Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
1. februāris, 2012
Drukāt

Bioloģiska trūdzeme no šķeldas

Agris Zakss Staļģenē šķeldu un mulču taisa no mežu un grāvju ciršanas atliekām – zariem, krūmiem, sīkkoksnes. Pērn, šķeldu apstrādājot ar biokompostētāju, viņš sācis ražot trūdzemi, kurā nav nezāļu sēklu. “Nauda faktiski zemē mētājas, grāvji mums vēl ir vēl ļoti, ļoti aizauguši,” saka A. Zakss. Izmantojumu viņš saskata arī granulām no priežu čiekuriem, nobirušām lapām, sausas zāles, salmiem, kaltētiem mēsliem.


 

– Kādu produktu iegūstat no meža ciršanas atliekām, ko ar to var darīt?

– Mežos es strādāju jau vairāk nekā desmit gadus, sākumā tīrīju jaunaudzes un grāvjus, bet zarus dedzināju. Izrēķināju, ka mežā pēc izstrādāšanas paliek 30–40% resursu satrūdēšanai, tāpēc 2006. gadā nopirku nelielu šķeldotāju. Pirmajos gados šķeldu pūtām iekšā grāvī, tā gāja ātrāk, atkrita dedzināšana, turklāt šķeldai bija laba cena. Nejauši man ienāca prātā doma, ka šķeldu taču var piedāvāt citiem mulčēšanai kā materiālu, kas augsnē uztur vienmērīgu mitrumu un nodrošina gaisa apmaiņu. Drupinātas koksnes mulča sadaloties ielabo augsni.

Mulču ražojam tikai no lapu koku koksnes, tā ir lētāka nekā priedes mizas mulča, turklāt augiem vērtīgāka un draudzīgāka. Skuju koku mulča rada skābu augsnes vidi, kamēr drupinātas lapu koksnes mulča neitrālu. Tīras koksnes mulča nesadalās tik ātri, tāpēc koksni ekselēju līdz 3 cm gabaliņiem kopā ar zariņiem, pumpuriem, lapām, mizu.

Reiz, braucot no meža, traktora piekabei izšāva riepa un šķelda izbira lielā peļķē. Rudenī ievēroju, ka šī kaudze kūp, pavasarī parušinot, ievēroju, ka tā sākusi trūdēt. Tā man radās jauna biznesa ideja – no šķeldas ražot trūdzemi.

Mulčas pilnīga sadalīšanās notiek trijos līdz septiņos gados. Lai koksne sāktu sadalīties, jātiek vaļā no celulozes.

– Un kā tad jūs no celulozes atbrīvojaties, vai šķeldu berot peļķē?

– Lai noārdītu celulozi, izmantoju biokompostētājus. Lai gan vieglākā metode, kā tikt vaļā no celulozes (tas gan nav bioloģisks process), ir izmantot salpetri. Lai sadalītos, nevajag daudz, uz vienu tonnu koksnes 50 kilogrami. Bet tīru salpetri tagad nevar dabūt, tas ir kopā ar NPK.

Sākumā izmantoju Bioefekta kompostētāju, taču ar Latvijas ražojuma 5 l iepakojumu pietiek apmēram 10 m3 šķeldas, bet Krievijā no sapropeļa un kūdras ražo eliksīru, ar kura 5 litriem pietiek 20 tonnām.

Šķeldu strādnieks ar lāpstu ber uz lentes, tur ir smidzinātājs, kas masu vienmērīgi apstrādā ar kompostētāju. Lai no šķeldas ātrāk iegūtu trūdzemi, tai jābūt ar vismaz 60% mitrumu, tas nozīmē, ka šķelda ir jāmitrina, kā arī reizi mēnesī jāpārjauc. Tas viss ir roku darbs. Pagaidām.

– Cik ilgā laikā no šķeldas iegūstat trūd­zemi?

– Es trīs mēnešu laikā no šķeldas varu dabūt tādu trūdzemi kā Krievijas melnzeme. Lai iegūtu barības vielām vēl bagātāku trūd­zemi, tai var pievienot biopreparātus – azobakterīnu, trihodermīnu un citus labvēlīgos mikroorganismus.

