Ekonomika
Bizness

Investīcijas un jauni produkti – labākās zāles pret stagnāciju 16

Foto – Valdis Semjonovs

Kaut arī cenu kritums eksporta tirgos mežsaimnieku un kokrūpnieku dzīvi nav atvieglojis, stagnācijas nav. Tieši otrādi – arī pērn meža nozare uzrādījusi stabilu izaugsmi.

 

Cenas krītas, konkurētspēja saglabājas

Neraugoties uz to, ka situācija koksnes produktu tirgos šobrīd ir sarežģītāka nekā dižkrīzes laikā, Latvijas meža nozare pērn turpinājusi dot nozīmīgu pienesumu tautsaimniecībai un nodrošināt tik svarīgās darba vietas reģionos un lauku apvidos.

2016. gadā nozares uzņēmumi eksportējuši produkciju, kuras kopējā vērtība ir 2,12 miljardi eiro un tas ir jauns rekords, kas būtu vēl augstāks, ja tirgū nebūtu koksnes cenu kritums.

Taisnība, lauvas tiesu šajā eksporta bilances pieaugumā devuši divi Latvijā lielākie kokrūpniecības uzņēmumi – bērza saplākšņa ražotāja akciju sabiedrība “Latvijas Finieris” un kokskaidu un OBS plāk­šņu ražotāja SIA “Kronospan Riga”.

Tā kā aptuveni 80% no visiem ieņēmumiem kok­rūpnieki gūst no realizācijas pasaules tirgos, tad šajos tirgos notiekošais atspoguļojas Latvijas uzņēmumu apgrozījumā.

Ja apskatām nozares 100 pēc apgrozījuma lielāko uzņēmumu sarakstu un salīdzinām to 2015. un 2016. gada apgrozījumu, tad nākas secināt, ka aptuveni 40% uzņēmumu tas audzis, 40% – samazinājies, bet 20% palicis iepriekšējā līmenī.

“Šobrīd nozarē ir lielāka krīze nekā 2008. gadā. Tāpēc jāatrod jauni veidi, kā nopelnīt,” secina SIA “Brodoor” īpašnieks Juris Saldaks, kura vadītais uzņēmums bez durvīm sācis ražot arī akustiskos paneļus un tumbas. Viņš stāsta, ka krīzē, kas bija pirms deviņiem gadiem, uzņēmuma apgrozījums samazinājies par trešdaļu, taču nopelnīt bijis vieglāk, jo izejvielu un darbaspēka izmaksas bijušas zemākas. Turpretim tagad ieņēmumi krītas, bet izmaksas aug.

 

Eksporta karte mainās

Kas pēdējā laikā mainījies Latvijas meža produktu un koksnes izstrādājumu eksporta kartē?

Pēc informācijas, kuru var atrast akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” 2016. gada neauditētā gada pārskatā, skuju koku zāģ­materiālu plūsma no Latvijas pieaugusi uz Eiropas valstīm, Āzijas un Tuvo Austrumu reģioniem. Savukārt uz Ēģipti eksportēto skuju koku zāģmateriālu kravu apjoms sarucis par 20%.

Samazinājusies lapu koku zāģmateriālu ražošana un eksports. Kritusies lapu koku sortimenta realizācija Lielbritānijā, Nīderlandē, Beļģijā un Tuvajos Austrumos. Taču tendences rāda, ka pamazām pieaug pieprasījums pēc lapu koksnes produktiem Ķīnā, Dienvidkorejā un Vjetnamā.

Saplākšņa un kokskaidu plātņu eksports pieaudzis gan uz Eiropu, gan Tuvajiem Austrumiem un Āziju.

Kaut arī granulu tirgus 2016. gadā siltās ziemas un zemo naftas cenu dēļ bijis depresīvs, eksporta apjoms tomēr gada beigās pavisam nedaudz pārsniedzis iepriekšējā gada līmeni.

Runājot par enerģētiskās koksnes tirgu, Latvijas Kokrūpniecības federācijas prezidents Indulis Kovisārs uzsver, ka aktuāls ir jautājums par vietējā patēriņa palielināšanu. I. Kovisārs: “Latvija aiz Vācijas ir otra lielākā granulu ražotāja un eksportētāja Eiropā. Latvijā šo resursu vajadzētu izmantot aizvien vairāk. Taču nedrīkst pieļaut, ka šī enerģija ir dārgāka. ES kokskaidu granulu patērētājiem ir dažādi atbalsti.”

