolūti skaidra viena mirkļa ideja, ka pretstatā tumšajam granīta spriegumam un tā konfliktam ar zāli, Azarovai ir vajadzīgs kas absolūts – balta lode – saulesgaisma, dzīvības gaisma, līdzsvars, sievišķā pilnība, mūžīgais izlīdzinājums. Rībena dzejnieci izjūtot kā putnu Vācietim uz pleca, kāda viņa arī visu mūžu ir bijusi.

Literatūrzinātniece Janīna Kursīte par pieminekļa ieceri rakstījusi, ka tieši akmenī paradoksālā kārtā atspoguļojas dziļākais. Vācietis, rakstīdams par debesu dzīlēm un augstākajām vērtībām, alka pēc zemes vērtībām, savukārt Azarova, turēdamās pie zemes, iemiesojusi sevī zvaigžņu vertikāli, paudusi Kursīte. Vācieša piemiņas daļa ir arhitektes veidota četrstūrveida melnā pamatne, kas ir zemes daļa, dzejas sakņu stabilitātes daļa. Azarovas daļa iemiesota baltā lodē – sievišķajā debesu simbolā. Šādi debesis un zeme ir kopā un dod nojausmu par dzejas un dzīves divējādo dievišķo dabu – bez debesīm nav zemes, bez zemes debesis ir tukšas, atzīmējusi Kursīte.

Carnikavas kapsētā Ojāra Vācieša jubilejā, 13. novembrī, uz piemiņas brīdi bija sapulcējušies Vācieša talanta cienītāji. Vācietis, kā pats to vēlējās, ir guldīts Carnikavas novada kapsētā, Siguļos, tur atdusas arī viņa dzīvesbiedre – dzejniece un atdzejotāja Ludmila Azarova. Tajā pašā laikā tika atklāta arī pieminekļa vizualizācija plakāta veidā, kas parāda pieminekļa ieceri.

Carnikavas kapsētā ikvienam interesentam ir iespējams apciemot Vācieša kapa vietu un apskatīt pieminekļa vizualizāciju. Carnikavas novada pašvaldībā aģentūra LETA uzzināja, ka līdz šim pieminekļa izveidošanai saziedoti 8000 latu.

Jau pagājušajā gadā tika sākta ziedojumu vākšana Ojāra Vācieša pieminekļa izveidei. Šogad tam tika piešķirts arī budžeta finansējums – apmēram 50 000 latu.

Carnikavas novada pašvaldības pārstāvis nevarēja nosaukt precīzu trūkstošās naudas summu pieminekļa būvniecībai, tomēr ziedojumu vākšana turpinās. Ziedot vienu latu Vācieša pieminekļa izveidei var, zvanot uz ziedojumu tālruni 90 006 680. Naudu var arī ziedot, pārskaitot to uz ziedojumu kontu Vācieša pieminekļa izveidei, AS “Swedbank”, Carnikavas novada pašvaldība, reģistrācijas numurs 90 000 028 989, konta numurs LV08 HABA 0551 0343 15951.

Jau 1984. gadā tika rīkots konkurss par Ojāra Vācieša kapavietas sakārtošanu Carnikavas kapos, bet valstiskās iekārtas pārmaiņu un finansiālu grūtību dēļ darbs vēl joprojām nav realizēts.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. ..ne kā orģināla, esplanaadē tāds jau ir Kalpakam.

  2. Jānis Eduards Ozoliņš. Atbildēt

    Gribu cerēt, ka 2014.gadā Carnikavā notiks arī Ojāra Vācieša pieminekļa pamatakmeņa iebūves svētki. Gribam būt līdzdalībnieki šī pieminekļa tapšanā no A līdz Z.

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+