Izglītības ministrs: Skolotāju algas nākamgad īpaši nepieaugs; pedagogi pieļauj streiku (papildināts) 0
Valdība otrdien nepiešķīra papildus prasīto finansējumu Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) skolotāju algu palielināšanai nākamajā gadā, jo tā esot jāmeklē ministrijas budžetā, žurnālistiem otrdien pēc valdības sēdes pavēstīja izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).
“Diemžēl jāsaka, ka valdība neatbalstīja papildu finansējumu pedagogu algām nākamajam mācību gadam. Līdz ar to diemžēl sanāk, ka lielā mērā pieauguma pedagogu algām nebūs,” teica nozares ministrs.
Viņš piebilda, ka skolotājiem nauda nav piešķirta, jo Finanšu ministrijā uzskata, ka IZM šis finansējums jārod savā budžetā.
“Problēma ir tāda, ka Finanšu ministrija cenšas nofinansēt mūsu jaunās politikas iniciatīvas no mūsu bāzes finansējuma. Būtībā tā ir naudas bāšana no vienas kabatas otrā,” uzskata izglītības ministrs.
Viņš pauda, ka turpinās cīnīties par lielākām skolotāju algām.
“Es turpināšu cīnīties par papildu finansējumu. Savu argumentāciju izklāstīšu arī Reformu partijas valdē. Mediķiem pacientu skaits samazinās, līdz ar to arī darba ir mazāk. Bet, bērnu skaitam samazinoties, skolotājiem darba slodze nekļūst mazāka,” viņš uzsvēra.
Jau ziņots, ka valdība strādā pie nākamā gada budžeta projekta un FM sniegusi savu vērtējumu papildus pieprasījumiem.
IZM izvirzītajām galvenajām prioritātēm FM vērtējumā bija ieteikts piešķirt aptuveni 3–6% no pieprasītā finansējuma 2014.gadā. Tādējādi pedagogu motivācijas programmai no vajadzīgajiem papildu 7,9 miljoniem latu plānoti vien 237,8 tūkstoši lati, bet zinātnes bāzes finansējumam vajadzīgo 21,3 miljonu latu vietā – 1,3 miljoni. Citām IZM prioritātēm, piemēram, sporta pedagogiem, augstākajai izglītībai, FM vispār nav ieteikusi piešķirt papildu finansējumu.
FM pārstāvji uzskata, ka IZM budžetā ir rezerves un nav nepieciešams pēc papildu finansējuma.
“Mēs konstatējām, ka Izglītības un zinātnes ministrijai ir iztrūkums 3,2 miljonu latu apmērā, nevis 6 miljonu, kā ministrija iepriekš teica. Bāzē ir rezerves, tādēļ papildu finansējums nav nepieciešams,” teica FM pārstāvji.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvis Edgars Grigorjevs otrdienas vakarā BNS atzina, ka arodbiedrība nav apmierināta ar sarunu gaitu, kas skar jautājumus par pedagogu atalgojumu, tāpēc trešdien lems par iespējamajiem protestu veidiem. Pagaidām Grigorjevs nevēlējās atklāt, kādi šie veidi varētu būt, vienlaikus netiekot izslēgta iespēja rīkot streiku.
LIZDA arī tuvākajā laikā prasīšot tikšanos ar premjeru un Saeimas frakcijām, aģentūrai BNS norādīja LIZDA vadītāja Ingrīda Mikiško. “Situācija ir ļoti nopietna, lai vai kā tiek dalīta nauda, pedagogiem no tā nav jācieš,” viņa teica.
