Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
20. aprīlis, 2012
Drukāt

Briti eirozonā – kāpēc ne?


eiro_ep_11

Ja eirozona izdzīvos, Apvienotā Karaliste tai pievienosies agri vai vēlu. Ar tik pārsteidzošu paziņojumu telekanālā BBC šonedēļ klajā nāca konservatīvistu pārstāvis un bijušais britu premjerministra vietnieks lords Heseltains. 


 

Proeiropeiskais politiķis, kas nesen iecelts par valdības konsultantu, norādījis, ka briti nespēs pretoties Eiropas integrācijai, jo visas ES dalībvalstis “turas” uz eiro. “Jā, eirozona saskārās ar krīzi, bet ir jābūt ļoti lielam eiroskeptiķim, lai eiro redzētu kā “neizdevušos projektu,” uzsvēris Heseltains.

Tādēļ viņš ir pārliecināts, ka Apvienotajai Karalistei būs jāpievienojas vienotajai Eiropas valūtai.

Heseltains: “Ja eiro izdzīvo, un es domāju, ka tas izdzīvos, mans redzējums ir šāds – ne šonedēļ vai nākamnedēļ, vai nākamgad, bet mēs to darīsim, jo līdz šim visiem eiropeizācijas procesiem esam pretojušies, ik uz soļa ciešot sakāvi.

Jāatgādina gan, ka pērn decembrī britu premjers Deivids Kamerons sacījis: “Lielbritānijai nav absolūti nekādu izredžu pievienoties eiro, vismaz tik ilgi, kamēr es būšu premjerministrs.” Arī viņa vietnieks Niks Klegs no liberālajiem demokrātiem atzinis, ka esot maz ticams pieredzēt šīs valsts pievienošanos eirozonai.

Savukārt Latvijas finanšu eksperti uzskata, ka procesi pasaulē ir tik daudzveidīgi un negaidīti, ka pilnībā izslēgt Lielbritānijas pievienošanos eirozonai neesot iespējams.

 

“Kā tas nereti gadās, ekspolitiķu izteikumi mēdz būt kolorītāki un papildināti negaidītām atklāsmēm salīdzinājumā ar tiem, ko bilst pašreizējie amatvīri,” norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

 

“Domāju, ka Eiropas integrācijas process ir neatgriezenisks, taču tas nenozīmē gludu un vienmērīgu attīstību. Viena no mūsdienu globalizācijas procesa reālijām, kas liek Eiropas valstīm, tajā skaitā tās lielvarām, lūkoties sadarbības virzienā, ir globalizācija un vēlme noturēt savu lomu pasaulē. Tādēļ arī vienotas valūtas ideja nezudīs, pat ja pieļaujam, ka eiro un to izmantojošo valstu loks piedzīvos izmaiņas,” tā D. Gašpuitis.

Viņš arī uzsver – dolāram bija nepieciešami vairāk nekā simts gadu, lai tas kļūtu par tādu valūtu, kādu mēs pazīstam šodien. Tādēļ Lielbritānijas iespējamo pievienošanos eirozonai var noteikt virkne aspektu.

D. Gašpuitis: “Pirmkārt, tas izrietēs no tā, cik ilgi notiks Eiropas Savienības paplašināšanās process, respektīvi, kad sāks formēties noteiktu valstu kopienas identitāte un kāda tā būs. Otrkārt, kādu klimatu veidos Eiropas kodola valstis, jo īpaši Vācija un Francija. Treškārt, kā veidosies jaunais spēku samērs pasaulē un kā savu vietu spēs iekarot ES kā valstu bloks. Tas izrietēs no tālākās politisko institūtu integrācijas un attīstības pakāpes. Ceturtkārt, vēl būs nepieciešami gadi, līdz tiks atrisināta esošā parādu krīze. Tas, kādas izmaiņas sociālajā, politiskajā un arī ekonomiskajā ziņā viesīs krīze, vēl ir atvērts jautājums. Piektkārt, un pats aktuālākais jautājums ir, vai un kā tiks pārvarēts britu skepticisms pret kontinentā notiekošo.”

 

Kā zināms, britu identitāte pašlaik spēcīgi konfliktē ar Eiropas vienotības ideju, ko apliecina kaut vai nesenā britu atturēšanās pievienoties fiskālās disciplīnas līgumam. Eksperts uzskata, ka to var arī neizdoties pārvarēt.

 

“Taču tas neizslēdz pieļāvumu, ka apstākļi sagrozās tā, ka briti pievienojas eiro. Islande vēl samērā nesen pat nepieļāva domu par nepieciešamību stāties ES, bet Šveice spiesta veikt korekcijas gadiem ilgi piekoptajā neitralitātes politikā,” atgādina D. Gašpuitis.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+