Atvērta izstāde “Ojāra Vācieša literārā prēmija 30 gados” 0
Līdz 2014. gada 11. janvārim Ojāra Vācieša muzejā, Torņakalnā, atvērta izstāde “Ojāra Vācieša literārā prēmija 30 gados”.
Izstādes mērķis ir radīt apkopojošu priekšstatu un hronoloģisku atskatu uz pēdējo 30 gadu Ojāra Vācieša literārās prēmijas laureātiem un godalgotajiem darbiem.
Ojāra Vācieša literārās prēmijas ideju rosināja vēlme saglabāt dzejnieka piemiņu. Idejas iniciatori bija dzejnieka laikabiedri Imants Ziedonis, Jānis Peters, Ēriks Hānbergs un kolhoza „Ādaži” vadītājs Alberts Kauls. Prēmijas iedibināšana no kolhoza puses nebija nejaušība, drīzāk gan – pienākuma apziņa, ņemot vērā, ka dzejnieka atdusas vieta ir Ādažu teritorijā, Carnikavas kapos.
Prēmija uztverama, pirmkārt, kā veids, lai pamanītu, novērtētu un godinātu dzejniekus un rakstniekus par viņu radošo ieguldījumu literatūrā. Otrkārt un galvenokārt, prēmija ir veids, kā iedibināt tradīciju, kas caur mūsdienu jaunrades darbiem literatūrā rada pamatu Ojāra Vācieša piemiņas saglabāšanai.
Ojāra Vācieša prēmijas piešķiršana tika aizsākta 1984. gadā, gadu pēc dzejnieka nāves. Sākotnējā iecere bija prēmijas pasniegt ik pēc pieciem gadiem Ojāra Vācieša dzimšanas dienā 13. novembrī. Prēmijas pretendentu izvērtēšanai tika noteikti šādi pamatkritēriji: laikmeta problēmu pārliecinošs atspoguļojums dzejā, idejiski un mākslinieciski spilgta oriģināldzejas grāmata bērniem, latviešu dzejas atdzejošana un popularizēšana citu tautu valodās.
Pirmie Ojāra Vācieša prēmijas laureāti 1984. gadā bija Jānis Peters par poēmu „Nakts pēc tautasdziesmas”, Vitauts Ļūdēns par dzejas krājumiem bērniem „Meldru puikas, meldru vīri” un „Laimiņas valoda” un Ivans Dračs par Ojāra Vācieša „Dzintara talismana” atdzejojumu.
Šo trīsdesmit gadu laikā prēmiju saņēmuši Vizma Belševica, Māra Zālīte, Jānis Baltvilks, Juris Kronbergs, Imants Ziedonis, Māra Mellēna, Ernests Spīčs, Valdis Muktupāvels, Inese Zandere, Inga Gaile (divas reizes), Andra Manfelde, Pēters Brūveris, Sergejs Moreino, Imants Auziņš, Ronalds Briedis, Edvīns Raups, Leons Briedis, Jānis Rokpelnis, Maira Asare un Anna Auziņa.
Šogad par prēmijas laureāti kļuva dzejniece Amanda Aizpuriete par dzejas krājumu „Turp”.
