Latvijā
Politika

Edmunds Sprūdžs: “Nedrīkstu saukt vārdā, bet daži novadi gatavojas apvienoties.” 15

Valda Semjonova foto

“Fundamentālā problēma ir, ka latviešiem ir varoši cilvēki mūziķi, uzņēmēji, sportisti, starptautiskās institūcijās strādājoši profesionāļi. Politikā šo cilvēku nav! Kamēr labāko tur nebūs, politikas kvalitāte neuzlabosies. Pat Strīķes kundze nav jaunpienācēja, jo gadiem pazīstama kā publiska persona. Intelektuālā kapitāla trūkums dara savu, politika ne no šā, ne no tā nekļūs labāka,” tā, vērtējot Latvijas politiku, saka bijušais Vides un reģionālās attīstības ministrs un bijušais Reformu partijas politiķis EDMUNDS SPRŪDŽS. “Kāpēc cilvēku nav? Nav vienkāršas atbildes. Ja salīdzinu politikas kvalitāti, piemēram, “Vienotības” ziedu laikos un pašlaik – tā ir kritusies. Jebkurā profesijā cilvēki sevi izsmeļ. No skatuves aizgājušo vietā jābūt jaunam pieplūdumam, bet partijās atjaunošanās nenotiek. Sabiedrības interesēs būtu domāt par risinājumiem, kā tomēr dabūt talantīgus cilvēkus politikā.”

Ko pašlaik dara bijušais ministrs? Veic sekmīgu uzņēmējdarbību Siguldā “Mazās Brīnumzemes” centrā, kur maketā slejas pilsētiņas, pa sliedēm brauc vilcienu modeļi, uz ielām ripo miniatūri auto, ir veikali, dzīvojamie nami, depo ēkas. Bet intervijā runājām par politiku.

– Kā bijušais ministrs, kā reformu virzītājs – vai piekrītat “leģendai”, ka politiķi aizrautīgi grib, bet labās pārmaiņas noslāpē birokrātiskā mašinērija? Ķīlis sastapa pretspēku, ir arī citi “kritušie”.
E. Sprūdžs: – Attiecībā uz ierēdniecību grūtības ir vairākos aspektos. Pirmkārt, ierēdņu vienkārši ir par daudz. Liela daļa godprātīgi dara darbu, bet par sistēmu kopumā jāatzīst – politiķiem ir ierobežota kontrole. Ja atnāk politiķi, kas paziņo – gribam mazināt birokrātiju! – to nevar izdarīt, jo aparāts pretojas. Savukārt Valsts kanceleja var nākt ar progresīvākajām, ārzemēs noskatītām idejām par lieko kantoru un darbinieku likvidēšanu, bet, ja tam nedabū politisko atbalstu, tāpat būs čiks. Vajadzīga mijiedarbība, tandēms, noskaņošanās uz viena viļņa ierēdņiem ar ministriem, lai īstenotu politiku, ko uzskatījām par pareizu. Bet bija ļoti grūti radīt komandu Izglītības, Ekonomikas, VARAM ministrijās, ko pārņēma Reformu partija, kaut no pārmaiņu vadības viedokļa mums bija “jaunās slotas” mandāts. Tā vietā, lai aizrotētu ministriju darbiniekus, lai tas notiktu aši un pēc tam koncentrētos darbam, Reformu partijai tas paņēma lielu resursu, spēku patēriņu. Otra Latvijā iegājusies lieta, ka politiķi tiecas veidot sev lojālu ierēdniecību, arī gadījumam, kad viņi vairs nebūs ministri. Noderīgās lojalitātes saites netiek afišētas, bet pastāv.

– Pēc Sprūdža amatā sabijis ne viens vien ministrs, tagad – Gerhards. Kāds jums ar laika distanci iespaids par VARAM darbošanos?

– Labākais, ka ir lietas, kas dzīvo savu dzīvi neatkarīgi no politiķu gribēšanas, negribēšanas. Teritoriālā reforma tomēr ir “aizķērusies”, apsakņojusies. Kopš neesmu aktīva politiķa, ministra statusā, ar pašvaldību darbiniekiem nereti bijušas pavisam citas toņkārtas sarunas. Nedrīkstu saukt vārdā, bet Latvijā ir vismaz daži novadi, kuri gatavojas apvienoties. Jo redz tam loģiku un jēgu. Nedaudz bail, ko teiks sabiedrība, kad pacels karogu – mēs kādam pievienosimies! – un neviens negrib “izlekt” pirmais. Bet situācija briest, kas liek domāt, ka viena no valsts pārvaldības lielām problēmām ar nenormālu teritoriālo sadrumstalotību un no tās izrietošām problēmām – risināsies. Tāpat arī par pašvaldību atbalstu uzņēmējdarbībai – kliegšana pret pieklususi, un domes, kas kādreiz koncentrējās uz strūklaku būvniecību, tagad uzņēmēju un darba vietu piesaisti savam novadam nosaka par prioritāti.

Esmu par apvienošanos, bet ne spiestā kārtā. Efektīvā Latvijas pārvaldībā būtu gana ar apmēram 30 novadiem, bet līdz tam pašiem jāizaug.

Visu interviju lasiet 29. jūnija “Latvijas Avīzē” vai e-izdevumā.

LA.lv