Pasaulē
Eiropa

ES meklē risinājumus bēgļu krīzei3


Maija sākumā Lībijas krasta apsardzei izdevās pārtvert piecus kuģus, ar kuriem uz Eiropu mēģināja tikt aptuveni aptuveni piecsimt migrantu. Pārsēdināti Lībijas krasta apsardzes kuteros (attēlā), viņi tika atgriezti zemē, no kuras sāka bīstamo ceļojumu pāri Vidusjūrai.
Maija sākumā Lībijas krasta apsardzei izdevās pārtvert piecus kuģus, ar kuriem uz Eiropu mēģināja tikt aptuveni aptuveni piecsimt migrantu. Pārsēdināti Lībijas krasta apsardzes kuteros (attēlā), viņi tika atgriezti zemē, no kuras sāka bīstamo ceļojumu pāri Vidusjūrai.
Foto – AFP/LETA

Nedēļas vidū Eiropas Komisija (EK) iepazīstināja sabiedrību ar ilgi gaidītajiem priekšlikumiem, kā tā iecerējusi risināt samilzušās problēmas saistībā ar migrāciju un pieaugošo bēgļu skaitu Eiropā. EK izstrādājusi plānu, kurā tiek rosināts turpmāko divu gadu laikā ES dalībvalstīm kopīgi uzņemt 20 tūkstošus bēgļu no kara plosītajām Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīm. Pēc šī 50 miljonu eiro vērtā plāna katrai valstij tiek noteikts uzņemamo bēgļu skaits, kas tiks aprēķināts pēc četriem kritērijiem – valsts iedzīvotāju skaita, iekšzemes kopprodukta, bezdarba līmeņa un jau izmitināto bēgļu skaita. Tiesa, EK piedāvātais plāns izpelnījies neviennozīmīgu reakciju. Britānija, Īrija un Dānija jau paziņojušas, ka izmantos savas Lisabonas līgumā ietvertās tiesības neiesaistīties šajā bēgļu uzņemšanas programmā. Tikmēr Francija, Vācija, Itālija un virkne citu valstu šo sistēmu atbalstījušas.


Junkers mudina būt solidāriem

EK piedāvāto priekšlikumu mērķis ir solidāri sadalīt atbildību par bēgļiem starp visām bloka dalībvalstīm. Tradicionāli bēgļi no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem sākotnēji ierodas tādās valstīs kā Itālija, Grieķija un Spānija, kurām nākas pašām tikt galā ar iebraucēju lielo skaitu un kuras aizvien skaļāk aicina arī pārējās ES dalībvalstis aktīvāk iesaistīties bēgļu krīzes risināšanā.

Pēdējā gada laikā bēgļu skaitam strauji palielinoties, ES vēlas noteikt, ka visām dalībvalstīm jāuzņemas sava daļa atbildības par iebraucējiem, no kuriem vairums savu dzimteni pametuši tieši tur valdošās karadarbības dēļ. Tāpēc EK ierosinājusi ieviest tā dēvēto bēgļu kvotu sistēmu, pēc kuras katra dalībvalsts atkarībā no dažādiem ekonomiskajiem parametriem pie sevis izmitinātu noteiktu skaitu bēgļu. “Nevienu valsti nedrīkst pamest vienu iepretim milzīgajai imigrācijas problēmai,” prezentējot ieceres, paziņoja EK prezidents Žans Klods Junkers, uzsverot, ka “mums jāizrāda lielāka solidaritāte”.

Paredzams, ka šī programma tiks iedarbināta mēneša beigās. Līdz tam dalībvalstis var nākt klajā ar priekšlikumiem migrācijas problēmu risināšanā. Turklāt, kā norāda ES amatpersonas, arī šis plāns ir tikai daļa no plašāku pasākumu kopas. Raidsabiedrība BBC informē, ka Briselē norisināsies darbs pie ilgtermiņa plāna migrācijas problēmu risināšanai, un tas varētu tikt izstrādāts līdz gada beigām. “Šis ir ne tikai instrumentārijs, ar kuru risināt tūlītējas krīzes, bet arī melnraksts plāniem, pēc kuriem risināt nākotnes krīzes,” prezentējot EK priekšlikumus par bēgļu kvotām, paziņoja EK viceprezidents Franss Timermans. Viņš arī uzsvēra, ka “plāna kritiķi var būt mierīgi – ES neiestāsies par atvērto durvju politiku imigrantiem”. “Ja cilvēkam nebūs tiesību saņemt patvērumu, viņš pēc iespējas ātrāk būs jāsūta uz dzimteni. Tam mēs piekrītam. Atgriešana ir mūsu plāna sastāvdaļa, stūrakmens,” paziņoja Timermans.


