Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
25. novembris, 2013
Drukāt

Glābējs: izdarījām maksimālo
 (27)

Foto - Artis DrēziņšFoto - Artis Drēziņš

Glābējs (ugunsdzēsējs) pulkvedis Vilis Students dienestā ir kopš 1990. gada. Trīs gadus mācījies koledžā Ukrainā, pēc tam bijis vada komandieris un inspektors Rēzeknē, daļas komandieris un ātrās reaģēšanas brigādes komandieris Rīgā, tagad Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktora vietnieks. “Maxima” veikala posta vietā strādāja no traģēdijas sākuma līdz nākamās dienas astoņiem vakarā. Šajās 26 stundās tā arī neaizgāja gulēt.

– Vai bijāt gatavi darbam: garīgi, fiziski, tehniski?


– Pilnīgi. Neredzu nevienu iemeslu, lai kritiski vērtētu glābēju darbu. Ikdienā saskaramies ar līdzīgām lietām, tikai mērogi ir mazāki, bet principi, būtība no tā nemainās, vai zem drupām ir viens vai simt cilvēku. Tikai, jo vairāk cietušo, jo vairāk jādomā par resursiem un to koordinēšanu. Es, piemēram, esmu piedalījies glābšanas darbos Vaļņu ielā Rīgā, kad piektajā stāvā kopā ar celtniecības materiāliem ielūza un līdz lejai nobrauca strādnieki, cilvēku glābšanā vilciena sadursmē Rīgā. Jā, morāli smagāk bija savējos vilkt ārā no drupām… Bet mēs, glābēji, esam morāli gatavi nepatīkamiem skatiem. Tā ir ikdiena. Nedomāju, ka kādam no mums vajadzēs psihologa palīdzību. Tie, kas nevar turēt, jau pirmajā gadā dienestu atstāj. Tie, kas paliek, ir ar biezu ādu, gatavi redzēt mirušus, sakropļotus cilvēkus. Dažreiz kādam no mums traģēdijas vietā darba laikā izlaužas pa smaidam, taču tā nav ņirgāšanās, bet gan prieks par veiksmīgi izglābtu cilvēku, vai vienkārši maska, lai neuzsūktu negācijas sevī.

– Vai “Maxima” gadījumā darījāt visu pareizi, izdarījāt maksimāli iespējamo?


– Jā. Objektā strādāja tik cilvēku, cik tas bija iespējams. Lielos traktorus un celtņus mums piedāvāja būvfirmas daudz vairāk, nekā varējām izmantot. Pietika arī speciālā glābēju aprīkojuma, ar ko celt, griezt, drupināt. Objekts tika sadalīts sektoros, vienībām sadalīti darbi. Strādājām pēc visā pasaulē pieņemtas metodes: no vieglākā uz sarežģītāko. Allaž vēlamies izglābt visus, bet jārēķinās, ka glābēji nav betmeni, to ne vienmēr var izdarīt.

– Jums neesot sava poligona, kur trenēties?


– Nav – tāpat kā Dānijai un Holandei. Viņu glābēji brauc trenēties uz Zviedriju, bet mēs – uz Igauniju. Mums Rīgā pie koledžas ir vieta, kur trenēties, vairāki objekti. Savs poligons ar drupām jau nebūtu slikti, taču tas gan nebūtu tagad ļāvis izglābt vairāk cilvēku. Darbs drupās jau nav nekas unikāls, bet gan daudzu mazu prasmju apvienojums, piemēram, mācēt strādāt ar instrumentiem.

– Jūs strādājāt diennakti no vietas. Nav tā kā par traku? Trūka cilvēku?


– Pieteicās palīgā kolēģi no citiem novadiem, bet daudziem atteicām, jo notikuma vietā pārāk liels skaits iesaistīto var traucēt – svarīgs ritmisks maiņu darbs. Šādos gadījumos nevar tā mierīgi nolīst kaut kur pagulēt vai aizbraukt mājās.

– Vai sākumā sūtīt iekšā glābējus, kuriem vēlāk uzkrita jumts, nebija kļūda?


– Mēs neesam pareģi, kas visu var zināt iepriekš. Ja mēs baidītos par visu, kas var notikt, kā tad mēs strādātu, nekur neejot iekšā? Reiz ugunsgrēkā nosmaka glābējs, kas nezin kāpēc bija noņēmis masku, citiem, dzēšot šķūni, negaidot uzgāzās virsū brandmūris, kas parasti nekad negāžas. Glābēji iet tur, kur citus nelaižam, arī karavīrus un policistus ne. Turklāt divi no trijiem bojāgājušiem bija komandieri, kuri paši pieņēma lēmumu, neviens viņus nāvē nesūtīja. Bet, kā jau teicu, glābēji ir uzaudzējuši biezu ādu un daudz ko neņem vērā, piemēram, to, ka daudziem cilvēkiem liekas, ka notikuma vietā visu darām lēni.

