Mobilā versija
-2.6°C
Kora, Kintija
Svētdiena, 18. februāris, 2018
30. marts, 2015
Drukāt

Gunārs Nāgels: Jauna sēru diena?

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas - Krievijas valsts robeža.

Traģēdija nāk negaidīta. Ne 1949. gada 25. martā, ne 1941. gada 14. jūnijā nebijām gatavi triecieniem, ko mums deva valsts, ar kuru bijām 1939. gadā parakstījuši Savstarpējās palīdzības paktu un kuru zināma Latvijas sabiedrības daļa 9. maijā atkal suminās kā mūsu atbrīvotājus.

Neatkārtošu visu statistiku par tā saukto sieviešu deportāciju, kas notika piecus gadus pēc kara beigām 1949. gadā, kad mūsu kaimiņzeme deportēja 2,35% no visām Latvijā dzīvojošām sievietēm. Katra 42. sieviete Latvijā tika vesta uz lopu vagonu un izsūtīta no mūsu zemes! Par to, ka grūtnieces tika uzskatītas par tik bīstamām okupācijas varai, ka bija jādeportē, liecina fakts, ka ceļā piedzima seši bērni. Un cik bīstami bija tie 183 cilvēki, kuri ceļā mira?

Nebijām gatavi, kaut arī mūsu ienaidnieks jau labu laiku plānoja šīs akcijas, un pats bija labi sagatavojies. Ļaunums rēķinās ar mūsu labsirdīgo naivumu, ka nebūsim ne gatavi, ne pretosimies tam. Ļaunums vēlas, lai aizmirstam par pagātni, jo, kā teica Ritvars Jansons pirms 25. marta gājiena, “tauta bez atmiņas par savu vēsturi ir manipulējama”.

Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško sūdzas par NATO bruņojuma izvietošanu pie Krievijas robežas, ne ar vārdu neminot jau esošo Krievijas bruņojuma izvietošanu pie Latvijas robežas. Viņš pieņem, ka mēs esam aizmirsuši par okupācijām, slepkavībām, deportācijām un paļausimies uz Maskavas godīgumu un draudzību.

Mēs nedrīkstam šaubīties par to, ka Latvija nesa tik lielus upurus tikai tāpēc, ka nespējām nosargāt savas robežas. Un tagad arī nespēsim to darīt vieni paši. Tāpēc ir bēdīgi klausīties, ka arī tādi cilvēki, kuri ir devuši zvērestu stiprināt Latvijas suverenitāti, cenšas mazināt mūsu draugu pulku.

Latvijai ir nesamērīgi daudzas piemiņu un sēru dienas, kurām jākalpo kā atgādinājumam mūsu pienākumam pret sevi un savu valsti – nepieļaut, lai tādas lietas atkārtotos. Šis darbs nav ne vienkāršs, ne viegls un vienmēr būs centieni mest sprunguļus mums ceļā uz patieso brīvību – to brīvību, kuru var baudīt bez bailēm no viena vai otra kaimiņa.

Līdz tam laikam sapakosim savu ārkārtas gadījumu somu ar lukturīti, sērkociņiem, nazi, cirvi, zāģi, telti un vēl citām lietām, kas uzskaitītas Iekšlietu ministrijas sagatavotajā sarakstā.

Bet vispirms nodrošināsim stingru sētu – stingru robežu, lai kalendārā nav jāieraksta kārtējā jaunā sēru diena.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Kamēr elektrība nebūs lētākā – lejā netiksi!

Biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš vakar intervijā LTV teica, ka saistībā ar elektroenerģijas sadārdzināšanos plāno prasīt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena demisiju. Daudziem lauksaimniekiem elektroenerģijas rēķini kopš šā gada sākuma ir palielinājušies par 40–80% jeb par 50–600 eiro mēnesī. Ministru prezidents Māris Kučinskis atzinis, ka viņu pārsteidz lielais elektroenerģijas rēķinu kāpums. Viņš par šo jautājumu otrdien runājis ar ekonomikas ministru, kurš uzdevis ekspertiem šonedēļ izvērtēt situāciju un savākt visus datus. Ašeradens vakar bija komandējumā, bet tviterī viņš bija ievietojis paziņojumu, ka pēc atgriešanās no valsts vizītes Korejā piektdien, 16. februārī, sasaucis sanāksmi par OIK reformas pilnveidošanu.

Kā vērtējat mūsu olimpiešu panākumus Phjončhanā?
Draugiem Facebook Twitter Google+