– Kāds ir šīs trūdzemes sastāvs?

– Tas vienīgais vēl nav izpētīts. Janvāra beigās paraugu došu Koksnes ķīmijas institūtam sastāva noteikšanai.

Mulčai gan veiktas mikrobioloģiskās analīzes. Mulču jaucot kopā ar liellopu mēsliem, iznāk sārmaina augsne – pH līmenis ir 7,0, mulča, kas sajaukta ar mūsu, Zemgales, zemi viens pret vienu, ir vēl sārmaināka – pH 7,2. Jauktas lapu koksnes šķeldai sadaloties un pārtopot trūdzemē, pH līmenis HCl izvilkumā ir no 5,5–7,2. Lapu koku koksnes mulčā ir ļoti daudz kalcija, tāpat arī kālija un magnija, šie elementi ir svarīgākie augu augšanai, ziedēšanai un lielu ražu iegūšanai.

– Kā varat nodrošināt satura stabilitāti? Dažreiz taču šķeldojot vairāk ir alksnis, citu reizi kārkls?

– Kārkls ir jaukts klāt jebkurai mulčai, jo tam piemīt antiseptiskas īpašības. No kārkla mizām un lapām augi uzņem acetilskābi. Mulčai lieku klāt apmēram trešo daļu kārklu. Visātrāk sadalās baltalksnis, lēnāk apses, kārkli un bērzi, ātri sadalās arī liepu koku šķelda. Ļoti lēni sadalās šķelda no augļu kokiem – ābelēm, bumbierēm. Sadalīšanās ātrums ir atkarīgs no koksnes blīvuma. Sašķeldots ozols un osis stāvēs gadiem.

Svaigi malts baltalksnis dod dabiski sārtu nokrāsu, apse baltu, bet kārkls dzeltenīgu, kas ļoti labi iederas apstādījumos. Tomēr ar laiku saules un nokrišņu ietekmē koksne kļūst tumša līdzīgi zemei.

– Jūs šķeldojat tikai lapu kokus?

– Mulčai un trūdzemei tikai lapu kokus. Lai iegūtu labāku melnzemi, labāk koku zarus smalcināt ar visu mizu, pumpuriem un lapām vasarā. Ja šķeldā ir zaļā masa, tā ātrāk sadalās. Ziemā mitrums koksnē ir samazinājies par 40%, ir vajadzīgs daudz vairāk ūdens, lai šķeldu dabūtu līdz maksimālai trūdēšanas stadijai. Ziemā šķeldojot koki netiek šķiroti. Skuju koku skaidas ieteicams izmantot mulčēšanai skābu augsni mīlošiem augiem, piemēram, rododendriem. Skuju koku skaidas satur sveķus un ēteriskās eļļas, svaigi uzklātas uz augsnes, tās izdala patīkamu ēterisku smaržu, bet ne visiem augiem tā patīk.

Taču šķelda nav vienīgais materiāls, ko var izmantot mulčēšanai.
skelda

Arī rudenī sagrābtās lapas ir ļoti labs mulčējamais materiāls. Sagrābtas kritušas koku lapas labi noder rožu un citu ziemciešu piesegšanai ziemā, pavasarī lapas norauš un vēlams iestrādāt augsnē, tā dodot mēslojumu, kas pats sadalās. Taču, ja lapas uz augsnes uzklāj nesasmalcinātas, tās viegli var pacelt vēji un aiznest. Tāpēc lapas ir jāsamitrina, jo tad tās salīp un sablīvējas. Labs risinājums ir koku lapas pārstrādāt granulās. Šajās granulās ir liels kalcija, kālija un magnija daudzums.

Augsni var mulčēt arī ar salmu un sausas zāles granulām. Ja, piemēram, salmu granulas aplej ar ūdeni, tās nedaudz uzbriest un veido vienmērīgu klājumu. Lai no salmiem iegūtu granulas, izejmateriāls nedrīkst būt pārāk sauss, vajadzīgs vismaz 20% mitrums. Ja salmi ir pārāk sausi, tad granulu vietā veidojas pulveris.

