Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
9. jūlijs, 2013
Drukāt

Gaidāma budžeta vietu pārdale Latvijas augstskolās par labu dabaszinātnēm

LETALETA

Rudenī lems par budžeta vietu pārdali Latvijas augstskolās par labu dabaszinātnēm, šodien pēc valdības sēdes teica izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

Šodien valdība uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) līdz oktobrim sagatavot rīcības virzienus eksakto un dabaszinātņu priekšmetu lomas palielināšanai izglītībā. Tas nepieciešams, jo saskaņā ar EM ziņojumu Latvijas darba tirgū katastrofāli trūks inženieru un dabas zinātņu speciālistu.

Kā teica Dombrovskis, IZM pašlaik realizē profesionālās izglītības stiprināšanas pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai profesionālā izglītība būtu pievilcīgāka lielākam skaitam jauniešu. Tiek stiprināti profesionālās izglītības centri.

Savukārt rudenī tiks pieņemti lēmumi attiecībā uz augstāko izglītību, pārdalot budžeta vietas no sociālajām zinātnēm uz dabaszinātnēm. Šie lēmumi neskars šo akadēmisko mācību gadu, kur jau ir notikusi pieteikšanās studijām, bet gan nākamo.

Saskaņā ar EM vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm Latvijas darba tirgu tuvākajos gados sagaida vairāki būtiski izaicinājumi. Lai savlaicīgi un efektīvi risinātu šos jautājumus, jau tagad ir nepieciešama aktīva un elastīga darba tirgus politika, kā arī izglītības sistēmas reforma.

Kā norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, pašlaik Latvijā tiek gatavots daudz inteliģentu bezdarbnieku, kuriem ir grūti integrēties darba tirgū, jo nav nepieciešamo prasmju un kvalifikāciju. Atsevišķās jomās bijusi studentu pārprodukcija, bet ekonomikai patiešām nepieciešamo speciālistu sagatavošana palikusi otrajā plānā. To jau tagad jūtot atsevišķu nozaru uzņēmumi, bet nākotnē šī problēma iezīmēsies vēl skaudrāk.

“Ja tā turpināsim, būsim spiesti atvērt plašāk imigrācijas vārtus un meklēt ārvalstīs ne vien augsti kvalificētus inženierus, bet arī citus speciālistus. Ja gribam būt bagāti un izvairīties no masveidīgākas imigrācijas, ir jāatgriežas pie pamatiem un jāmāca inženierzinātnes un dabaszinātnes. Reformas izglītības sistēmā ir kritiski svarīgas ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai. Tāpat ir pēdējais brīdis sākt veidot apsteidzošu darba tirgus pārkārtojumu politiku, kas efektīvā un kvalitatīvā veidā nodrošinātu pārkvalifikācijas iespējas atbilstoši darba tirgus izmaiņām,” uzsver ekonomikas ministrs.

Pavļuts aicina jauniešus studēt dabaszinātnes un inženierzinātnes, jo šo labi atalgoto speciālistu darba tirgū trūkst un viņi būs pieprasīti arī turpmāk.

Kā norāda EM, Latvijas darba tirgus saskarsies ar trīs būtiskākajiem izaicinājumiem, darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstību, iedzīvotāju skaita samazināšanos un novecošanos, kā arī zemo ienākumu “slazdu”.

Nākamajos gados situācija darba tirgū pakāpeniski uzlabosies, un 2017.gadā bezdarba līmenis var samazināties zem 8%. Vienlaikus, saglabājoties pašreizējai darbaspēka sagatavošanas struktūrai, darba tirgū saglabāsies jūtama neatbilstība starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu. Vidējā termiņā veidosies liels speciālistu pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās, kurās jau pašlaik darbaspēka piedāvājums veido vairāk nekā 150 000. Šajās jomās darbaspēka piedāvājuma palielinājums līdz 2020.gadam var veidot gandrīz pusi no kopējā darbaspēka pieauguma ar augstāko izglītību un sasniegt gandrīz 190 000, kamēr pieprasījums pēc šādiem speciālistiem būs vismaz par 10% mazāks.