Tā kā pieprasījums pēc skuju kokiem no pārstrādātāju puses pārsniedz vietējā tirgus piedāvājumu, 2016. gadā pieaudzis zāģbaļķu imports gan no Norvēģijas, gan Krievijas un Baltkrievijas. Lai arī ir milzīgs Krievijas rubļa vērtības kritums salīdzinājumā ar eiro, tomēr no šīs valsts importēto zāģbaļķu cenā muitas tarifu dēļ tas neatspoguļojas, tāpēc šī resursa importa apjoms no Krievijas ne tuvu nebija pirmskrīzes laikā sasniegtajam. Taču rubļa vājums 
izmantots citādi – kokrūpnieki par ekonomiski izdevīgām cenām iepirkuši dēļus, pārstrādājuši tos vērtīgos produktos un eksportējuši tālāk. Pēc Kokrūpniecības federācijas izpilddirektora Kristapa Klausa domām, tieši dēļu, nevis zāģbaļķu imports būs tas, kas nākotnē augs. Viņš uzsver arī to, ka Latvija nav zāģbaļķu eksportētājvalsts. K. Klauss: “Kopš 2012. gada Latvijā skuju un lapu koku zāģbaļķu imports pārsniedz eksportu, bet pagājušajā gadā, pateicoties importam no Baltkrievijas, tas ir līdzsvarā.”

Valūtas svārstības piedzīvojusi arī Zviedrijas krona un sterliņu mārciņa.

“Nozares uzņēmēji ir sava aroda profesionāļi, tāpēc arī valūtu svārstības uz Latvijā strādājošo uzņēmumu finansiāliem rādītājiem būtisku ietekmi vidējā termiņā neatstāj,” secina Indulis Kovisārs.

Viņš arī skaidro, ka attiecībā uz skuju koku pieejamo apjomu visi resursi Latvijā ir nosegti un uzņēmumi savu jaudu var palielināt tikai uz konkurenta rēķina. I. Kovisārs: “Vidējais izejvielas piedāvājums ar vidējo patēriņu ir sabalansēts. Riskēt vai neriskēt palielināt jaudu – tas ir katra uzņēmuma paša lēmums.”

Pēc eksperta domām, tuvākajā laikā koksnes eksporta tirgos saglabāsies stabilitāte. Taču saglabāsies arī augsts konkurējošo reģionu piedāvājums.

 

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Pārdot var vienmēr. Bet par kādu cenu?

Valstī lielākais nozares uzņēmums gan pēc apgrozījuma, gan peļņas, gan samaksātajiem nodokļiem – akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (“LVM”). Tās valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks atceras, ka jau 2015. gada nogalē bija skaidrs, ka 2016. gads kļūs par pārbaudījumu gadu. Jo jauno māju būvniecību un mēbeļu pirkšanu cilvēki plāno tikai tad, kad situācija ir stabila un nav baiļu, ka ienākumi nesamazināsies. R. Strīpnieks: “Situācija, ka pārstrādātājiem neveicas, bet mums viss ir kārtībā, nav iespējama. Diemžēl haoss, kas Tuvajos Austrumos bija sācies jau 2015. gadā lielai daļai uzņēmēju, kas strādāja ar šī reģiona valstīm, lika piedzīvot rūgtu vilšanos. Bet britu mārciņas krituma dēļ tika apcirstas saknes arī rentablam biznesam ar Lielbritāniju.” Roberts Strīpnieks stāsta, ka 2005. gadā, kad vētras dēļ krīzi izraisīja koksnes pārprodukcija, risinājums panākts, samazinot tirgū koksnes daudzumu, bet 2008. – 2009. gadā – koksnes daudzumu palielinot. “Bet tagad situācija ir daudz grūtāk ārstējama,” secina uzņēmuma vadītājs.

2016. gadā “LVM” realizējuši 5,03 milj. m3 apaļkoku un 0,5 milj. m3 augošu koku.

“LVM” peļņa 2016. gadā bijusi 50,7 miljoni eiro, kas ir mazāka nekā 2015. gadā. Apgrozījuma un peļņas samazinājums izveidojies zemākas koksnes realizācijas cenu dēļ.

 

Kolēģi un konkurenti

Starp uzņēmumiem, kas nodarbojas ar mežsaimniecību, otrs lielākais spēlētājs valstī ir SIA “Rīgas meži”, kas apsaimnieko Rīgas pilsētai piederošos mežus un gadā nocērt līdz 150 000 m3. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš aizvadīto gadu vērtē kā pieredzes uzkrāšanas un stabilizācijas laiku.

SIA “Rīgas meži” gada bilancē pozitīvu pienesumu devusi zāģētava, kas nu jau apguvusi un pārsniegusi plānotās pārstrādes jaudas – 50 000 m3 zāģ­baļķu gadā. A. Tauriņš: “Mēs vēlamies nodarboties ar aizvien dziļāku pārstrādi. Meklējam aizvien vairāk tiešo kontaktu, apejot tirdzniecības starpniekus. Šogad vēlamies uzbūvēt jaunu angāru, kur notiks sausā materiāla šķirošana. Esam iecerējuši izveidot lielāku apaļkoku glabāšanas laukumu un jaunu šķirošanas līniju.”

