Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
27. novembris, 2014
Drukāt

Graudkopībā prognozē 220 miljonu eiro zaudējumus; lūdz valdības atbalstu (29)

Diskusija par atbalstu lauksaimniekiem

Kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža (no kreisās) un kooperatīva "VAKS" valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.

Zemās graudu cenas, papildu izmaksas kulšanas sezonas laikā, kā arī ievērojamie tēriņi saistībā ar ziemāju pārsēšanu Latvijas graudkopjiem šogad būs radījuši 220 miljonu eiro zaudējumus, paziņojumā medijiem norāda Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA).

Organizācijā atzīmē, ka minēto iemeslu dēļ graudkopības kooperatīvu vadītāji ar bažām raugās uz tuvāko nākotni graudu nozarē un aicina situācijas risināšanā iesaistīties Zemkopības ministriju un arī valdību.

LLKA klāsta, ka pārtikas kviešu cenas laikā no 2013.gada 1.janvāra līdz šā gada septembrim samazinājušās par 86,30 eiro par tonnu graudu jeb 36,6%. Septembrī piedzīvota zemākā pārtikas kviešu cena  – 149,5 eiro par tonnu. Salīdzinājumam 2012.gadā šai pašā laikā pārtikas kviešu cena sasniedza 520 eiro par tonnu.

Graudkopji aplēsuši, ka nozare šajā gadā cietīs zaudējumus 220 miljonu eiro apmērā. Augsto izmaksu dēļ daudzām saimniecībām draud bankroti, taču situācijas dramatismu līdz šim mazinājuši kooperatīvi, kuri kreditē zemniekus.    

“Līdz šim mēs cerējām tikt galā pašu spēkiem, taču zemā graudu cena komplektā ar augstajām izmaksām pārsēšanas un mitrā rudens dēļ ir darījušas savu. Jāņem vērā, ka arī iepriekšējais ražas gads nebija īpaši veiksmīgs. Tā visa rezultātā situācija daudzās saimniecībās ir ļoti smaga,” klāsta LPKS “VAKS” valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.

LPKS “Latraps” ģenerāldirektors Edgars Ruža norāda, ka daudziem kooperatīva zemniekiem situācija ir ļoti sarežģīta – ienākumi nesedz izdevumus.

“Atšķirībā no citām nozarēm, graudkopība prasa ieguldījumus visa gada garumā, bet norēķināšanās ir tikai vienreiz. Zemgale ir īpaši sarežģītā situācijā, jo, kā atzīst pat ļoti pieredzējuši agronomi, šāda apmēra ziemāju izsalšana nav iepriekš pieredzēta. Vasarāji ir mazāk ražīgi kā ziemāji, sarežģītie novākšanas apstākļi ļoti sadārdzināja kaltēšanas izmaksas, un tas viss ietekmēja graudu kvalitāti. Taču visā pārējā pasaulē ir rekordražas un cenas ir būtiski kritušās. Šobrīd “Latraps” vēl kreditē savus zemniekus, bet mēs nevaram to darīt ilgstoši, mēs neesam banka, mums ir cits bizness,” atzīmē Ruža.

Lai arī saskaņā ar pēdējām ziņām graudu cena kāpj, zemniekiem tas nedod nekādu labumu, jo lielākā daļa graudu jau ir pārdoti. “Šobrīd šī cenas celšanās pat nāk viņiem par sliktu, jo līdz ar graudu cenu, ceļas arī visu nepieciešamo izejvielu cenas,” piebilst LPKS “Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Kaspars Funts aģentūrai BNS sacīja, ka zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, tiklīdz atgriezīsies no vizītes Gruzijā, plāno tikties ar graudkopjiem, lai pārrunātu situāciju nozarē. Vizīte plānota tuvākajās dienās, bet precīzs laiks pagaidām nav zināms.

Pievienot komentāru

Komentāri (29)

  1. Lai kāds no komentētājiem paskatās uz publikācijas datumu: )

  2. Un tā katru gadu no jauna… Ziema = kompensācijas jāprasa par izsalušiem ziemājiem, pavasaris = salnas un sausums, rudens = lietus un žāvēšanas izdevumi. Kā tik nerentablā sektorā un atbalstus prasot junkuri īpašumā nonākuši līdz pat 6 tkst hektāri. Kauns. Būtu labāk paklusējuši un ja nu vajag kādam kaiminjam iepriekš arnjemtos ha pārdevuši šitie budži.