Vienlaikus pieprasījums pēc inženierzinātņu speciālistiem būs ievērojami lielāks nekā piedāvājums. Atbilstoši paredzamajai tautsaimniecības pārstrukturizācijai sagaidāms, ka pieprasījums pēc inženierzinātņu jomu speciālistiem līdz 2020.gadam varētu pieaugt par vairāk nekā 20 000. Tajā pašā laikā pie esošās darbaspēka sagatavošanas struktūras jauno speciālistu skaits būs nepietiekams un darba tirgū var veidoties iztrūkums.

Aktuāla problēma ir arī lielais jauniešu īpatsvars, kas nonāk darba tirgū bez konkrētas specialitātes un prasmēm. Tāpat darba tirgū ir arī salīdzinoši liels iedzīvotāju īpatsvars ar pamatizglītību, un šo cilvēku skaits 2020.gadā var sasniegt 127 000, turpretim pieprasījums pēc šāda darbaspēka mazināsies, 2020.gadā sasniedzot vien nepilnus 75 000.

Lai nākotnē mazinātu iespējamās darba tirgus neatbilstības, problēmas ir jārisina jau tagad un kompleksi. Piemēram, ir grūti palielināt studējošo skaitu dabas zinātnēs un inženierzinātnēs, ja jau pamatizglītībā un vidējā izglītībā skolēniem ir vājas zināšanas un maza interese par eksaktajiem mācību priekšmetiem. Tāpēc izglītības sistēmas reformai ir ļoti nozīmīga loma, norāda EM.

Tāpat nepieciešams paaugstināt vidējās profesionālās izglītības pievilcību un kapacitāti, jo pašlaik vairums jauniešu priekšroku dod vispārējai vidējai izglītībai. Augstākajā izglītībā ir maz izplatītas starpdisciplināras apmācību programmas un pārāk mazs profesionālās augstākās izglītības 1.līmeņa (koledžu) piedāvājums.

Savukārt pieaugušo tālākizglītībā trūkst sistēmas un apmācību piedāvājumam nav strikta sadalījuma pa izglītības līmeņiem un mērķa grupām – pamatprofesijas ieguvei, profesionālās kvalifikācijas celšanai, pārkvalifikācijai.

Kā norāda EM, Latvijas ekonomiskās priekšrocības pašlaik galvenokārt balstās uz zemām darbaspēka izmaksām un zemo tehnoloģiju nozarēm, kas nerada nepieciešamos priekšnoteikumus attīstītas un pārtikušas ekonomikas izveidei. Tāpat jāņem vērā, ka turpmākajos gados darbaspēka izmaksu pieaugums ir neizbēgams izaugsmes un atvērtā darba tirgus dēļ. Tas nozīmē, ka Latvija var zaudēt konkurētspēju zemu izmaksu segmentos ātrāk, nekā iegūt priekšrocības augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā. Lai izvairītos no zemu ienākumu “slazda”, kā pārnozaru ekonomikas politikas rīcības plāns ir jāievieš Nacionālā industriālā politika, kas sekmēs strukturālās pārmaiņas Latvijas ekonomikā par labu augstāka ienesīguma preču un pakalpojumu ražošanai, veicinot uzņēmēju starptautisko konkurētspēju.

Ņemot vērā negatīvās demogrāfijas tendences, darbaspēka trūkums nākotnē var kļūt par vienu no galvenajiem šķēršļiem izaugsmei. Vienlaikus jāņem vērā, ka arī demogrāfijas problēmu risinājumi pozitīvu efektu uz darba tirgu sniegs tikai ilgtermiņā. Tāpēc, lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmes mērķu sasniegšanu vidējā termiņā, liela nozīme būs valsts migrācijas politikai, kur galvenais uzsvars liekams uz reemigrācijas veicināšanu un pārdomāta imigrācijas mehānisma izveidi, kas nodrošinātu kontrolētu un efektīvu darba tirgus nepilnību novēršanu.

EM sagatavotās darba tirgus prognozes balstās uz pieņēmumu, ka Latvijas IKP līdz 2020.gadam pieaugs par 4-5% gadā, kas atbilst politikas plānošanas dokumentos izvirzītajiem vidēja termiņa tautsaimniecības attīstības mērķiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+