×
Mobilā versija
Brīdinājums +26°C
Vineta, Oļegs
Piektdiena, 17. augusts, 2018
12. maijs, 2018
Drukāt

Uz neregulējamām pārejām bojāgājušo ir gana daudz (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Gājēju pāreja, ja tā nav regulējama, par 26% palielina ceļu satiksmes negadījumu skaitu, apliecina kaimiņvalstu ceļu satiksmes drošības pētījumi vēl pirms 17 gadiem. Apjausma par šo dramatisko sakarību atnākusi arī līdz mūsu zemei. Valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts ceļi” plāno veikt visu valsts autoceļu tīkla gājēju pāreju pārbaudi, īpašu uzmanību pievēršot neregulējamām, no kurām daļu varētu likvidēt. Ko par ceļinieku ierosmi saka auto žurnālists Pauls Timrots?

 

Agri vai vēlu kādu nobrauks

“Latvijas valsts ceļu” plāns par gājēju pāreju auditu un neregulējamo likvidēšanu ir ļoti prātīgs. Uz neregulējamām pārejām bojāgājušo ir gana daudz. Ja vēl tās ierīkotas vietās ar divu joslu satiksmi vienā virzienā, tad agri vai vēlu tur noteikti kādu nobrauks. Cilvēks tic, ka par viņu ir parūpējušies, un iet droši pāri, bet notiek traģiski pārpratumi. Pirms mēneša tāds gadījās uz Daugavgrīvas ielas, kur sieviete šķērsoja divu joslu ielu – viņa paskatījās, ka tuvākā mašīna laiž, un droši devās pāri, bet aizmugurē braucošā, neizprotot priekšējās bremzēšanu, iegrieza otrā joslā un kājāmgājēju notrieca. Braucējam, tuvojoties neregulējamām pārejām, bieži vien nav skaidrs, ko tas priekšā braucošais auto dara? Pirmā doma – veic pagriezienu vai griež malā, tāpēc viņš lec otrā joslā un pēdējā brīdī ierauga, ka iet pāri cilvēks. Savukārt kājāmgājējam pietrūkst iztēles, ka arī otrā joslā var būt braucējs. Viņam nostrādā instinkts – mani laiž, tātad eju pāri. Tieši tā tas notiek uz pārejām bez luksofora.

Taču arī regulējamās jāliek apdomīgi. Tikko uzstādīja tādu pie Piņķiem, kur beidzas apvedceļš: kā tur automašīnas bliež viena otrai pakaļā, jau divas reizes visas tās barjeras un luksofori ir nonesti! Cilvēki, kas gadiem te braukuši, nav pieraduši pie šā objekta un arī pāri neviens nebija gājis. Jaunu ciematu attīstītāji ir bezatbildīgi, ja šādu gājēju pāreju vietā netiek ierīkoti tiltiņi vai tuneļi. Turklāt, nemitīgi apturot braucējus, ar izplūdes gāzēm un putekļiem tā piesārņo gaisu, ka maz neliekas. Iedomājieties, kas nonāk vidē tajā brīdī, kad fūre, kas brauc ar 80 km/h, nobremzē līdz nullei, apstājas, palaiž vienu cilvēku un atkal uzsāk braukt.

 

Rīgā – tā pati problēma 

Lai gan tāda pati situācija kā uz valsts ceļiem novērojama arī Rīgas ielās – iepriekš jau pieminēju avāriju Daugavgrīvas ielā –, galvaspilsētas ceļu saimnieki nav pasludinājuši ceļu auditu. Skaidrs, ka viens ir darīt, otrs – sagaidīt protestus no pamatiedzīvotājiem, kas nezina šo statistiku un domā, ka, atņemot jauko pāreju, kur var dabūt galu, tiks ierobežotas viņu tiesības. Iespējams, pašvaldība nevēlas ko mainīt uz ielām bailēs no kritikas, taču tā arī nespēj komunicēt ar sabiedrību, lai izskaidrotu, ka neregulējamās pārejas drošāk būtu likvidēt. Laikam jau Rīgas saimniekiem iedzīvotāji nav neko vērtīgi, īpaši labi tas redzams mikrorajonos, kur tādas gājēju pārejas izvietotas visai daudz. Būtībā pašvaldība veic noziegumu, par to noklusējot un atstājot pārprastas ērtības, kas apdraud gājēju dzīvību.

Gan jau “Latvijas valsts ceļi” par savu iniciatīvu pārskatīt pārejas un likvidēt neregulējamās arī dabūs bļāvienus no iedzīvotājiem, kuri palikuši bez “zebras” uz ceļa. Viņiem jau nekas, ka iepriekš tur divi gājuši bojā… Ja kāds bažījas, kā lai iet pāri ceļam bez pārejām, varu nomierināt – nevienam nav atņemtas tiesības šķērsot brauktuvi, kur tas šķiet droši un pareizi. Bez baltajām strīpām patiešām sanāks drošāk, jo katram tad būs skaidrs, ka pats par to ir atbildīgs. Tās ir tikai iluzoras iedomas, ka strīpiņas uz ceļa mūs sargā.

 

Uzziņa

Gājēju pārejas uz Latvijas galvenajiem autoceļiem

98 gājēju pārejas kopā, no tām:

68 neregulējamas,

30 aprīkotas ar luksoforu,

25 izbūvētas divos līmeņos.

Avots: VAS “Latvijas valsts ceļi”

 

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Mani tas nepārsteidz. Paejiet pa jēkabpili. Ģipsis garantēts!!!

  2. Cik tas ir “gana daudz”?

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Tev vēl jāpaaugas!

Lai runātu par marihuānas legalizēšanu medicīnas vajadzībām, “jābūt ļoti skaidrām sabiedrības brieduma pazīmēm”, taču šobrīd ministre legalizēšanu nevarot atbalstīt, tā aģentūrai LETA sacījusi veselības ministre Anda Čakša.

Arī Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis uzskata, ka Latvijas sabiedrība pagaidām nav sasniegusi nepieciešamo izglītības un attīstības līmeni. Marihuāna medicīnā var būt noderīga, tomēr, lai to legalizētu ārstnieciskām vajadzībām, Latvijas sabiedrībai vēl “nedaudz jāpaaugas”, paužot personīgo viedokli, aģentūrai LETA sacījis onkologs, piebilstot: “Marihuāna varētu būt labāka nekā alkohols, kas mūsu sabiedrībā ir populārs produkts.”

Latvijas politiķu vidū diskusijas par šo jautājumu atsākušās pēc tam, kad Gruzijas Konstitucionālā tiesa jūlija nogalē lēma par labu marihuānas lietošanas legalizācijai.

Vai jums ir bažas, ka novecojusi aparatūra medicīnas iestādēs var apdraudēt veiksmīgu jūsu ārstēšanu?
Draugiem Facebook Twitter Google+