  3. Valdībasuzdevums nav palīdzēt. Valdības uzdevums izpildīt rīkojumus-iznīcināt.

  4. Vispirms padzīvojat gadus kādus 3 krīzē,kā pieninieki,un tad sākat vaimanāt un lūgt!!! Bet,pat nešaubos,tos 30 miljonus,ko iecerējis prasīt Lazdiņš no Zemnieku saeimas, arī dabūs!!!!

    • Dēļ tādām sarmām mums ir fufeli un mūs smērē gar sienu un izzog. Ja pašam iet sūdīgi, lai citam a,r tā vietā, lai apvienotos un palīdzētu viens otram. Šitie skaudīgie cilvēki ir visu nelaime.

  5. un ko valdība? atbalsta?

  6. Laiks butu lietas saukt istajos vardos. Lielaka krizite veidojas no ziemaju sejumiem. Seklas materialus ieperkam no zemem ar stipri siltaku klimatu. Faktiski sejam Latvijas klimatam nederigu seklu. Otrs iemesls ir vel briesmigaks. Neviens vairs nezina ko nozime augu sekas ieverosana. Gazam indes un mineralmeslus bez jegas. Ja kas noiet greizi, valsts macins vienmer atverts. Tas butu noziegums, ja sadas saimniekosanas atbalstam teretu valsts lidzeklus.

  7. Ja te kāds nemāk strādāt vai arī ir kāda cita garīga kaite, tad nav ko dzīvot pāri saviem līdzekļiem, cerot uz dullo uz svešas naudas izdiņģēšanu. Vienkāršāk var secināt tā – audzē mazāk, lai pietiek maizes bulciņai vai arī iemācies izaudzēto realizēt ar uzviju, kaut vai vedot uz Ķīnu – neslinko un neguli utīm pa virsu.

  8. Re cik gudrī ..reketieri, biznesu uz valsts rēķina grib celt….

  9. Kā anekdotē : ellē pie katliem,kur vārās grēcinieki nav sargājoša velna tikai pie katla ,kur vārās latvieši jo viņi paši jebkuru,kas lien no katla ārā,aiz kājām ievelk atpakaļ.

  10. Kā jau mūsu valstī pieņemts ,lielākie komentētāji,kritizētāji ir cilvēki ,kas dzīvo pilsētā un kam nav ne mazākās saprašanas,kas ir graudkopība,lopkopība,dzīve laukos.Iznīks lauki,iznīks latviešu tauta,kas notiek pilnā sparā un tikai aklais to neredz.

    • Nebūt nav tā kā Tu domā. Man pašam ir gan graudi, gan lopi un dzīvoju laukos.Galvenā atšķirība no čīkstētājiem ir tā, ka iztieku ar paša nopelnīto un neesmu nevienam neko parādā.

  11. Ko var čīkstēt? Kā kaut kas tā vajag palīdzību.Nevajag tēlot baigos miljonārus, braukt ar lepniem džipiem, spīdīgu dārgā gala tehniku.Gribat pasauli pi….st ātrāk nekā tas iespējams? Vajag nolaisties uz zemes un sākt strādāt.Un bļāvēji, kā vienmēr, ir lielie, krutie, konkurētspējīgie…

    • Ko tieši jūs saprotat ar nolaisties uz zemes un sākt strādāt? Braucu ar sagrabējušu volvo un šogad daļu pat nenokūlu. Kooperatīvs runā visu mūsu vārdā. Esmu biedrs un atbalstu augstāk minēto. Šogad knapi nosedzām izmaksas. Peļņa nekāda, nākamā gada sējai jāgatavojas. Mani divi bērni, studenti arī jāizskolo. Zemnieki nav šķira kurai būtu jāizdzīvo, uzskatu ka man ir tiesības pelnīt un tik grūtā gadā kā šis, izteikt savu sāpju saucienu ar kooperatīva palīdzību. Varbūt jums ir kādi ieteikumi?