– Un uz ugunsgrēkiem parasti atbraucat bez ūdens…


– Nuja… Katrai glābēju mašīnai, kam ir tvertne, tā ir pilna ar ūdeni. Bet kas ir trīs tonnas? Tās izlejam sešās septiņās minūtēs, tāpēc pirmais, ko vada komandieris prasa ļaudīm, ugunsgrēka vietā izkāpjot no auto: “Kur jums te ir tuvākais ūdens?” Lai pēc līdzi vestā ūdens izlietošanas varētu uzpildīt tvertni. Un ļaudīm viss skaidrs: aha, atbraukuši bez ūdens! Tad cilvēki vēl redz, kā divi vīri šūpojoties tur vienu šļūteni. Un atkal viss skaidrs: ne tikai bez ūdens atbraukuši, bet vēl piedzērušies! Viņi jau nezina, ka pa resno šļūteni ūdens traucas ar lielu spiedienu un to patiešām grūti novaldīt, tā nav nekāda dārza laistīšanas šļūtenīte, ko var ar diviem pirkstiem turēt. Vēl mums pārmet, ka ilgi braucam. Ko lai dara, betmeni patiešām neesam, mūs ierobežo tehnika un fizika. Daudzi cilvēki reālās situācijas vērtē pēc tā, ko saskatās Holivudas kino.

– Kāds ir jūsu viedoklis par notikušā cēloņiem? 


– Neesmu eksperts. Kā glābēju mani izbrīnīja betona pārsegumu konstrukciju trauslums, tās varēja sadrupināt ar knaiblēm, domkratiem, āmuriem. Ar tām betona konstrukcijām, kas gadījušās treniņos, iet daudz grūtāk, bieži nosvīduši ņemamies ar pneimatiskajiem āmuriem, kas “Maxima” gadījumā nebija vajadzīgi. Tas, ka liela daļa cilvēku nereaģēja uz trauksmi pirms nelaimes, mani gan nepārsteidza. Kad viesnīcās veicam mācības, ārzemnieki, izdzirdot trauksmes signalizāciju, visi ir laukā, bet pie latviešu durvīm ir jābungājas. Savukārt pie veikala “Maxima” bija patīkami, ka daudzi nesavtīgi ļoti gribēja nākt mums palīgā gruvešus nest, ko gan, protams, neļāvām.

Pievienot komentāru

Komentāri (27)

  1. šie vīriem – glābējiem būtu jānodrošina vislabākā iespējamā tehnika, jo daba – fizika dara savu un atalgojums un mācības, jo galabeigās tik un tā cilvēks ir tas, kas darbina tehniku un izšķir visu

  2. Liels paldies šiem pašaizliedzīgiem cilvēkiem! Lai Dievs svētī un sargā viņus un viņu ģimenes!
    Ļoti žēl, ka daži no viņiem gāja bojā, ļoti žēl.

  3. Paldies glābējiem par pašaizliedzīgo darbu. Tieši tā – ikdienā daudzi neaizdomājas, ka glābēju darbs ir saistīts ar apzinātu (dzīvībai bīstamu) riski, lai glābtu citus cilvēkus/ēkas. Kāds tagad pārmet, ka glābēji neapdomīgi darbojās?!? Ko tad Jūs gaidījāt, ka glābēji atbrauks un sāks matemātiskus aprēķinus veikt un sacīt, ka ir pārāk bīstami – tad neviens nekad netiktu izglābts. Glābēji malači, cepuri nost. Varoņi. Un jaunā maiņa kadeti arī godam sevi pierādīja. Paldies vīriem, kas par smieklīgām naudām mūs sargā. Paldies līdzcilvēkiem, kas palīdzēja kā spēja. Paldies visiem, kas nebija vienaldzīgi. Šajā valstī daudz kas ir sačakrēts, bet ir ļoti daudzi, kam rūp, kam sāp. Tas dod cerību…

  4. Mūsu Glābēji! Es noliecu galvu jūsu priekšā! Paldies, ka jūs mums esat!

  5. Iesākumā ar mulsināja doma, ka MČS kāds padomnieks noderētu, bet pēc tam ļoti salikās, ka krievvalodīgo daļu kāds ļoti musina ar šo tēmu. Man visi apkārt esošie krieviski runājošie vienkārši “cepās”. Šo rakstu derētu papildināt ar viedokli par ārvalstu palīdzību un izplatīt arī krieviski runājošiem.
    Žēl, ka nevar uzdot jautājumu – mani moka doma, ka vajadzēja tak to sienu jau no rīta atjaukt, jo pie tās nekas neturējās un tad tiktu ar nelielu tehniku iekšā.
    Un vai bija aizdomas par lielu ūdens daudzumu, kas nācis no jumta?

  6. pamegini ko tadu delfos uzrakstit,izdzesis kaa nebijis

  7. Par Krievijas MČS jā, viņi ir tādi paši glābēji kā Latvijas ugunsdzēsēji, tikai politiski ir labi viņus likt augstāk kā mūsu ugunsdzēsējus, kaut arī mūsu puiši ir tikpat profesionāli, un protoši darīt un izdarīt, ticu viņiem, lai viņiem veicas!!!! Līdzjūtība glābēju bojāgājušo radiniekiem un kolēģiem!!!

