Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
21. novembris, 2012
Drukāt

Hortenzijas: katrai savas vēlmes!

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

“Stādu audzētavā, kur pavasarī nopirku dārza hortenziju, teica, ka pa ziemu to var atstāt ārā, tikai jāpierauš lapas. Vai tā patiešām ir?” 
Valija

“
Kad un kā jāapgriež dārzā augošās hortenzijas – pēc ziedēšanas vai pavasarī?” 
M. Sileniece Jelgavā 

 

 

Konsultēja LU Botāniskā dārza dendroloģe Ārija Galeniece.

Pēdējos gados audzētavās piedāvā arvien vairāk dažādu šķirņu un sugu hortenzijas. Taču jāzina, kā katra no tām iztur ziemu.

Hortenzijas ir vasarzaļi krūmi, retāk koki vai vīteņaugi. To baltie, zaļganie, dažādu nokrāsu rozā vai zilganie ziedi sakopoti vairogos vai skarās. Iestādīti dārzā, krūmi sakuplo un ar katru gadu zied aizvien bagātīgāk, līdz atgādina ziedošu kupenu. Hortenzijas teicami iekļaujas kompozīcijās ar dažādiem skujkokiem. Tās skaisti izskatās, arī augot pa vienai vai grupā zālienā. No hortenzijām var izveidot greznu dzīvžogu.

Viena no vispopulārākajām dārzos ir skarainā hortenzija (Hydrangea paniculata). Tā veido 2 – 3 m augstu krūmu, dzen spēcīgus dzinumus. Zied ļoti bagātīgi augustā un septembrī uz jaunajiem dzinumiem. Ziedi sakopoti lielās, iegarenās (15 – 25 cm) vālēs, pēc noziedēšanas tie kļūst rožaini, vēlāk – sarkanīgi.

Pie skarainajām hortenzijām pieder šķirnes, kas atšķiras ar krūmu augstumu, ziedēšanas laiku un noziedējušo ziedu krāsu: ‘Grandiflora’ (zied no jūlija līdz septembrim, biezās ziedkopas sasniedz 30 cm garumu); ‘Limelight’ (ziedkopa krēmdzeltenīgi zaļganā tonī); ‘Pink Diamond’ (veido ļoti platas konusveida ziedkopas); ‘Tardiva’ (ar ļoti daudziem steriliem ziediem šauri koniskās ziedkopās, kas sausas saglabājas līdz pat pavasarim); ‘Kyushu’ (ar lieliem, krēmbaltiem ziediem); ‘Pee Wee’ (ziedu skaras ar daļēji steriliem ziediem); ‘Unique’ (ar lieliem, krēmbaltiem ziediem, kas vēlāk iekrāsojas rozā).

Latvijas klimata apstākļos skarainā hortenzija ir pietiekami ziemcietīga. Augs labi pacieš salu, taču tam patīk, ja sakņu sistēmu piesedz ar koku lapām vai vidēji rupju mizu mulču. Pirms sakņu apbēršanas gan jāizravē nezāles, citādi arī tās labi pārziemos un pavasarī augs ar dubultu sparu. Katru pavasari krūmu apgriež aptuveni uz pusi vai pat vēl zemāk, atstājot apmēram trīs pumpuru pārus. Vienlaikus izgriež arī sausos, krusteniskos, vājos un nolīkušos dzinumus, veidojot vienmērīgi izkārtotu zarojumu. Skarainās hortenzijas var stādīt gan saulainā, gan daļēji noēnotā vietā. Audzējot ar trūdvielām ielabotā augsnē, tās zied daudz bagātīgāk.
kokveida_hort._anabelle

Ne mazāk populāra ir kokveida hortenzija (Hydrangea arborescens). Krūms izaug 1 – 2 m augsts. Zied jūnijā, jūlijā. Lielās ziedu bumbas izvietotas vasaras sākumā izaugušo dzinumu galos. Kokveida hortenzijai ir vairākas skaistas šķirnes, Latvijā iecienītākās ir ‘Grandiflora’ (noapaļota puslodveida ziedkopa, zied no jūlija līdz septembrim) un ‘Anabelle’ (puslodveida krēmbalta ziedkopa, pēc noziedēšanas kļūst zaļgana). Ik pavasari krūmu pamatīgi apgriež, atstājot divus trīs pumpurus no zemes. Labi aug gan saulē, gan daļēji noēnotā vietā, nepieciešama irdena, barības vielām bagāta augsne. Krūmi ir ziemcietīgi, audzējami bez īpašas piesegšanas.

Pārējām hortenziju sugām ziedi veidojas uz iepriekšējā gada dzinumiem.

