Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
27. maijs, 2015
Drukāt

Dauginu ģimene: “Lai visiem možs gars!”

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Tūjenieku Pētera un Hertas Dauginu siltumnīcā ienākušies redīsi un salāti, dārzā bagātīgu ražu sola skaisti noziedējušie augļu kociņi un ogu krūmi. “Kamēr cilvēks ir dzīvs, viņam jākustas!” nosaka saimnieks. “Un, ja kustas, tad ne par ko nav jāčīkst. Vairāk jau neko cilvēkam nevajag – lai ir paēdis, vesels un lai viņam būtu možs gars.”

Tā kā Pēteris un dzīvesbiedre ir uzticīgo “Latvijas Avīzes” un “Mājas Viesa” lasītāju pulkā, ieminos – avīzīti taču arī tomēr vajag? Jā, Pēteris teic, avīzi arvien pasūtina ceturksnim vai pusgadam. Laikrakstu arvien izlasot no sākuma līdz beigām, lai zinātu, ko un kā cilvēki Latvijā domā. Viņš spriež: “”Lasot “Latvijas Avīzi”, vislielākais gandarījums ir par to, ka nav jūtama kāda vienpusīga politiskā pieskaņa un cauri vijas nacionālais, latviskais jautājums.”

Herta stāsta, ka avīzes lasīšana notiek vakarā. Viņa vispirms izskata “Lasītāju balsu” lappusi, pēc tam citas un vērtē, ka “Latvijas Avīzē” esot daudz labu rakstu. Iecienītākie autori – Anda Līce, Voldemārs Krustiņš, Egils Līcītis. Abus interesē ceļojumu apraksti “Mājas Viesī”, Pēteri – arī vēstures materiāli. Daugina kungs saka: “Man patīk karikatūrists Gatis Šļūka, Hertai – ne.” Dzīvesbiedre precizē, ka runa esot tikai par Gata teikto, komentējot Francijas karikatūristu atļaušanos smieties par pravieti Muhamedu – tā esot demokrātija. “Es tomēr uzskatu, ka ir vērtības, kuras nedrīkst kariķēt, ka tām jābūt tabu. Mums, kristiešiem, tas ir Jēzus Kristus, musulmaņiem – viņu reliģija,”pamato Herta.

Pēteris teic, viņš neizprot tos cilvēkus, kuri Satversmes preambulas apspriešanas laikā iebilda pret kristīgajām vērtībām. Dzīvot atbilstīgi tām nozīmē, ka cilvēks jūtas atbildīgs par savu rīcību. Piemēram, atbildīgi veidot ģimeni un izaudzināt bērnus par kārtīgiem savas valsts pilsoņiem.

Herta beidzamajās vēlēšanās atbalstījusi Nacionālo apvienību kā latvisko vērtību nesēju, bet dzīvesbiedrs tradicionāli balso par “Vienotību”: “Ja gribam, lai latvieši paliktu pie teikšanas, tad jau citu variantu nebija, jāvēl par tiem politiķiem, kas līdz šim bijuši zināmi.” Pēteris augstu vērtē Valdi Dombrovski, piebilstot, ka tagad daudzi viņu kritizē, itin kā nesaprastu, ka nebija taču citādas rīcības iespēju: “Ja Latvija bija parādā, tad bija jāklausa tiem, kas naudu deva! Tagad ārzemnieki teic, ka latvieši ir varonīga tauta tāpēc, ka neļāva latu devalvēt un krīzi izturēja. Bet mums jau tā varonība vēl ilgi būs vajadzīga. Diemžēl.” Viņš uzskata, ka kopumā Igaunijā un Lietuvā varas elite ir vairāk domājusi par savu valsti nekā Latvijā.

Hertas kundze priecājas par tiem latviešiem, kuri ārzemēs sapelnījuši naudu un pēc tam atgriezušies Latvijā un izveidojuši savas firmas: “Tie gan ir malači! Un tādi ir daudzi jaunieši. Tur gan vajag lielu gribasspēku un uzņēmību, ne katrs uz to ir spējīgs.” Pēteris turpina: “Latvieši ir domātāju tauta – ilgi domā, bet lēni dara. Kapitālisma apstākļos dzīve prasa ātru, radošu domāšanu un tādu pašu, dažreiz pat riskantu, rīcību. Labklājību var panākt tikai ar darbu un pelnot, nevis gaidot uz “debesu dāvanām”.”

Pēteris jaunībā ir beidzis Latvijas lauksaimniecības akadēmiju kā inženieris mehāniķis, Herta turpat studējusi pārtikas tehnoloģiju. Un, kā abi studiju gados iepazinušies, tā kopā aizvadījuši jau vairāk par pusgadsimtu un pirms trim gadiem jūlijā nosvinējuši zelta kāzas.

Rīgā dzīvo meita un trīs mazbērni. Dauginiem jau ir arī gadu vecs mazmazdēliņš. Prieks, ka 11 gadus vecā mazmeita muzicē. “Viņai ir talants, vienīgi kā jau bērns reizēm ir jāspiež nodarboties. Jo veicas labi, tāpēc nevar atkāpties no mērķa talantu attīstīt,” saka Herta. Dzīvojot līdzi jaunās paaudzes gaitām, vecvecāki spriež, ka valsts nākotnei vissvarīgākais ir laba izglītība un visiem skolēniem pamatīgi jāmāca fizika un matemātika kā priekšmeti, kas attīsta domāšanu.

Pievienot komentāru

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (27)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Atlaist Saeimu vai atlaist vēlētājus?

Centrālā vēlēšanu komisija reģistrējusi parakstu vākšanai biedrības “Varu Latvijas tautai” atkārtoti iesniegto tautas nobalsošanas ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu. Šādu parakstu vākšanu biedrība rosināja jau pagājušajā gadā, bet tā noslēdzās bez rezultāta šā gada 13. novembrī. Gada laikā bija izdevies savākt tikai 514 vēlētāju parakstu. Ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu var ne mazāk kā viena desmitā daļa jeb 155 224 vēlētāji. Diskutējot par šo iniciatīvu, sociālajos tīklos izskanējis arī tāds viedoklis: “Pat ja es piekristu, ka jāatlaiž šī Saeima, tomēr nav nekādas garantijas, ka tiks ievēlēts labāks parlaments, jo par to balsos tie paši vēlētāji, kas iepriekš.”

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+