  8. eju pa ielu,bet krirvi ar putam uz lupam apspriez atteikumu krievijas glabejiem.no kurienes tas naak un kam tas ir izdevigi.internetaa ari jau apnikushi to runajam

  9. Visdziļākā cieņa un pateicība glābējiem un mediķiem. Apbrīnas vērta ir viņu izturība un drosme. Vairums no mums šādu darbu nespētu veikt… Un šajā sakarā ar vislielāko nosodījumu vēršos pie nodokļu nemaksātājiem – tieši jūsu nesamaksātie nodokļi liedz šiem varonīgajiem vīriem paaugstināt algu, tieši tāpēc, ka jūs no valsts visu tikai prasāt, bet neko nedodat pretī, arī mediķiem nākas samierināties ar neadekvātām algām. Normālās valstīs nodokļus maksā visi, bet mēs jau laikam negribam sev normālu valsti…

    es

  10. Paldies ka esat.Visu cieņu.

  11. Visu cieņu!

  12. Tiešām malači puiši, uzskatu, ka katrs no jums ir VARONIS, lai cik tas skaļi neskanētu!

  13. Paldies un jūtu līdzi un turu īkšķus par tiem puišiem, kas vēl ārstējas slimnīcā, īpasī intensīvajā terapijā. Lai dievs stāv viņiem klāt un sekas ir pēc iespējas mazākas

  14. Milzīgs paldies tieši glābējiem, mediķiem!!!!

  15. Liels JUMS PALDIES!!!!!!!!!!!!!!

  16. MĪĻŠ UN ĻOTI, ĻOTI LIELS PALDIES JUMS VISIEM PAR TO, KO JŪS PAVEICĀT.
    Izsaku līdzjūtību no visas sirds par kolēģu bojāeju… Aizdegsim svecītes…

  17. UGUNSDZĒSĒJI UN PĀRĒJIE GLĀBĒJI DARĪJA SAVU DARBU, KĀ VIENMĒR BĪSTAMU UN ZEMI ATALGOTU, BET ŠOREIZ TAS IR ĪPAŠI PIELĪDZINĀMS VAROŅDARBAM, TAS BIJA SEVIŠĶI BĪSTAMS UN PSIHOLOĢISKI SMAGS SASPRINGTS TĀS VISAS DIENNAKTIS, BEZ ATPŪTAS, UN SATRAUKUMA PILNAS ARĪ PUIŠU ĢIMENĒM. PALDIES VIŅIEM VISIEM VARAM PATEIKT MĒS VISA LATVIJAS TAUTA,BET ŠIS PAVEIKTAIS DARBS, KATRA PUIŠA DARBS IR JĀNOVĒRTĒ AR FINANSIĀLU ATBALSTU NO IeM PUSES, UN LEMJAMS JAUTĀJUMS PAR TURPMĀKO ATALGOJUMA PAAUGSTINĀŠANU. IEROSINĀJUMS ZIEDOT.LV IZVĒRTĒT IESPĒJU NO SAZIEDOTĀ VELTĪT KATRAM GLĀBĒJAM KONKRĒTU ZIEDOJUMA SUMMU! Līdzjūtība bojā gājušo tuviniekiem!

  18. Liels paldies par nesavtīgo darbu! Paldies, ka uz jums var paļauties! Sāpes un līdzjūtība par biedru bojāeju!

  19. paldies!

  20. Paldies visiem, kas darīja savu darbu. Piebildīšu tik, ka vietām izskanējušie pārmetumi glābējiem ir pilnīgi neapdomāti un lieki – ja nesabruktu Maksima, glābēji nebūtu vajadzīgi. Vēl un vēlreiz – paldies viņiem!

  21. Paldies par darbu, drosmi un stigrajiem nerviem. Visa Latvija jums pateicas un lepojas.

  22. noliecu galvu šo cilvēku priekšā,Paldies Jums!

  23. No visas sirds – LIELS JUMS PALDIES PAR TIK PAŠAIZLIEDZĪGU DARBU!!!

  24. Es ar Jums lepojos un piedodiet visiem tiem, ka savās sāpēs izkliedz pārmetumus. Piedodiet, tas ir viņu vājuma brīdis!

  25. Visu cieņu Jūsu vīru drosmei, pašaizliedzībai un prasmēm! Patiesa līdzjūtība bojāgājušo tviniekiem.

  26. Gods un slava vīriem, kas iznesa uz saviem pleciem vissmagāko, bīstamāko darbu. Un mūžiga piemiņa bojā gājušajiem glābējiem!

  27. Pateicība katram vīram,kurš glāba cilvēkus!Lidzjutība bojā gajušo tuviniekiem!!!!

Draugiem Facebook Twitter Google+