×
Mobilā versija
Brīdinājums +11.6°C
Ernestīne, Ingmārs, Akvelīna
Pirmdiena, 21. maijs, 2018
27. maijs, 2015
Drukāt

Dauginu ģimene: “Lai visiem možs gars!”

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Tūjenieku Pētera un Hertas Dauginu siltumnīcā ienākušies redīsi un salāti, dārzā bagātīgu ražu sola skaisti noziedējušie augļu kociņi un ogu krūmi. “Kamēr cilvēks ir dzīvs, viņam jākustas!” nosaka saimnieks. “Un, ja kustas, tad ne par ko nav jāčīkst. Vairāk jau neko cilvēkam nevajag – lai ir paēdis, vesels un lai viņam būtu možs gars.”

Tā kā Pēteris un dzīvesbiedre ir uzticīgo “Latvijas Avīzes” un “Mājas Viesa” lasītāju pulkā, ieminos – avīzīti taču arī tomēr vajag? Jā, Pēteris teic, avīzi arvien pasūtina ceturksnim vai pusgadam. Laikrakstu arvien izlasot no sākuma līdz beigām, lai zinātu, ko un kā cilvēki Latvijā domā. Viņš spriež: “”Lasot “Latvijas Avīzi”, vislielākais gandarījums ir par to, ka nav jūtama kāda vienpusīga politiskā pieskaņa un cauri vijas nacionālais, latviskais jautājums.”

Herta stāsta, ka avīzes lasīšana notiek vakarā. Viņa vispirms izskata “Lasītāju balsu” lappusi, pēc tam citas un vērtē, ka “Latvijas Avīzē” esot daudz labu rakstu. Iecienītākie autori – Anda Līce, Voldemārs Krustiņš, Egils Līcītis. Abus interesē ceļojumu apraksti “Mājas Viesī”, Pēteri – arī vēstures materiāli. Daugina kungs saka: “Man patīk karikatūrists Gatis Šļūka, Hertai – ne.” Dzīvesbiedre precizē, ka runa esot tikai par Gata teikto, komentējot Francijas karikatūristu atļaušanos smieties par pravieti Muhamedu – tā esot demokrātija. “Es tomēr uzskatu, ka ir vērtības, kuras nedrīkst kariķēt, ka tām jābūt tabu. Mums, kristiešiem, tas ir Jēzus Kristus, musulmaņiem – viņu reliģija,”pamato Herta.

Pēteris teic, viņš neizprot tos cilvēkus, kuri Satversmes preambulas apspriešanas laikā iebilda pret kristīgajām vērtībām. Dzīvot atbilstīgi tām nozīmē, ka cilvēks jūtas atbildīgs par savu rīcību. Piemēram, atbildīgi veidot ģimeni un izaudzināt bērnus par kārtīgiem savas valsts pilsoņiem.

Herta beidzamajās vēlēšanās atbalstījusi Nacionālo apvienību kā latvisko vērtību nesēju, bet dzīvesbiedrs tradicionāli balso par “Vienotību”: “Ja gribam, lai latvieši paliktu pie teikšanas, tad jau citu variantu nebija, jāvēl par tiem politiķiem, kas līdz šim bijuši zināmi.” Pēteris augstu vērtē Valdi Dombrovski, piebilstot, ka tagad daudzi viņu kritizē, itin kā nesaprastu, ka nebija taču citādas rīcības iespēju: “Ja Latvija bija parādā, tad bija jāklausa tiem, kas naudu deva! Tagad ārzemnieki teic, ka latvieši ir varonīga tauta tāpēc, ka neļāva latu devalvēt un krīzi izturēja. Bet mums jau tā varonība vēl ilgi būs vajadzīga. Diemžēl.” Viņš uzskata, ka kopumā Igaunijā un Lietuvā varas elite ir vairāk domājusi par savu valsti nekā Latvijā.

Hertas kundze priecājas par tiem latviešiem, kuri ārzemēs sapelnījuši naudu un pēc tam atgriezušies Latvijā un izveidojuši savas firmas: “Tie gan ir malači! Un tādi ir daudzi jaunieši. Tur gan vajag lielu gribasspēku un uzņēmību, ne katrs uz to ir spējīgs.” Pēteris turpina: “Latvieši ir domātāju tauta – ilgi domā, bet lēni dara. Kapitālisma apstākļos dzīve prasa ātru, radošu domāšanu un tādu pašu, dažreiz pat riskantu, rīcību. Labklājību var panākt tikai ar darbu un pelnot, nevis gaidot uz “debesu dāvanām”.”

Pēteris jaunībā ir beidzis Latvijas lauksaimniecības akadēmiju kā inženieris mehāniķis, Herta turpat studējusi pārtikas tehnoloģiju. Un, kā abi studiju gados iepazinušies, tā kopā aizvadījuši jau vairāk par pusgadsimtu un pirms trim gadiem jūlijā nosvinējuši zelta kāzas.

Rīgā dzīvo meita un trīs mazbērni. Dauginiem jau ir arī gadu vecs mazmazdēliņš. Prieks, ka 11 gadus vecā mazmeita muzicē. “Viņai ir talants, vienīgi kā jau bērns reizēm ir jāspiež nodarboties. Jo veicas labi, tāpēc nevar atkāpties no mērķa talantu attīstīt,” saka Herta. Dzīvojot līdzi jaunās paaudzes gaitām, vecvecāki spriež, ka valsts nākotnei vissvarīgākais ir laba izglītība un visiem skolēniem pamatīgi jāmāca fizika un matemātika kā priekšmeti, kas attīsta domāšanu.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Gaļa paliek gaļa!

Saeimas deputāts Jānis Dombrava savā rakstā “Ārvalstu studenti – kebabu cepēji” portālā “Delfi.lv” vērš uzmanību uz ārvalstu studentu īpatsvaru Latvijā – kopš 2012. gada trešo valstu valstspiederīgo studentu un apmaiņas studentu skaits esot pieaudzis piecas reizes  – no 696 līdz 3397. Politiķis apšauba, ka visi ārvalstu studenti patiešām ierodas Latvijā studēt. Viņaprāt, daudzi studijas izmanto vien kā aizsegu, lai varētu mierīgi dzīvot un strādāt Eiropas Savienībā. J. Dombrava raksta: “”YouTube” ir atrodami daudzi video, kur indiešiem un pakistāniešiem tiek piedāvāta iespēja viegli un lēti ieceļot Eiropā, kļūstot par “studentu” Latvijā. Šajos reklāmas video tiek pausts, ka Latvija apstiprina 99,3% no visiem pieteikumiem. Vienkāršiem vārdiem sakot, ja esi pakistānietis un gribi braukt uz Eiropu pelnīt ar kebabu cepšanu, tad ir jābrauc uz Latviju, jo te visus ņem pretim bez liekām pārbaudēm.”

Izvēloties atpūtai peldvietu, galvenokārt domāju
Draugiem Facebook Twitter Google+