Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
4. decembris, 2014
Drukāt

Iebilst pret Rīgas robežzīmes iekļaušanu valsts aizsargājamo objektu sarakstā (5)

Foto: LETAFoto: LETA

Pret Rīgas robežzīmju iekļaušanu valsts aizsargājamo objektu sarakstā iebilst arī Satiksmes ministrija (SM), aģentūrai BNS pastāstīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Juridiskās un pieminekļu uzskaites daļas vadītāja Līga Ābele.

Viņa paskaidroja, ka runa ir par sarkanajām līnijām ceļu zonā, tādēļ SM ir tiesības sniegt savu viedokli.

Ābele sacīja, ka negatīvu viedokli par zīmju iekļaušanu valsts aizsargājamo objektu sarakstā VKPAI atkārtoti saņēmusi arī no Rīgas būvvaldes un Rīgas domes Satiksmes departamenta. Savukārt Garkalnes novadā Rīgas robežzīmes teritorijā paredzēta apbūve, līdz ar to tie jau ir nedaudz citi apstākļi un VKPAI vispirms jānoskaidro visas iespējas vai sekas, kādas varētu būt. Pašlaik lūgts Garkalnes pašvaldības viedoklis, kāds varētu būt situācijas risinājums. VKPAI to cer saņemt nedēļas laikā.

“Viņi visi šobrīd neatbalsta kultūras pieminekļa statusu,” aģentūrai BNS atzina VKPAI pārstāve.

Viņa gan atkārtoti norādīja, ka VKPAI nav piekrišana obligāti jāsaņem, bet jāizvērtē visi par un pret.

Pašlaik Rīgas robežzīme, kam garumzīme burtā I bija nomainīta pret sirsniņu, kas bija izkrāsota Rīgas pilsētas krāsās un pēc tam pārkrāsota Latvijas karoga krāsās, atkal atguvusi garumzīmi. Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dišlere aģentūrai BNS teica, ka garumzīme atjaunota, kā iepriekš bija plānots. Viņa atgādināja, ka sirsniņa bijusi iekļauta pilsētas svētku noformējumā, kad svētki beigušies, I burts atguvis garumzīmi. Uz jautājumu, vai dome neplāno vēl kādas akcijas ar Rīgas robežzīmi, Dišlere atbildēja, ka pašlaik to nekomentēs.

Rīgas mērs Nils Ušakovs iepriekš bija paziņojis, ka sirsniņa garumzīmes vietā uz burta I tiks saglabāta vismaz līdz Latvijas Republikas dibināšanas gadadienai.

Jau vēstīts, ka pēc tam, kad Rīgas robežzīmei garumzīme burtā I tika nomainīta pret sirsniņu, VKPAI septembra sākumā nolēma četras Rīgas robežzīmes iekļaut valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un nosūtīja vēstuli Rīgas domei, lūdzot paust savu viedokli par šo jautājumu. Dome atbildē inspekcijai nosūtīja iebildumus pret zīmes iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un pieprasīja iespējamo zaudējumu kompensācijas aprēķinu.

VKPAI dokumenti par robežzīmju iekļaušanu valsts aizsargājamo objektu sarakstā jāiesniedz Kultūras ministrijā. Galīgais lēmums par objekta iekļaušanu aizsargājamo sarakstā jāpieņem kultūras ministram.

Uzraksta “RĪGA” autors ir mākslinieks Valdis Celms. Uzraksta “RĪGA” katrs burts ir 2,6 metrus augsts. Burti projektēti kombinātā “Māksla”, no metāla karkasa un betona izgatavoti Rīgas kuģu remonta rūpnīcā. Robežzīme uzstādīta 1980. gada maijā.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Satiksmes ministrijā, droši vien, tas lielais krievu draugs pašreiz saimnieko, vietas pietrūka apbūvei? Lai ceļ uzvaras pieminekļa vietā, tur arī cits bija plānots. Man jau nebūtu nekas pret tiem “rīgas kalpiem”, tikai lai nebāž savus pirkstus tur kur nevajag. Ja tomēr ļoti gribās, lai liek pieminekļus saviem “ё” un “й” ģimenes dārziņā un priecājās.

  2. Margrieta vispirms padoma tad raksti?

  3. Taisni brīnums, cik problēmu viens vaņka var visiem sagādāt! Ukraina – viens piemērs, Rīgas zīmes – otrais, biļešu cenas – .., ielas nosaukumi – .. . Lai tik ņemās!

  4. Kāds tur kultūras piemineklis, galīgi sajukuši. Vienkārši standarta šrifta burti veido uzrakstu. Un viss! Tad jau jebkurš uzraksts publiskā vietā būtu jādefinē kā aizsargājams kultūras piemineklis.

    • Tad jau karogs arī ir tikai izkrāsota lupata? Galvenais ir objekta stāsts. V. Celma veidotais uzraksts ir kā Rīgas simbols, pie tā cilvēki ir fotografējušies, likuši klāt uzrakstu DINAMO un darījuši daudz ko citu. Krekliņi ar uzrakstu RĪGA tieši šajā fontā ir kļuvuši ļoti populāri. Kā arī visa šī padarīšana ar garumzīmi ir aktivizējusi pilsonisko sabiedrību Latvijā, jo bija izveidota pat organizācija, kas bija par garumzīmes atgriešanu.

Oņegins ar dzīves pieredzes čemodānu. Saruna ar Aināru Rubiķi un Rēziju KalniņuCeturtdien, 8. decembrī Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvos P. Čaikovska opera "Jevgeņijs Oņegins". Pie pults stāsies diriģents Ainārs Rubiķis, režisore ir Rēzija Kalniņa, kurai šī būs debija mūsu operā un kura šajā uzvedumā aicina skatītāju "uz romantiku, ilūzijas un realitātes cīņu".
Draugiem Facebook Twitter Google+