Uzņēmums plāno uzcelt arī granulu cehu un uzsākt sausas malkas ražošanu.

SIA “Rīgas meži” attīstības stratēģijā kā nozīmīgākie konkurenti zāģbaļķu pārdošanas jomā minēta akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” un privātais meža sektors, bet zāģ­materiālu ražošanā – SIA “Gaujas koks”, SIA “Vika Wood” un SIA “Kurekss”. Savukārt koku stādu ražošanā kā sīvākās konkurentes atzītas “LVM” stādaudzētavas.

 

Ko darīt, lai attīstība turpinātos?

Lorem ipsum
FOTO: Leta

“Investīcijas, produktivitātes celšana, produktu portfeļa un tirgus paplašināšana – tās ir zāles, kas jālieto, lai saglabātu globālu konkurētspēju,” uzsver I. Kovisārs.

Pēdējo divu gadu laikā nozarē veiktas investīcijas 150 – 180 milj. eiro apmērā.

14 miljonu eiro investīciju projektu pabeigusi zāģmateriālu rūpnīca SIA “BSW Latvia”. Iegādājoties pašas modernākās iekārtas Eiropā, sadarbojoties ar Meža un koksnes pētniecības un attīstības institūtu, SIA “Latvāņi” uzsākuši ražot līmētas konstrukcijas blokus ēku fasāžu siltināšanai. Uzņēmums sācis ražot arī iekšdurvis, kas tiek gatavotas no mazāk kvalitatīvas koksnes, uzlīmējot tām kā finierējumu augstākas kvalitātes koksni. “Izskatās kā no ozola, taču apakšā – priede. Un cena konkurētspējīga,” stāsta uzņēmuma līdzīpašniece Linda Grīnberga. Viņa arī piebilst, ka pagājušajā gadā attīstībā ieguldīta summa, kas vienāda ar gada apgrozījumu. “Tādu naudu attīstībā iegulda reti kurš uzņēmums,” secina uzņēmēja.

SIA “Stiga RM” atjaunojusi bērza saplākšņa rūpnīcu pie Kuldīgas, bet akciju sabiedrība “Latvijas Finieris”, divos etapos investējot 80 milj. eiro, Igaunijā, Kohilā, pagājušā gada nogalē atvēra, pēc ekspertu vērtējuma, pašu modernāko saplākšņa rūpnīcu pasaulē, kas ražo produkciju ar preču zīmi “Rīga”. Ražotnes atklāšanā piedalījās arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš atzinīgi novērtēja “Latvijas Finiera” darbu ne tikai augstas kvalitātes produkcijas ražošanā, bet arī rūpēs par zināšanās bāzētu mežsaimniecību.

Arī SIA “Dižozols Plus”, kas darbojas pašā sarežģītākajā lauciņā – liekti līmēto mēbeļu detaļu izgatavošanā –, pērn, iegādājoties jaunu angāru, savas rūpnīcas teritoriju dubultoja. “Mūsu mērķis: nevis pārstrādāt pēc iespējas vairāk, bet ražot aizvien sarežģītākas lietas ar lielāku pievienoto vērtību. Tāds uzstādījums bija jau no paša sākuma, un es ik pa laikam secinu, ka tas ir pareizs,” rezumē uzņēmuma līdzīpašnieks Ģirts Plakans.

Kaut arī granulu cenas pērn kritušās, Brocēnos darbu sākusi jauna granulu rūpnīca SIA “Pellet 4Energia”, bet Lizumā kokskaidu granulas no atlikumiem, kas rodas, gatavojot mēbeles, sācis ražot SIA “Avoti SWF”.

Tomēr problēmas ir. Indulis Kovisārs: “Meža nozare patērē 10% no visa elektrības patēriņa valstī. Tādēļ pēdējos gados tik asi esam norādījuši uz kopējās elektroenerģijas dārdzību un izmaksu kāpumu rūpnieciskajiem patērētājiem. Latvija šajā segmentā nav konkurētspējīga, un, ja nekādu uzlabojumu nebūs, tad vairāk jādomā par esošo rūpnieku atturēšanu no pārcelšanās.”

Atliek vien cerēt, ka tik tālu nenonāksim, jo meža nozarē Latvijā strādā aptuveni 45 000 iedzīvotāju. Tie ir 7% no visām darba vietām, kuras netiek apmaksātas no valsts budžeta. No visiem eiropiešiem, kas darbojas meža nozarē, 37% strādā Baltijā.

Algas kopš iestāšanās Eiropas Savienībā meža nozarē ir pieaugušas trīskārt un, kā mēdz padižoties sekmīgāko uzņēmumu vadītāji, vidējās algas zāģētavu operatoriem ir lielākas nekā bankās.

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv