Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
1. oktobris, 2013
Drukāt

BBC atklāj austrumeiropiešu viesstrādnieku apkrāpšanu lauku darbos

Lauku

Britu raidkorporācija BBC atklājusi austrumeiropiešu viesstrādnieku ļaunprātīgu izmantošanu un apkrāpšanu lauksaimniecības darbos Lielbritānijā.

 

BBC četrus mēnešus ilgā izmeklēšanā Kembridžšīras saimniecībās atklājies, ka viesstrādniekiem tiek maksāts mazāk par minimālo algu, kā ar viņiem nākas maksāt kukuļus citiem imigrantiem, lai tiktu strādāt uz lauka.

Daļa imigrantu ieradušies no Latvijas un Lietuvas, jo viņiem apsolīts darbs, taču viņi iemitināti pārpildītos mājokļos Kembridžšīrā, saskaroties ar sīvu cīņu par gadījumu darbu lauksaimniecībā.

Kaut arī šie imigranti Lielbritānijā ir legāli, taču viņus nodarbinošie starpniecības uzņēmumi nereti nav licenzēti, kā arī maksā mazāku atalgojumu par minimālo.

Starpniecības darbā iekārtošanas uzņēmumi daudziem strādniekiem arī noteikuši līdz 1000 sterliņu mārciņu soda naudu par neierašanos darbā, nemaksājot par darbu līdz “parāda” dzēšanai, taču neļaujot arī viesstrādniekiem doties meklēt kādu citu nodarbošanos.

Aptuveni trešā daļa no Visbīčas 20 000 iedzīvotājiem ir viesstrādnieki.

Apkārtnes lauksaimniecības zemes nodrošina gandrīz pusi no augļiem un dārzeņiem, kas tiek izaudzēti Anglijā. Daļa ražas jānovāc ar rokām, tāpēc lauksaimnieki paļaujas uz sezonālajiem strādniekiem.

Lauksaimniecības par strādnieku darbu maksā godīgi, taču nauda tiek maksāta starpniecības uzņēmumiem, kas nereti apkrāpj viesstrādniekus.

Kāds 19 gadus vecs jaunietis no Latvijas, kurš nevēlējās izpaust savu vārdu, stāstīja, ka no viņa prasīts maksāt kukuli par gadījuma darba iespēju. Kad viņš atteicies, starpnieki draudējuši nogalināt viņu, viņa draugus un dzīvesbiedri.

Starpnieks pat ielauzies mājoklī, meklējot viesstrādnieku pases.

Kāds lietuviešu viesstrādnieks atklāja, ka samaksājis 236 sterliņu mārciņas par ceļu uz Lielbritāniju, kur viņam solīts darbs, taču pēc ierašanās nekādas iespējas kaut ko nopelnīt nav atradušās.

Daudzi strādnieki darbu Lielbritānijā ieguvuši ar aģentu starpniecību, kuriem ir jāmaksā par pakalpojumiem un strādājot šis parāds jāatmaksā. Strādniekam arī jāmaksā par aģenta sagādātā mājokļa īri, bieži vien atstājot strādniekus ar niecīgiem iztikas līdzekļiem vai pat ieslogot nemitīgos parādos.

BBC izmeklētājiem kā viens no starpniecības aģentiem norādīts latvietis Ivars Mežals, kurš gan pats žurnālistiem apgalvoja, ka nevienu strādnieku neapkrāpj.

Kāds no strādniekiem sacīja, ka, strādājot pie Mežala, viņš reiz pat saņēmis tikai 20 sterliņu mārciņas nedēļā.

“Man nebija naudas, lai maksātu par īri un katru nedēļu es aizņēmos no Ivara 20 mārciņas, lai samaksātu par pārtiku. Es biju viņam parādā 230 mārciņas,” skaidroja strādnieks, kas vēlējās palikt anonīms.

“Es atmaksāju parādu trīs nedēļas, bet Ivars turpināja man atskaitīt naudu par parādu, kura vairs nebija. Viņš turpināja atskaitīt naudu no manas algas,” stāstīja strādnieks.

Arī kāds lietuviešu strādnieks BBC sacīja, ka par trīs dienu darbu Mežals viņam samaksājis 84,47 mārciņas, kas nozīmē, ka viņš pelnījis 2,3 mārciņas stundā.

No algas Mežals viņam atskaitījis arī īri, kā rezultātā viņš saņēmis tikai 20 mārciņas par nedēļu.

Pats Mežals BBC apgalvoja, ka viņš “nevienu ļaunprātīgi neizmanto”, norādot, ka “varbūt policijai ir pierādījumi, bet ne jums”.

Par lauksaimniecībā nodarbināto viesstrādnieku apkrāpšanu Lielbritānijā daudz diskutēts, un 2004.gadā valdība izveidoja nodarbinātības starpniecības aģentu licenzēšanas pārvaldi (GLA), kas atbildīga par lauksaimniecībā, pārtikas apstrādē un ēdamgliemeņu vākšanā iesaistīto strādnieku aizsardzību.

Tomēr pagājušā gadā britu sociālpolitikas pētījumu un attīstības organizācijas Džozefa Rauntrī fonda (JRF) veiktā pētījumā Anglijā un Skotijā atklāts, ka daļa Austrumeiropas viesstrādnieku Lielbritānijas lauksaimniecībā strādā necilvēcīgos apstākļos.

Pētījumā aptaujātie imigranti arī norādīja, ka vissliktāk viesstrādniekiem klājas, ja nodarbinātības starpniecības aģents ir no Latvijas vai Lietuvas.

“Man paveicās, ka es tiku pie angļu aģenta. Ja darba devējs ir parasts anglis, tad likumi tiek ievēroti, bet, ja aģentūra ir jauktas nacionalitātes, kur ir poļu, latviešu, lietuviešu aģenti ar angļiem, tad ir pārkāpumi,” sacīja strādnieks.

“Taču lielākā daļa poļu, kas ierodas Anglijā un nerunā angliski, ir atkarīgi no šīm aģentūrām. Poļu aģentūras strādā uz likuma robežas, bet latvieši un lietuvieši likumus neievēro vispār!” sacīja strādnieks.

Strādniekiem arī piemēroti nesasniedzami produktivitātes mērķi un pārmērīga darba vietas uzraudzība, tostarp stāvēts aiz muguras ar hronometru rokā, nemitīgi uzkliedzot, lai tiktu strādāts ātrāk.

Strādniekiem draudēts ar atlaišanu, ja viņi nevēlējās strādāt virsstundas. Viesstrādniekiem pārsvarā nācās strādāt vidēji 60 stundas nedēļā, daudziem pat 80 stundas nedēļā, kaut arī Lielbritānijas likums maksimālo darba nedēļu nosaka 48 stundu garumā.

Daudziem strādniekiem stingri uzraudzīts pat tualetes apmeklējums.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+