  12. Šo meldiju graudkopji katru gadu dzied.Vai ir labs gads,vai slikts vienalga runā ka ir vai būs slikta raža.Sviests!!!

  13. Priekš tam ir apdrošināšanas kompānijas,beidzat prasīt nodokļa maksātāju naudu,tas ir jūsu biznes.

  14. A kā tad ar sējumu apdrošināšanu?

    • Sējumu apdrošināšana tāpat kā jebkura cita apdrošināšana strādā uz noteiktiem riskiem. Diezvai pastāv risks- sūdīgs gads. Bez tam apdrošināšana ir tieši kā minēji- sējumu, taču uz lauka, sasniedzot attiecīgu gatavību tas vairs nav sējums bet gan raža.

  15. Kādas šausmas.Pāgāšgad rekordraža,rekordpeļņa,jo biržās arī cena auga…Vajadzēja iekrāt!Tagad nav ko žēloties…

  16. latvietis parastais Atbildēt

    nupat jau di..rš par 9 mēmajiem
    iepaticies dzīvot uz citu rēķina.
    pirmkārt neviss tagad zema cena, bet cena atgriezusies normālā limenī. par piemeru piesauktie gadi bija neražas gadi kad cena uzskrēja debesīs . tad ari vajadzeja veidot uzkrājumus naudā un graudā. turklāt šogad ražas novākšanas brīdī laiks bija vispār ideāls, pa teisno bez kaltes vareja glabāt vest, kādi neparadzeti papildus izdevumi?!!! vienkārši piensaimniekiem kompensē, cūkkopjiem kompensē, tad nu šie ar izdomāja ka lieka nauda noderētu:)

    • Laikam graudu kulšanas laikā esi bijis peļņā ārzemēs vai arī strādā tur visu laiku, ja nemaz nepamanīji, ka divas nedēļas vispār nevarēja kombaini uz lauka iziet. Tādas izmaksas kaltēšanā kā šogad nav bijušas nevienu gadu.
      Un tādi gudrīši ir vairums rējēju. Kāpēc tad visi lienat uz pilsētu? Lai varētu naudu nopelnīt tikai ar mēles kulstīšanu. Pastrādājiet pāris gadus laukos, tad sapratīsiet, cik tā maizes garoza ir grūti nopelnāma. Ja zemnieks saņemtu tik, cik viņa saražotā produkcija izmaksā, tad arī nevajadzētu nekādas subsīdijas un akcīzes atmaksas. Tie ņaudētāji esiet tieši vairums komentētāju, kuri nesaprot, ka ar zemajām iepirkumu cenām tiekat veikalos subsidēti.

      • Ja zemnieks saņemtu tik, cik viņa saražotā produkcija izmaksā, tad arī nevajadzētu nekādas subsīdijas un akcīzes atmaksas.>>>
        Taatad, cieniitais, ja manas izmaksas par tonnu ir 2 reizes mazaakas nekaa juuseejaas, juus uzskataat ka jums vajadzeetu par tonnu graudu sanjemt 2 reizes vairaak nekaa man??? Atvainojiet, uz uzskatu ka (1) vienaadas kvalitaates graudu tonnas maksaa principaa vienaadu cenu, un (2) juus vajadzeetu atsevishkji sodiit par neeekonomisku, taatad videi kaitniecisku, razhoshanu (ja juusu izmakas ir 2x lielaakas nekaa maneejaas).

      • Apdrošināšas polises un viss…

  17. Tiešām – bizness kā jau bizness, bija taču gadi ar 520 eiro par tonnu un super peļņu, vai tajos gados lauksaimnieki iemaksāja naudu kādā drošības fondā tukšajiem gadiem? taču nē, sapirka visi jaunus autiņus, dzīvokļus Rīgā…..Kāpēc tagad valstij būtu kaut kas jākopmensē uz pārējo nodokļu maksātāju rēķina?

  18. ….bet, vai nebija arī treknie gadi? Bizness ir bizness. Liekas lauksaimnieki ir kā niķīgi bērni, kas čīkst par katru lietu, cerot uz saldumiem.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+