Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
25. jūlijs, 2012
Drukāt

Brīvprātīgā darba augļi – “īsts” darbs

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Darbošanās jauniešu centros nav tikai patīkama laika pavadīšana: aktīvie jaunieši tur apgūst jaunas prasmes, iesaistās brīvprātīgajā darbā un šī pieredze lieti noder “īstā” darba meklējumos.
 Par to liecina jauniešu centra “Kaņieris” aktīvistu Daces Vaivades un Alises Šīrantes pieredze.


 

Iemācījās atbildības izjūtu

Alise pēc vidusskolas pabeigšanas sāka studēt klasisko filoloģiju, taču ātri apjauta, ka šī joma viņu neinteresē: “Negribēju sēdēt bibliotēkā pie grāmatām, “kalt” latīņu valodu un gramatiku, jo mani vilka kaut kur citur – uz “Kaņieri”.”

Sākumā Alise uz jauniešu centru gāja tikai katru ceturtdienu; pēc tam pieteicās tur strādāt brīvprātīgo darbu un nu jau uz centru nāca katru dienu, tāpat kā citi dodas uz algotu darbu. Interese par sabiedriskām aktivitātēm Alisei gan bija jau pirms tam – viņa darbojas arī nevalstiskajā organizācijā “Radošo efektu darbnīca” un kā tās pārstāve jau piedalījusies dažādos projektos. Savukārt “Kaņieris” ir vieta, kur dažādas jauniešu organizācijas radušas savu mājvietu.

Līdzīga pieredze bijusi arī Dacei: viņa gan turpina pēc vidusskolas uzsāktās filozofijas studijas, kaut arī secinājusi, ka visvairāk interesē darbs ar cilvēkiem. Tomēr arī no studijām var paņemt to, kas “man vajadzīgs, piemēram, spēju argumentēt”.

Brīvprātīgā darba pienākumi “Kaņierī” meitenēm bijuši ļoti dažādi – viņas gan gatavoja nozīmītes dažādiem pasākumiem, gan iekārtoja un dekorēja telpas, ievietoja sociālajos portālos informāciju par pasākumiem jauniešu centrā. Taču drīz vien Alisei un Dacei arī pašām uzticēja organizēt pasākumus: kopīgi ar citiem brīvprātīgajiem tika rīkotas Ziemassvētku svinības jauniešu centrā.

 

Meitenes uzsver, ka brīvprātīgais darbs prasa atbildības izjūtu, prasmi strādāt komandā, spēju atrast kopīgu valodu ar jebkuru cilvēku, pacietību un uzticību, veicot uzticēto – gluži tāpat kā apmaksātā darbā.

 

“Kādam varbūt liekas: kas gan tur īpašs – sataisīt nozīmītes. Bet, ja sēdi vairākas stundas, tās gatavojot, tad jūti, ka dari nopietnu darbu,” skaidro Alise. Tieši brīvprātīgais darbs viņai licis saprast, ka darbu iespējams mīlēt, tas nav darāms tikai naudas dēļ. Kaut arī “Kaņierī” brīvprātīgajiem nav noteiktas konkrētas darba stundas, Alise tur mēdza strādāt no agra rīta līdz vēlam vakaram. Tuvinieki gan neesot sapratuši, kāpēc sevi jānodarbina gluži par velti.

 

Saprata, 
ko patiesībā grib

Dace stāsta, ka brīvprātīgajā darbā iemācījusies organizēt pasākumus. Tagad nebūtu problēmu noorganizēt vienalga ko. Turklāt meitene sapratusi, ka tieši pasākumu organizēšana ir tas, ko viņa vēlas dzīvē darīt. Sabiedriskā darbošanās veicina arī personības izaugsmi: “Es kādreiz nebiju tik atvērta. Turklāt it kā viss bija labi, bet tomēr likās, ka kaut kā pietrūkst: jutu, ka manī iekšā ir kaut kas, kas nenāk uz āru. Kad nokļuvu “Kaņierī”, ļoti atvēros kā cilvēks. Tas man tagad palīdz arī studijās – varu uzrunāt jebkuru. Domāju, ka spēja uzrunāt cilvēkus un atraisīt enerģiju palīdzēs jebkurā darbā.”

