Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
31. jūlijs, 2014
Drukāt

Runāt par dārzeņu audzētāju bankrotiem ir pāragri, uzskata Dūklavs (2)

Foto: LETAFoto: LETA

Dārzeņu audzētāju izteikumi par Latvijas ražotāju bankrotiem un tirgus sabrukšanu ir pārsteidzīgi, uzskata zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Nesen Dūklavs ticies ar lielveikalu ķēžu vadītājiem, ar kuriem runājis par dārzeņu tirgu kontekstā ar Ukrainu.
“Vietējiem ražotājiem ir noslēgti līgumi ar lielveikaliem, un tie ir jāpilda,” intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” teica Dūklavs.

Viņš norādīja, ka vārdu bankrots nelietotu. Lielveikalu vadītāji ministram apliecinājuši, ka ar Latvijas ražotājiem noslēgtos līgumus gatavi izpildīt.

Turklāt veikalu vadītāji informējuši, ka pie salīdzinošām cenām pircēji labprātāk izvēlas vietējo produkciju.
Tiesa, ministrs gan atzina, ka šobrīd apgalvot, ka neviens nebankrotēs, arī būtu nepareizi.

Kā ziņots, kooperatīvās sabiedrības “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa izteicās, ka Latvijas ražotājiem draud bankroti un dārzeņu tirgus sabrukšana, ieplūstot produkcijai par dempinga cenām.

Jau vēstīts, ka biznesa portāla “Nozare.lv” uzrunātie eksperti uzskata, ka Krievijas noteiktais Polijas dārzeņu importa aizliegums Latvijas ražotājiem nozīmē jau tā sīvās konkurences saasināšanos, savukārt pircēji varēs rēķināties ar cenu kritumu, bet vienlaikus – apšaubāmas kvalitātes produkcijas masveida ieplūšanu Latvijas tirgū.

“Tas viss ir “politisks vīruss” un atgādina situāciju pirms dažiem gadiem, kad it kā e-coli baktērijas dēļ Krievija uz laiku slēdza tirgu. Ražotājiem būs slikti, jo Polijas dārzeņu un augļu apjomi ir grandiozi un tas viss tiks “pārsviests” daļēji uz Baltijas valstīm, konkurence būs vēl asāka nekā līdz šim,” sacīja SIA “Mārupes siltumnīcas” vadītājs Jānis Bērziņš.

Viņš atzina, ka prognozējamais dārzeņu pieplūdums nozīmēs mazākas to cenas, tomēr pircējiem jārēķinās arī ar citu problēmu, kas saistās ar Ukrainas produkcijas gaidāmo ienākšanu Latvijas tirgū.

“Eiropa ir atvērusi durvis Ukrainas dārzeņiem. Tomēr, ņemot vērā, ka Ukrainā ir gluži citas prasības kāpostu, sīpolu un citu dārzeņu audzēšanā, kā arī gluži citas atļauto pesticīdu devas, varam rēķināties ar attiecīgas kvalitātes preces ienākšanu tirgū. Turklāt skaidrs, ka Ukrainas prece vairumā gadījumu tiks uzdota par Polijas ražojumu, līdz ar to mūsu patērētājiem paveras lielas iespējas, pašiem nezinot, iegādāties ģenētiski modificētu vai ķīmijas bagātu produkciju. Viss būs atkarīgs no veikalu nostājas šajā jautājumā,” sacīja uzņēmējs.

Latvijas pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure “Nozare.lv” atzina, ka patlaban grūti paredzēt, cik būtiski šis Krievijas lēmums ietekmēs Latviju, taču nav šaubu, ka daļa no Polijā izaudzētās ražas var nonāk Latvijas tirgū.

“Jautājums ir tikai, cik daudz. Tas būs atkarīgs no Polijas audzētāju biznesa stratēģijas un iespējām. Mēs gan ļoti ceram uz vietējo patērētāju lojalitāti, uzturā izvēloties lietot Latvijas sezonālos augļus un dārzeņus,” sacīja Šure.

Plānots, ka šodien Zemkopības ministrijā notiks īpaši sasaukta ekspertu sēde. Tajā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) tiksies ar lielāko veikalu tīklu vadītājiem, kā arī dārzeņu kooperatīvu pārstāvjiem un lauksaimnieku nevalstisko organizāciju vadītājiem, lai runātu par situāciju saistībā ar tirgus izmaiņām Krievijas noteiktā Polijas dārzeņu importa aizlieguma dēļ.

Krievija ir lielākais eksporta tirgus Eiropas Savienībā audzētajiem dārzeņiem, Eiropas valstīm gadā uz Krieviju importējot 1,1 miljonu tonnu dārzeņu vairāk nekā 600 miljonu eiro vērtībā.

Kā ziņots, Krievija trešdien aizliegusi augļu un dārzeņu importu no Polijas. “Mēs būtībā runājam par visiem dārzeņiem un augļiem – āboliem, bumbieriem, cidonijām, ķiršiem, kāpostiem,” ziņu aģentūrai AFP norādīja Krievijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta (“Rosseļhoznadzor”) vadītāja palīgs Aleksejs Aleksejenko.

“Rosseļhoznadzor” paziņojumā teikts, ka Krievija 2013.gadā vien fiksējusi 916 Polijas kompāniju pārkāpumus attiecībā uz fitosanitāro dokumentu starptautiskajām prasībām. Dienests apgalvo, ka Polijas dārzeņi un augļi bieži ir piesārņoti un satur pārmērīgi daudz pesticīdu un nitrātu.

Eiropas Savienība (ES) un ASV otrdien nolēma piemērot papildu sankcijas pret Krievijas enerģētikas, ieroču rūpniecības un finanšu nozarēm.

Polija ir viena no kvēlākajām Ukrainas prorietumnieciskā kursa atbalstītājām.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Runāt nevajag! Vajag darīt-samazināt pārtikai PVN līdz Māstrihtas,Briseles,Lisabonas 6%!

  2. Vēl jau nekas nav noticis attiecībā uz Latvijas dārzeņu tirgu, bet LETAs un LNT žurnālisti jau ceļ paniku, radot sabiedrībā nedrošības sajūtu. Vārda brīvība vēl nenozīmē muldēt visu, kas ienāk prātā, bet žurnālisti pie mums skaitās neaizskarami un daļa ierēdņu no viņiem vienkārši baidās. Viņi bieži vien savus pieņēmumus izsaka apgalvojuma formā, kā nupat: “tā kā Krievija aizliegusi importēt Polijas dārzeņus, tad tie pārpludinās Latvijas tirgu”. Pēc scenārija “viena tante teica” tiek sacelta ažiotāža, tiek sauktas sēdes, pratināti ministri un tracināti cilvēki. Bet kur ir pierādījumi un neapgāžami argumenti, ka tā notiks? Protams, tādu nav! Par šādu baumu un sabiedrības musināšanu, to izplatītāji ir jāsauc pie atbildības, jo šādas runas bez seguma ir vienkārša bezatbildība!

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+