Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
15. janvāris, 2013
Drukāt

Daudzdzīvokļu māju siltināšana Rīgā varētu sākties pēc diviem gadiem

Foto - LETAFoto - LETA

Pašvaldības SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ik nedēļu organizē vairākas sapulces ar daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, lai skaidrotu dzīvojamo ēku siltināšanas ieguvumus, tomēr paies vēl vismaz divi gadi, kamēr sarunām būs pirmie rezultāti un rīdzinieki sāks aktīvi pieteikties projektiem, uzskata Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC).

Patlaban norit sarunas ar iedzīvotājiem, lai katrā daudzdzīvokļu namā panāktu 51% iedzīvotāju atbalstu lēmumam par ēkas siltināšanu, tomēr tas ir “grūts un nepateicīgs darbs”, jo Rīgā daudzi netic, ka siltināšana dos vēlamo ietaupījumu, rīdzinieki baidās no kredītsaistībām un neuzticas kaimiņiem, skaidroja Ušakovs. Liela daļa Rīgas dzīvojamo namu iedzīvotāju ir īrnieki, kuriem nav ne balsstiesību, ne intereses kaut ko darīt lietas labā, lai ilgtermiņā samazinātu apkures rēķinus.

Sarunu procesu apgrūtina arī tas, ka “Rīgas namu pārvaldniekam” trūkst sarunu partneru – patlaban no 5200 dzīvojamām mājām dzīvokļu apsaimniekošanas biedrības nodibinājušas tikai 400. Šādas biedrības ir nepieciešams nodibināt, jo veikt pārrunas ar katru dzīvokļa īpašnieku atsevišķi, lai panāktu kopīga lēmuma pieņemšanu, nav iespējams.

Ušakovs noraidīja galvaspilsētai bieži veltītos pārmetumus par kūtrumu ēku siltināšanā. Rīgas mērs uzsvēra, ka lielākā daļa dzīvokļu Rīgā ir privatizēti un pašreizējā likumdošana aizliedz pašvaldībai ieguldīt līdzekļus privātīpašumā. Tas nozīmē, ka par siltināšanu finansiāli atbildīgi ir paši iedzīvotāji.

Pašvaldība var palīdzēt ar “Rīgas namu pārvaldnieka” palīdzību kopā ar Ekonomikas ministriju nodrošināt atbalstu tiem, kas vēlas kaut ko darīt, un palīdzēt piesaistīt 50% līdzfinansējumu no Eiropas struktūrfondiem, tomēr arī šādā gadījumā 50% no siltināšanas izmaksām jāsedz pašiem iedzīvotājiem.

“Piemēram, deviņstāvu mājas ar trim kāpņutelpām un 104 dzīvokļiem izmaksas nosiltināšanai būs ap 400 000 latu, kas nozīmē, ka, piesaistot 50% Eiropas līdzekļu, 200 000 būs jāsamaksā pašiem iedzīvotājiem. Krīzes gados tas ir absolūti neiespējami, jo no vārda “kredīts” cilvēki baidās un netic, ka pēc siltināšanas kredīta maksājumi kopā ar apkures rēķinu tiešām būs mazāki nekā pašreizējās apkures izmaksas,” norādīja Rīgas mērs.

Lai nosiltinātu aptuveni 5200 dzīvojamās mājas Rīgā, kopumā būtu nepieciešami ap 900 miljoniem latu. Arī tad, ja 50% no šīs summas segtu Eiropas līdzfinansējums, rīdziniekiem tas nozīmētu izdevumus 450 miljonu latu apmērā, kas ir līdzvērtīga summa Rīgas pašvaldības gada budžetam. Arī iedzīvotājiem šādas naudas nav.

Tikmēr rīdzinieku apkures parādi patlaban sasnieguši jau 26,4 miljonus latu, ieskaitot pēdējos rēķinus, kuriem apmaksas termiņš vēl nav beidzies.

Ušakovs šodien žurnālistiem uzsvēra, ka valdība iedzīvotāju dzīvi varētu atvieglot daudz ātrāk – samazinot pievienotās vērtības nodokļa likmi apkurei. Rīgas mērs pauda viedokli, ka 12% likme apkurei ir iedzīvotāju spīdzināšana, tāpēc, ņemot vērā, ka sākusies jauna Saeimas sesija, “Saskaņas centra” deputāti jau tuvākajā laikā atkārtoti virzīs skatīšanai valdībā iniciatīvu samazināt PVN likmi apkurei.

Pērn valdība šo ideju noraidīja.

Kā ziņots, portālā “Manabalss.lv” janvārī sākta parakstu vākšana par (PVN) samazināšanu apkurei no 12 līdz 5%. Šo iniciatīvu parakstījuši 1796 iedzīvotāji.

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga -0.1
Alūksne -6.2
Daugavpils -6.7
Saldus +1.2
Liepāja +5.1
Jelgava -0.2
Ventspils +4.7
Limbaži -1
Madona -6.7
Rēzekne -7.1
Draugiem Facebook Twitter Google+