Darbība nevalstiskajās organizācijās paver iespējas arī piedalīties dažādos projektos, tostarp ārzemēs. Meitenes palīdzējušas organizēt izglītošanās projektus arī Latvijā. Kaut arī viņām uzticēti vien sīki darbiņi, tā bijusi iespēja vērot procesu un tāpat daudz iemācīties, piemēram, rakstīt projektu pieteikumus.

Dacei nule piedāvāts pastāvīgs un apmaksāts koordinatora darbs “Kaņiera” informācijas punktā. Alise jau vairākus mēnešus veido sižetus LNT raidījumiem “Tehnovīzija” un “Mans mīļais draugs”.

 

“Man nebija faktiski nekādas darba pieredzes: nedaudz biju lasījusi zemenes un trīs mēnešus strādājusi “Līvu akvaparkā”. Mana priekšniece – producente – māca, ka nedrīkst baidīties runāt ar cilvēkiem. Man nav problēmu uzrunāt jebkuru, jo šo prasmi esmu jau apguvusi jauniešu organizācijās,” tā Alise.

 

Darbu meitenei izdevās atrast ar paziņu starpniecību, taču viņa domā, ka diez vai tiktu pieņemta, ja nebūtu brīvprātīgā darba pieredzes un projektos apgūto prasmju. Interesanti, ka Dacei piezvanīja un piedāvāja darbu televīzijā tieši tad, kad viņa piedalījās projektā Stokholmā un bija aizrāvusies ar žurnālistikai veltītām nodarbībām.

Tāpat karjerā var noderēt projektos un brīvprātīgajā darbā gūtie kontakti. Alise ar Daci bijušas arī brīvprātīgās “Nordea” maratonā, kura organizētājs solījis dot pozitīvu rekomendāciju, ja meitenēm tāda kādreiz būs vajadzīga darba meklējumos.

Taču vai jauniešu organizācijas un centri palīdz kļūt aktīviem tiem, kuri ir sociāli neaktīvi un sēž autobusu pieturās, lietodami alkoholu? Dace stāsta, ka kāda topošā projekta ietvaros tieši iecerēts ceļot pa Vidzemes piekrasti ar katamarānu, apstāties lauku apdzīvotajās vietās un uzrunāt tur jauniešus, kā arī pārveidot autobusu pieturas par radošām vietām.

 

Viedokļi

Vai darba devēji savās izvēlēs ņem vērā brīvprātīgā darba pieredzi?

Aivis Brodiņš, “CV-online Latvia” biznesa attīstības vadītājs: “Darba pieredzes gūšanai nav saistības ar atalgojuma esamību, tāpēc arī brīvprātīga darba pieredzei ir nozīme, darba devējam izvēloties jaunu darbinieku. Īpaši svarīgi tas ir jauniešiem, kuriem nav darba pieredzes nozarē, kurā viņi labprāt strādātu, kā arī cilvēkiem, kas vēlas pārkvalificēties. Studējošam jaunietim brīvprātīgais darbs ir lielisks veids, kā gūt darba pieredzi savā specialitātē. Šī pieredze nereti kļūst par būtisku faktoru tam, cik veiksmīgi un ātri jaunietis atrod savā specialitātē darbu. Ja pieredze gūta tieši savā profesijā, tā noteikti būs papildu priekšrocība. Jaunietim būtu svarīgi pēc šādas darba pieredzes no brīvprātīgā darba devēja saņemt rakstisku atsauksmi, kas tālāk atvieglotu darba meklējumus. Ieteiktu jauniešiem apzināties, ka darba pieredzes gūšana ir viņu pašu iniciatīvas, gribas un attieksmes jautājums.”

Kristīne Jakubovska, “Swedbank” preses sekretāre: “Veicot personāla atlasi darbam bankā, brīvprātīgā darba pieredze nav noteicošais faktors. Taču šis darbs noteikti daudz liecina par personību, tās īpašībām, vērtībām – sociālo atbildību, spēju uzņemties atbildību, rīkoties vērtību dēļ. Darbā pieņemot, šīs īpašības ir viens no faktoriem, bet ne vienīgais izšķirošais – svarīgas ir arī kompetences un pieredze, kas atbilstoša tieši konkrētajam amatam, orientācija uz klienta vajadzībām, līdzīga vērtību izpratne.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+