Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
3. maijs, 2012
Drukāt

Drošības policija: cīņa saasināsies (3)

linderman_letaet_4

Parakstu vākšanas par krievu valodu organizatoru iegūtais atbalsts sabiedrībā rada labvēlīgus priekšnoteikumus viņu politiskajai darbībai nākotnē, līdz ar to Drošības policija (DP) prognozē, ka 2013. gadā pašvaldību, kā arī 2014. gadā Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās saasināsies cīņa par politisko varu, teikts Drošības policijas pagājušā gada darbības pārskatā.


DP prognozē, ka gaidāmajās vēlēšanās elektorāta piesaistīšanai tiks izmantotas krievvalodīgajiem vēlētājiem emocionāli tuvas tēmas – nepilsoņu tiesības vēlēt pašvaldības, automātiska Latvijas pilsonības iegūšana, krievu valodas statusa paaugstināšana un citas.

DP savā pārskatā atgādina, ka 2011. gada februārī tika izveidota biedrība “Dzimtā valoda” un martā sākta parakstu vākšanas kampaņa, kā formālu iemeslu minot to, ka tā ir atbilde uz partijas “Visu Latvijai” iniciatīvu par mācībām tikai latviešu valodā valsts finansētajās skolās. DP veiktā analīze liecina, ka šīs akcijas organizatoriem un izpildītājiem iesaistīšanās tajā bijā nepieciešama ne tāpēc, lai cīnītos par ideāliem, bet lai iegūtu popularitāti, atpazīstamību sabiedrībā un politiskās dividendes.

Parakstu vākšanas kampaņa bijusi labi organizēta un koordinēta. Tai bija izteikta vertikāla struktūra, kuras augšgalā atradās parakstu vākšanas atbalsta komiteja, kas veica organizatorisko un koordinējošo darbu un kā redzamākie pārstāvji bija Aleksandrs Gapoņenko, Broņislavs Zeļcermans un citi. Tālāk sekoja biedrība “Dzimtā valoda” ar tās pārstāvjiem Vladimiru Lindermanu, Jevgeņiju Osipovu un Juriju Zaicevu, kas uzdevumu izpildīja, un beidzot ar brīvprātīgajiem no iedzīvotāju vidus. Kampaņas norises sekmes nodrošināja arī politiskais atbalsts no Saeimā esošās apvienības “Saskaņas centrs” (“SC”).

Kampaņas norisē bija iesaistīti plaši un apjomīgi resursi, kas aptvēra lielu Latvijas sabiedrības daļu. Īpaši DP uzsver Rīgas mēra Nila Ušakova lomu, kura publiskais aicinājums parakstīties lielā mērā noteica sekmīgu kampaņas iznākumu, kā arī zināma loma bija Saeimas deputātu, piemēram, Jāņa Urbanoviča, Nikolaja Kabanova, kā arī citu aktīvistu, piemēram, bijušā Saeimas deputāta Valērija Kravcova, līdzdalībai kampaņā.

 

DP arī secinājusi, ka krievu valodā rakstošie Latvijas preses izdevumi, radiostacijas un vairāki televīzijas kanāli, kā arī noteikti interneta portāli veica kampaņas neierobežotu aģitāciju un reklamēšanu.

 

Parakstu vākšanas kampaņas sekmes nodrošināja arī tas, ka iniciētajiem grozījumiem Satversmē bija daudzveidīgs atbalstītāju loks, ko lielā mērā veicināja grozījumus atbalstījušo personu dažādie motīvi. Viens no motīviem, pēc DP uzskata, bijis tas, ka daļa iedzīvotāju piedalījās referendumā un atbalstīja krievu valodu kā otru valsts valodu, šādi paužot neapmierinātību par “SC” neiekļaušanu valdībā.

DP secinājusi, ka kampaņas organizatoru un atbalstītāju plašsaziņas līdzekļos atspoguļotās pretrunas un nesaskaņas negatīvi ietekmēja attiecības dažādu sabiedrības grupu, viedokļu līderu, ekspertu un inteliģences pārstāvju starpā, kā arī pastiprināja etnisko sadalījumu Latvijas elektorāta vidū un radīja priekšnoteikumus jaunu politisko organizāciju izveidei uz kampaņas bāzes.

Specdienests arī uzskata, ka no biedrības “Dzimtā valoda” rīcībā esošajiem ienākumiem nebija iespējams finansēt biedrības kampaņu un tās organizētās aktivitātes, turklāt biedrības aktīvistu rīcībā bija nezināmas izcelsmes skaidras naudas līdzekļi.

 

DP prognozē, ka nākotnē var sākt arī citas līdzīgas parakstu vākšanas iniciatīvas un veicināt dažādas aktivitātes, lai nostiprinātu krievu valodas lomu ikdienā, piemēram, publiskās informācijas rakstīšana arī krievu valodā, prasības valsts institūciju amatpersonām sazināties ar krievvalodīgajiem iedzīvotājiem krievu valodā un krievu valodas nostiprināšana Latgalē.

 

Līdz ar referenduma noslēgumu kampaņas organizatori Aleksandrs Gapoņenko un Broņislavs Zeļcermans savas aktivitātes nav izbeiguši un realizē mācību pro­grammu, kuras mērķis ir jaunas sabiedriskās un politiskās elites radīšana pārsvarā no krievu jauniešu vidus, lai nomainītu pašreizējo politisko eliti.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+