Latvijā
Izglītība

Biedē ar haosu augstskolu darbībā 16


Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto – Karīna Miezāja

Studiju virzienu akreditācija, ko ieviesa tikai pirms pieciem gadiem, nav sevi attaisnojusi, uzskata Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), tāpēc tā vēlētos atgriezties pie katras studiju programmas atsevišķas akreditācijas. Taču Saeima šo ieceri plenārsēdē nobloķēja, otrajā lasījumā balsojot pret ministrijas iesniegtajiem grozījumiem Augstskolu likumā. IZM pēc tam medijiem izplatītajā paziņojumā rakstīja, ka “Saeimas balsojums nozīmē haosu un stagnāciju Latvijas augstskolu konkurētspējai”.

Ieceres par studiju programmu akreditāciju bija atbalstījusi par likumprojektu atbildīgā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, toties plenārsēdē lielākā valdošās koalīcijas frakcija – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – balsoja pret vai atturējās, līdz ar to IZM priekšlikumi tika noraidīti. Latvijas Reģionu apvienības pārstāvis Varis Krūmiņš Saeimas debatēs sacīja, arī atbildīgajā komisijā par akreditācijas sistēmas maiņu “domas dalījās”, jo daļa deputātu un augstākās izglītības nozarē strādājošo uzskata, ka nav pareizi tik bieži mainīt akreditācijas sistēmu. Turklāt esot bažas, ka studiju programmu akreditēšana, tā kā to ir vairāk nekā virzienu, augstskolām izmaksā dārgāk. Viņam piebalsoja ZZS frakcijas pārstāvis Jānis Vucāns, kurš uzskata, ka IZM priekšlikumi ir stratēģiska kļūda.

“Vienotības” deputāti gan mēģināja IZM ieceri aizstāvēt, taču būtību, kāpēc nepieciešamas pārmaiņas, tā īsti nepaskaidroja. Piemēram, neatgādināja, ka pēdējo gadu laikā, kad akreditē tikai virzienus, bet programmas nav jāakreditē, strauji pieaudzis studiju programmu skaits, kaut sarucis studentu skaits. 2007. gadā, kad studentu bija daudz vairāk, bija 700 studiju programmu, bet tagad ir 931 studiju programma. Vienā no nesenajām Saeimas komisijas sēdēm augstskolu rektori atzina, ka jaunas studiju programmas tiek atvērtas arī mārketinga nolūkos, proti, lai ar kaut ko svaigu piesaistītu studentus. Savukārt daļā veco programmu studentus vairs neuzņem, taču, kamēr vecākajos kursos studenti vēl ir, tās neslēdz. Taču lielais studiju programmu skaits rada riskus, ka augstskolu resursi tiek pārāk saskaldīti un ka daļa studiju programmu varētu nebūt pietiekami kvalitatīvas.

IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Dace Jansone skaidro, ka virzienu akreditācijā ir arī pozitīvais, piemēram, labāk redzama dažādu izglītības līmeņu studiju programmu pēctecība vai arī var gūt lielāku priekšstatu par vienas jomas studiju programmām, ja raugās uz tām visām kopā. To iecerēts saglabāt arī, atgriežoties pie studiju programmu akreditācijas. Taču esošajā sistēmā ir arī gana daudz negatīvu aspektu. Piemēram, tā kā netiek izvērtēta katra programma atsevišķi, pie akreditācijas var tikt arī nekvalitatīvas programmas, ja vien augstskolai šajā studiju virzienā ir arī labas programmas. Akreditācijas rezultātos redzama tikai “vidējā temperatūra”. Gan politikas īstenotājiem, gan arī potenciālajiem studentiem tāpēc grūti spriest par katras studiju programmas kvalitāti.

Taču lielākā problēma, ko radījis Saeimas noraidījums, IZM ieskatā ir tā, ka apdraudēta tālākā augstskolu darbība, jo nākamgad beigsies studiju virzienu akreditācijas termiņš lielākajai daļai studiju virzienu un viens no noraidītajiem priekšlikumiem ļautu vēl kādu laiku saglabāt esošo akreditāciju un noteica termiņus, kādos akreditēs studiju programmas. Ja paliek spēkā šobrīd likumā noteiktais regulējums, vienlaikus būs jāakreditē aptuveni 200 studiju virzienu, kas radīs lielu slogu gan augstskolām, gan akreditācijas veicējiem: Augstākās izglītības kvalitātes aģentūrai, skaidro ministrijā.

Deputāti neatbalstīja arī priekšlikumus stiprināt Augstākās izglītības kvalitātes aģentūru, ļaujot tai pašai izvēlēties akreditācijas ekspertus, nevis ņemot tos, ko piedāvā Rektoru padome, kā pašreiz nosaka likums. Tas var apdraudēt šīs aģentūras iespējas saņemt Eiropas līmeņa kvalitātes zīmi.

Iespējams, ka akreditācijas problēmas radušās tieši tāpēc, ka IZM komunikācija ar Saeimas deputātiem nav bijusi veiksmīga. Jāņem vērā, ka IZM jau teju gadu nav parlamentārā sekretāra, kam jāskaidro ministrijas ieceres Saeimā. Izglītības ministra Kārļa Šadurska padomnieks Mārtiņš Langrāts gan uzskata, ka IZM ļoti labi iztiekot bez šādas amatpersonas, tāpēc, kopš bijušais parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks pilda šādus pašus pienākumus Ekonomikas ministrijā, aizstājējs nav meklēts. K. Šadurskis pats gana bieži dodas uz Saeimu, lai skaidrotu IZM lēmumus, turklāt attiecībā uz Augstskolu likumu vēl dienu iepriekš nebijis nekādu ziņu, ka kāds koalīcijas pārstāvis varētu balsot pret.

Izskanējusi arī versija, ka deputātu lēmumu varētu būt ietekmējušas augstskolas, kas nevēlas šādas izmaiņas. Jāsaka gan, ka augstskolu viedoklis nav vienots: daļa neiebilst atgriezties pie studiju virzienu akreditācijas. Savukārt Rektoru padome, kaut vēstulē Saeimai konceptuāli atbalstīja priekšlikumus, tomēr arī aicināja IZM vēl pirms izskatīšanas Saeimā skaidrot, kurš segs studiju programmu akreditācijas izmaksas. Pašreizējais cenrādis paredz, ka par vienas programmas akreditāciju jāmaksā pat 11 000 eiro. Turklāt Rektoru padome uzskata: lai mazinātu birokrātiju, jāakreditē tikai augstskolas un par programmām un studiju programmām jāļauj tām lemt pašām.

IZM gan nav padevusies un jau iesniegusi attiecīgus priekšlikumus atkārtotai izskatīšanai. Pagaidām gan grūti spriest, vai atkārtota balsošana būs veiksmīgāka vai arī ZZS turpinās mest sprunguļus IZM un līdz ar to “Vienotības” riteņos.

LA.lv