Robainā hortenzija (Hydrangea serrata) augumā nepārsniedz 1,5 m. Ziedkopas, salīdzinot ar liellapu hortenziju, ir krietni mazākas. No šīs sugas hortenzijām kokaudzētavās ir iespējams iegādāties divas šķirnes: ‘Bluebird’ (ziedi sakārtoti 10 – 15 cm platos vairogos, skābās augsnēs tie ir gaiši zilā krāsā, bet kaļķainās – purpursarkani) un ‘Preziosa’ (sarkanīgi dzinumi, arī lapas plaukst sarkanīgas, bet rozā ziedu galvas rudenī kļūst purpursarkanas).

Robainā hortenzija ir diezgan kaprīza, vidēji ziemcietīga. Sala dēļ tai bieži vien neizveidojas ziedpumpuri. Latvijas rietumu rajonos daži audzētāji, ziemā piesedzot, iemanījušies šos krūmus veiksmīgi pārziemināt un arī uzziedināt. Ja vēlas, lai robainā hortenzija katru gadu bagātīgi zied, drošāk nest pagrabā. Apgriež pavisam minimāli – izgriež tikai sausos, sīkos un krusteniski augošos zariņus.

liellapu_hortLiellapu hortenziju (Hydrangea macrophylla) pie mums audzē kā lielāka vai mazāka auguma podu puķi. Pasaulē izaudzēts ļoti daudz šķirņu ar glezniem ziediem, kas atšķiras pēc krāsas un formas. Diemžēl liellapu hortenzijām Latvijas ziemas ir par bargām, dārzā augus var turēt līdz septembrim vai oktobrim. Salnas hortenzijas nebojā, tās pacieš līdz -5 °C salu, bet ziemu var pārlaist, ienestas vēsā (+3…+5 °C) telpā. Miera periodā augs pamazām nomet lapas (tiklīdz lapas nokrīt, tās atdala un regulāri savāc). Nevajag lauzt zaļas lapas, jo caur brūcēm var iekļūt slimību ierosinātāji. Liellapu hortenziju pirms ieziemošanas neapgriež, jo nākamā gada ziedi gaidāmi tikai uz iepriekšējā gada dzinumiem. Agri pavasarī augu viegli apgriež, izņemot tievos, izstīdzējušos dzinumus, kā arī visas vecās ziedkopas. Kad augs sasniedzis trīs četru gadu vecumu, tam ik gadu agri pavasarī izgriež smalkos dzinumus un stipri pārkoksnējušos, kas vecāki par trim gadiem. Pēc tam dod papildmēslojumu. Katru pavasari pārstāda lielākā podā. Substrātam, kurā stāda liellapu hortenziju, jābūt ar pH reakciju 5,5. Lai neizskalotos barības vielas, ieteicams pievienot 20 % māla. Pavasarī pēc salnām hortenzijas var iznest dārzā noēnotā vietā.

Liellapu hortenzijas šķirnēm ir neparasta reakcija uz augsnes skābumu. Tās vienlīdz labi aug gan skābās, gan sārmainās augsnēs, bet maina ziedu krāsu. Ja augsne ir skāba, ziedi būs zili, ja kaļķaina – rozīgi sarkani.

Hortenzijas ir ļoti prasīgas pēc ūdens, tās bieži jālaista un jāmēslo ar alumīniju saturošu mēslojumu. Alumīnijs nepieciešams arī zilas krāsas ziedu veidošanai, tāpēc, gatavojot substrātu, uz katru litru pievieno 3 – 6 g alumīnija sulfāta. Veģetācijas periodā krūmu vairākkārt aplaista ar 0,05 – 0,08 % skābu šķīdumu. Lai nebojātu auga saknes, substrāta skābums nedrīkst pazemināties zem pH 4,8. Lai ziedi kļūtu zili, jāizvēlas šķirnes, kas viegli maina krāsu, piemēram, ‘Bela’, ‘Tivoli’ (krāsu maina uz violeti zilu), ‘Early Blue’. 
kataina_vitenhort

Izcils un īpatnējs krāšņumaugs ir kātainā vīteņhortenzija (Hydrangea petiolaris). Vīteņa krēmbaltie ziedi sakārtoti plakanās vairogveida ziedkopās 15 – 25 cm diametrā. Šī hortenzija ir ziemcietīga, neprasa īpašu kopšanu, tai nav jāveido vainags. Aug strauji, tādēļ vajadzīgs pamatīgs balsts. Labi aug pie ēku sienām, ar to var apaudzēt lapenes, stiepļu žogu, piestādīt pie liela koka. Stādīšanai nepieciešama labi drenēta, trūdvielām bagāta, pietiekami mitra augsne. Patīk augt ēnā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+