Aicina vērsties pret kontrabandistiem

EK piedāvātie plāni par kvotu ieviešanu vēl ir jāapstiprina valstu valdībām, lai tie stātos spēkā. Pret tā saucamo kvotu sistēmu imigrācijas problēmu risināšanā iestājušās virkne valstu, tostarp Britānija, Īrija, Dānija, Slovākija, Ungārija, Čehija un citas. “Mums jāturas pretī aicinājumiem ieviest obligātu migrantu izmitināšanu visā Eiropā,” publikācijā britu laikrakstā “The Times” norādīja Britānijas iekšlietu ministre Terēza Meja. Uzsverot, ka pašreizējā situācija Vidusjūrā ir “neciešama”, viņa norādīja, ka tajā lielā mērā vainojami cilvēku kontrabandisti. “Bandas gūst peļņu no savu līdzcilvēku ciešanām, viņiem dodot veltus solījums un pēc tam viņus iesēdinot nedrošās laivās un sūtot viņus – daudzos gadījumos – nāvē,” komentārā, kas publicēts “The Times”, uzsvēra Meja. “Mēs nedrīkstam darīt neko tādu, kas iedrošinātu cilvēkus doties šādos riskantos­ ceļojumos vai kas atvieglotu darbu bandām, kuras atbildīgas par cilvēku ciešanām. Tieši tāpēc Apvienotā Karaliste nepiedalīsies programmā, kas paredz kvotu ieviešanu un bēgļu izmitināšanu visās ES dalībvalstīs.” Arī Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans asi kritizējis EK piedāvātos plānus. “Ideja, ka kāds savā valstī ielaiž dažus bēgļus un tad tos izdala pārējām dalībvalstīm, ir traka un negodīga,” intervijā Ungārijas radio paziņoja Orbans, piebilstot, ka Eiropas valstīm vajadzētu koncentrēties uz cilvēku kontrabandistu laivu iznīcināšanu, pirms tās devušās ceļā.

EK prezentētā plāna kritiķi norāda arī uz to, ka grūti nošķirt, kuri cilvēki nudien bēg no karadarbības un nemieru skartajām valstīm, bet kuri uz Eiropu izvēlas doties ekonomisko labumu meklējumos. Britu žurnāls “The Economist” atzīmē, ka ANO konvencija skaidri nosaka, ka bēgļi ir jākvalificē kā patvēruma meklētāji, kuriem nepieciešama tūlītēja aizsardzība, savukārt ekonomiskie migranti šajā kategorijā neietilpst. “Realitāte ir cilvēku dzīves postaža. Kontrabandisti prasa tūkstošiem dolāru, aplaupa un izvaro savus klientus. Bēgļi un ekonomiskie migranti tiek sajaukti kopā. Tāpēc jūras ceļojumā izdzīvojušie tiek ievietoti īpašās nometnēs, kur vēlāk tiek sašķiroti,” raksta “The Economist”.

Vācija, kurā pērn pēc patvēruma vērsās vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku, jau paudusi atbalstu EK piedāvātajam plānam par 20 tūkstošu bēgļu izmitināšanu visās ES valstīs. “Runa ir par ES aptverošu godīgumu, jo šī ir lieta, kas ietekmē visu Eiropu. Šādā ziņā ir nepieciešama visu dalībvalstu līdzdalība,” paziņojis Vācijas parlamenta ārlietu komitejas vadītājs Norberts Retgens. Savukārt Vācijas kancleres Angelas Merkeles runasvīrs Stefans Zīberts uzsvēris, ka “Eiropas partneriem kopīgi un nekavējoties jāatbild bēgļu problēmu dramatiskajai attīstībai Vidusjūrā”. Arī starptautiskā cilvēktiesību organizācija “Amnesty International” paudusi nosodījumu valstīm, kuras pretojas EK rosinātā plāna ieviešanai.


