Mobilā versija
+19.2°C
Viesturs, Viestards, Kitija
Trešdiena, 28. jūnijs, 2017
30. marts, 2015
Drukāt

Gunārs Nāgels: Jauna sēru diena?

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas - Krievijas valsts robeža.

Traģēdija nāk negaidīta. Ne 1949. gada 25. martā, ne 1941. gada 14. jūnijā nebijām gatavi triecieniem, ko mums deva valsts, ar kuru bijām 1939. gadā parakstījuši Savstarpējās palīdzības paktu un kuru zināma Latvijas sabiedrības daļa 9. maijā atkal suminās kā mūsu atbrīvotājus.

Neatkārtošu visu statistiku par tā saukto sieviešu deportāciju, kas notika piecus gadus pēc kara beigām 1949. gadā, kad mūsu kaimiņzeme deportēja 2,35% no visām Latvijā dzīvojošām sievietēm. Katra 42. sieviete Latvijā tika vesta uz lopu vagonu un izsūtīta no mūsu zemes! Par to, ka grūtnieces tika uzskatītas par tik bīstamām okupācijas varai, ka bija jādeportē, liecina fakts, ka ceļā piedzima seši bērni. Un cik bīstami bija tie 183 cilvēki, kuri ceļā mira?

Nebijām gatavi, kaut arī mūsu ienaidnieks jau labu laiku plānoja šīs akcijas, un pats bija labi sagatavojies. Ļaunums rēķinās ar mūsu labsirdīgo naivumu, ka nebūsim ne gatavi, ne pretosimies tam. Ļaunums vēlas, lai aizmirstam par pagātni, jo, kā teica Ritvars Jansons pirms 25. marta gājiena, “tauta bez atmiņas par savu vēsturi ir manipulējama”.

Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško sūdzas par NATO bruņojuma izvietošanu pie Krievijas robežas, ne ar vārdu neminot jau esošo Krievijas bruņojuma izvietošanu pie Latvijas robežas. Viņš pieņem, ka mēs esam aizmirsuši par okupācijām, slepkavībām, deportācijām un paļausimies uz Maskavas godīgumu un draudzību.

Mēs nedrīkstam šaubīties par to, ka Latvija nesa tik lielus upurus tikai tāpēc, ka nespējām nosargāt savas robežas. Un tagad arī nespēsim to darīt vieni paši. Tāpēc ir bēdīgi klausīties, ka arī tādi cilvēki, kuri ir devuši zvērestu stiprināt Latvijas suverenitāti, cenšas mazināt mūsu draugu pulku.

Latvijai ir nesamērīgi daudzas piemiņu un sēru dienas, kurām jākalpo kā atgādinājumam mūsu pienākumam pret sevi un savu valsti – nepieļaut, lai tādas lietas atkārtotos. Šis darbs nav ne vienkāršs, ne viegls un vienmēr būs centieni mest sprunguļus mums ceļā uz patieso brīvību – to brīvību, kuru var baudīt bez bailēm no viena vai otra kaimiņa.

Līdz tam laikam sapakosim savu ārkārtas gadījumu somu ar lukturīti, sērkociņiem, nazi, cirvi, zāģi, telti un vēl citām lietām, kas uzskaitītas Iekšlietu ministrijas sagatavotajā sarakstā.

Bet vispirms nodrošināsim stingru sētu – stingru robežu, lai kalendārā nav jāieraksta kārtējā jaunā sēru diena.

Pievienot komentāru

Māris Antonevičs: Pirmais eksāmens KNAB vadītājam. Pagaidām teorētisks... (11)Par "oligarhu sarunām" vairāk taisnošanās nekā pārliecības par rīcību.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Pie domes durvīm manītas lāča pēdas

Vakar Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja amatā ievēlēts partijas “Saskaņa” saraksta līderis Andrejs Elksniņš. Arī Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja amatā atkārtoti ievēlēts “Saskaņas” saraksta līderis Aleksandrs Bartaševičs. Līdz ar to šobrīd “Saskaņa” nonākusi pie abu Latvijas lielāko pilsētu – Rīgas un Daugavpils, kā arī Rēzeknes vadības grožiem. Jūrmalā “Saskaņa” veido koalīciju ar ZZS.

Partija “Saskaņa” maksimāli izmantojusi to, ka atrodas opozīcijā un nepiedalās valsts pārvaldē, tādēļ partijas nākšana pie varas lielākajās Latvijas pilsētās ir likumsakarīga, šādu viedokli aģentūrai LETA paudis politologs Filips Rajevskis. Viņš gan to neuztver kā nopietnu atspēriena punktu gaidāmajās Saeimas vēlēšanās: “”Saskaņa” ir bijusi ļoti konsekventa, jo nelauž līgumu ar partiju “Vienotā Krievija”, aktīvi uzstāj uz attiecībām ar Krieviju un nemainīgi negatīvi attiecas pret Latvijas līdzdalību NATO. Šī būs tā robeža, kas “Saskaņai” kā kreisajiem neļaus pilnīgi izpausties, jo, lai gan cilvēkiem varētu patikt kaut kādi ideoloģiski punkti viņu programmā, tomēr nedomāju, ka vairākums cilvēku ir tik prokrieviski orientēti.”

Vai iedzīvotāju ienākuma nodoklim jānosaka lielāka progresivitāte?
Juris Jansons: Valodu lielu dara cilvēki (4)Man ir patiess gods būt starp tiem dažiem miljoniem, kuri var domāt, runāt un klausīties latviešu valodā.
Juris Lorencs: Globālo sasilšanu gaidot (7)Cīņā par zaļajām idejām aktīvi līdzdarbojas arī dažādu interešu lobiji
Draugiem Facebook Twitter Google+