Pasaulē
Eiropa

Eiropā jāveido superdatoru tīkls 16

Foto – Shutterstock
Lorem ipsum
FOTO: Leta

Vislielākie ieguvēji no mūsdienu datu ekonomikas un sabiedrības būs uzņēmumi, kas spēs pilnībā izmantot digitālo infrastruktūru un apstrādāt un izplatīt digitālās preces un pakalpojumus. Tomēr neviens no mūsdienu digitālās nozares milžiem (“Google”, “Apple”, “Facebook”, “Amazon”, “Microsoft”) nav no Eiropas.

Tas ir viens no iemesliem, kādēļ digitālais vienotais tirgus ir viena no Eiropas Komisijas lielākajām prioritātēm. Tieši tādēļ Eiropas Savienībai pēc iespējas ātrāk jāizveido mūsdienīgas digitālās infrastruktūras, tostarp pasaules līmeņa Eiropas superdatoru infrastruktūra, kas veidota ap ļoti jaudīgām un efektīvām mašīnām, kuras spēj apstrādāt lielu datu apjomu un veikt aprēķinus tūkstošiem reižu ātrāk nekā parasts dators.

Es ceru, ka ES varēs panākt reālu progresu Bulgārijas prezidentūras laikā, kura nākamo sešu mēnešu programmā īpaši akcentē digitālo jomu.

Jau šobrīd superdatori ļauj sabiedrībai izmantot inovācijas veselības aprūpē, inženierijā, atjaunojamo energoresursu jomā, automobiļu drošībā un kiberdrošībā un citas tehnoloģijas. Tiem ir neskaitāmi pielietojumi, un man ir prieks, ka Eiropas iedzīvotāji no tiem gūst labumu jau tagad. Augstas veiktspējas skaitļošana ļauj mums, piemēram, projektēt un modelēt jaunu zāļu ietekmi, veikt ātrāku diagnostiku, sniegt labāku ārstēšanu un prognozēt epidēmijas nākotnē.

Superdatorus izmanto arī, lai ar aizvien augstāku izšķirtspēju modelētu klimata pārmaiņas, piemēram, pētot okeānu uzvedību, un prognozētu laika apstākļus un zemes resursu mainību. Šāda modelēšana ir lietderīga agrīnai brīdināšanai par negaisiem, ilgtermiņa klimata scenārijiem un pielāgošanās stratēģijām saistībā ar klimata pārmaiņām.

Tā ir arī resurss, ar kuru var uzlabot mūsu zināšanas par ģeofizikālajiem procesiem un Zemes dzīļu struktūru. Piemēram, Itālijā starptautiska pētnieku grupa ir izveidojusi zem Itālijas teritorijas esošās litosfēras modeli, kura pamatā ir precīza seismisko viļņu attēlu veidošana, kas palīdz iegūt labāku izpratni par zemestrīcēm šajā reģionā. Esmu pārliecināta, ka šī tehnoloģija var mums palīdzēt glābt tūkstošiem dzīvību.

Automobiļu ražotāji šobrīd lielu uzmanību velta viedās mobilitātes nākotnei – bezvadītāja vieglajiem automobiļiem. Ņemot vērā milzīgo datu apjomu, ar kuru šie automobiļi apmainīsies un kurš, kā aplēsts, aptuveni pusotras stundas ilgas braukšanas laikā var būt vairāk nekā četri terabaiti (datu apjoms, ar ko var aizpildīt aptuveni tūkstoš DVD), šī nozare kļūs par būtisku superdatoru lietotāju.

Šie ir tikai daži piemēri, kas parāda superdatoru augošo potenciālu, un, reaģējot uz eksponenciālo datu apjoma pieaugumu, augstas veiktspējas skaitļošana jau tagad virzās uz nākamo robežu – no petapakāpes uz eksapakāpi – vismaz desmit reizes ātrāk nekā šobrīd ātrākās darbojošās mašīnas un vairāk nekā 100 reizes ātrāk nekā ES pieejamās ātrākās darbojošās mašīnas.

Tomēr ne visas ES valstis spēj uzbūvēt un uzturēt šādu infrastruktūru vai izstrādāt eksapakāpes tehnoloģijas. Turklāt kopumā Eiropa pat zaudē savu vietu augstas veiktspējas skaitļošanas infrastruktūras līderu sarakstā, un to ir apsteigušas Ķīna, ASV un Japāna.

Bez pasaules līmeņa superskaitļošanas spējām Eiropa nesasniegs savu mērķi kļūt par dinamisku datu ekonomiku. Eiropa nevar atļauties risku, ka nepietiekamu superskaitļošanas jaudu dēļ tās pētniecības un rūpniecības pārstāvju radītie dati tiks apstrādāti citur. Tas palielinātu mūsu atkarību no citu valstu jaudām un veicinātu inovācijas aizplūšanu no Eiropas.

Šeit savu nozīmi var apliecināt Eiropas Savienības pievienotā vērtība, un tāpēc Eiropas Komisija un dalībvalstis 2017. gada 23. martā tikās Romā, lai pieņemtu “EuroHPC” deklarāciju. Minētajā dienā septiņas dalībvalstis – Francija, Vācija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle un Spānija – parakstīja deklarāciju, ar kuru tiks atbalstīta nākamās paaudzes skaitļošanas un datu infrastruktūra. Vēlāk deklarāciju atbalstīja vēl sešas valstis (Beļģija, Slovēnija, Bulgārija, Šveice, Grieķija un Horvātija).

Pateicoties šiem 13 celm­laužiem, varam spert soli uz priekšu un, sakopojot investīcijas, izveidot Eiropas vadošo superdatoru infrastruktūru. Kā ierosinājusi Eiropas Komisija, jaunā juridiskā un finansēšanas struktūra – “EuroHPC” kop­uzņēmums – iegādāsies, izveidos un Eiropā ieviesīs pasaules līmeņa superdatorus. Šajā posmā ES ieguldīs ap 486 miljoniem eiro pašreizējā daudzgadu budžeta ietvaros, un līdzīgu summu sniegs dalībvalstis un asociētās valstis. Kopumā līdz 2020. gadam tiks ieguldīts aptuveni miljards eiro publiskā finansējuma, un arī privātie iniciatīvas dalībnieki piedalīsies ar iemaksām natūrā. Papildus minētajām 13 valstīm “EuroHPC” kopuzņēmumam jebkurā brīdī var pievienoties katra dalībvalsts vai asociētā valsts, kura spēj nodrošināt finansiālo dalību. Šā jaunā juridiskā instrumenta mērķis ir atbalstīt tādu sistēmu izstrādi līdz 2022. – 2023. g., kuras, pamatojoties uz ES tehnoloģiju, spēj darboties eksapakāpē (kvintiljons jeb 1018 aprēķinu sekundē).

Eiropas superskaitļošanas infrastruktūras ir stratēģisks resurss ES rūpniecības nākotnei, jo tā kļūst aizvien digitālāka. Tām ir arī liels jaunu darba vietu radīšanas potenciāls. Daudziem maziem un vidējiem uzņēmumiem ir vajadzīga modelēšana un simulēšana uzņēmējdarbības veikšanai. Daudziem no tiem (varbūt pat visiem) šādu tehnoloģiju iegādes un uzturēšanas izmaksas ir nepārvarams slieksnis.

ES pienākums ir atbalstīt viņu jaunradi, inovāciju un konkurētspēju.

LA.lv