Apsver arī militāros līdzekļus

Interneta vietne “EUObserver.com” raksta, ka nākamajā pirmdienā paredzētajā ES dalībvalstu ārlietu un aizsardzības ministru saietā Briselē paredzēts apspriest arī ES augstās pārstāves ārlietu un drošības politikas jautājumos Federikas Mogerīni biroja sagatavoto 19 lappušu garo plānu, kas paredzētu migrācijas problēmu risināšanā izmantot arī militārus līdzekļus. Saskaņā ar britu laikraksta “The Guardian” rīcībā nonākušā dokumenta tekstu bloka dalībvalstu ministri gatavojas apsvērt militāru vēršanos pret nelegālajiem pārvadātājiem, kuri Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstu bēgļus uz Eiropu transportē nedrošās laivās. Pēc Mogerīni biroja sagatavotā plāna, militārās operācijas nodrošinātu “izlūkinformāciju par cilvēku kontrabandistiem, kā arī iespējas dalīties ar šo informāciju starp Vidusjūras reģiona valstīm”. Tāpat šajā plānā uzsvērta nepieciešamība iznīcināt cilvēku pārvadātāju rīcībā esošos kuģus un laivas, pirms peldlīdzekļi ar bēgļiem ir pametuši ostas. “Nepieciešams vērsties pret kontrabandistu īpašumiem un kuģiem, kamēr tie nav pametuši piestātnes,” uzsvērts Mogerīni biroja dokumentā. Tajā arī norādīts uz nepieciešamību Vidusjūrā palielināt militāro klātbūtni, lai nepieļautu, ka kuģi ar bēgļiem vispār ierodas Eiropā. Vienlaikus dokumentā brīdināts, ka šādas militārās operācijas saskartos ar palielinātiem teroristu draudiem. Ziņu aģentūra “AFP” informē, ka šie priekšlikumi varētu tikt apspriesti arī ES valstu vadītāju saietā, kas paredzēts 25. un 26. jūnijā. Jāatzīmē, ka šāda veida militāro operāciju īstenošanai būtu nepieciešams arī ANO mandāts.


Bēgļu skaits strauji aug

Migrantu lielais skaits, kas dodas bīstamajos ceļojumos, lai sasniegtu Eiropu, strauji palielinājās pēc tam, kad 2011. gada pirmajā pusē Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstis piemeklēja nemieri un kari. ANO dati liecina, ka 2009. gadā Itālijā ieradās 9573 migranti, savukārt jau divus gadus vēlāk – vairāk nekā 61 tūkstotis. Līdzīga situācija vērojama arī Grieķijā, kur iebraucēju skaits no aptuveni 10 tūkstošiem 2009. gadā pieauga līdz 60 tūkstošiem 2011. gadā.

Saistītie raksti

Eksperti norāda, ka bēgļu pieaugumu visasāk nācies izjust tieši Itālijai. Piemēram, 2010. gadā no Lībijas uz Itāliju devās aptuveni četrarpus tūkstoši migrantu, bet pērn – jau 170 tūkstoši. Kopumā, kā liecina ANO dati, pagājušajā gadā Vidusjūru šķērsoja aptuveni 219 tūkstoši cilvēku, bet dzīvību zaudēja 3419 cilvēki. Tikmēr šogad Eiropu sasnieguši jau vairāk nekā 36 tūkstoši cilvēku, bet Vidusjūrā bojā gājuši aptuveni 1800 cilvēku.

LA.lv
VB
Valdis Bērziņš
Pasaulē
Atmasko “kurmi” Kanādas izlūkdienestā
17 stundas
LE
LETA
Pasaulē
EP pieļauj breksita termiņa pagarinājumu pēc Apvienotās Karalistes lūguma
18 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Par vīrieša sašaušanu Narvā aizdomās turētajam noteikts apcietinājums
19 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

ML
Māra Libeka
Latvijā
Kuldīgas novada peldbaseins – par daudz izšķērdīgs. Pašvaldības dzīvo pāri saviem līdzekļiem? 1
2 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Konkursā uz FKTK padomes priekšsēdētāja amatu izvēlēta “Citadeles” valdes locekle Purgaile
52 minūtes
LE
LETA
Dabā
Nākamās nedēļas sākumā gaisa temperatūra noslīdēs vēl zemāk: pirmās prognozes
1 stunda
LE
LETA
Dabā
Negaidīts atklājums, kā mazināt globālās sasilšanas problēmu
1 stunda
AK
Aija Kaukule
Kokteilis
Žanna Dubska: “Ja spāres vecumā turpini būt tārpiņš, kaut kas nav pārvarēts”
Intervija 1 stunda