– Kura ir labāka – šķeldas vai salmu granulu mulča?

– Salmi. Ja skaidas uzklās pārāk blīvā kārtā, vairāk nekā 3 cm, tad saknēm nebūs gaisa un augs sāks pūt. Skaidu klājums ir blīvāks, tas jārušina. Tiesa, salmu granulu mulčai ir arī mīnusi – salmu stiebros saglabājas pesticīdi, kas lietus vai laistīšanas laikā nonāk augsnē, tādēļ to labāk neizmantot dārzeņu un zemeņu mulčēšanai. Salmu stiebru mulča patīk gliemežiem, tajā mīl iemitināties grauzēji, taču nav novērots, ka tiem patiktu salmu vai zāles granulu mulča.

– Cik ilgi stāv šī mulča?

– Kamēr sadalīsies, četri pieci gadi paies.

– Vai tad salmu granulas arī tik ilgi var nostāvēt?

– Jā, ja rušināsiet, tad gan, maksimums, divi gadi. Taču salmi labāk nekā šķelda ielabos augsni.

– Kādai saimniecībai atmaksātos iegādāties savu šķeldotāju?

– Ieteikt jau var daudz, bet lētākais šķeldotājs, ko var izmantot, Latvijā nopērkams, sākot no 1000 latiem. Ar traktora piedziņu maksā no 1500 latiem, bet ķīniešu ražojumi faktiski taisīti no naglu metāla. Es savam vidējas jaudas šķeldotājam nažus taisīju Jelgavā – pirmkārt, izmaksāja divreiz lētāk, otrkārt, tie ir izturīgāki. Ar oriģināliem sašķeldoju 30 kubus, un tad tie jāasina, bet ar Latvijā taisītiem sašķeldoju gandrīz 100 kubus. Ja šķeldotāju uzmana un dilstošās daļas laikus nomaina, tad sūdzēties nav par ko.

Domāju, ka zemniekam savus laukus tīrīt un vest zarus mājās smalcināt neatmaksājas. Tas ir jādara grāvja malā. Arī pēc jaunaudžu tīrīšanas zari ar mazo tehniku būtu jāizved ārā un turpat malā jāsasmalcina. Parēķināju, ka tā no katra hektāra desmit kubus šķeldas var iegūt. Turklāt, pirmo metru nogriežot no tievo dimensiju kokiem, sanāk arī malka.

– Celmus neesat domājis šķeldot?

mesli– Oi, nē. Mūsu tehnoloģijas ļoti atpaliek no Skandināvijā izmantotajām, tur celmu sadala četrās piecās daļas un var likt katlā. Celmam ir vislielākā karstuma atdeve. Esmu par to domājis, bet Latvijā nenotiek celmu raušana un nav pašiem sava celmu drupinātāja. Tas ir dārgs process. Celmiem pēc izraušanas gadu jāstāv, lai augsne nobirst. Vienā reizē var izvest piecus beramkubus zaru, bet celmus varbūt divus izvedīs, bet varbūt arī tik daudz nebūs.

– Jūsu plānos ir arī briketes dārzeņu audzētājiem?

– Gribēju, bet radās grūtības izžāvēto trūd­zemi sapresēt. Tiklīdz dabū mitrumu, tā irst ārā. Pie tā es vēl strādāju. Visu uzreiz nevar.

– Kas tas par demonstrējumu, ko plānojat ierīkot sadarbībā ar Meža konsultāciju pakalpojumu centru?

– Valgundē nopirku vienu hektāru meža un divus hektārus zemes. Šobrīd notiek pārrunas ar Ķīnas investoriem par rūpnīcas būvniecību. Tajā plānoju ražot no šķeldas augsni un dažādas granulas – no sakritušajām rudens lapām, sausas zāles u. c. mulčēšanai. Demonstrējumā tiks pētītas meža nekoksnes resursu ieguves un izmantošanas iespējas.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+