Latvijā
Izglītība

Jēdzīgi atpūsties, lai jēdzīgi mācītos. Vai vasarā ir jālasa obligātā literatūra? 8

Foto-Shutterstock

Balansēta atpūta

Latvija ir viena no retajām valstīm pasaulē, kur skolēnu vasaras brīvlaiks ir trīs mēnešus  ilgs. Diskusijas par to, vai nevajadzētu brīvlaiku saīsināt un mācību gadu pagarināt, uzvirmo un pazūd, un tomēr atkal paliekam pie vecās sistēmas. Vai trīs mēnešu laikā iespējams, ka bērns aizmirst, kā tas ir – turēt rokās pildspalvu? Vēl šodien atceros brīdi, kad klasesbiedrs Zinību dienā 1. septembrī lepni paziņoja: “Visu vasaru neesmu rakstījis, aizmirsās, kā tas ir – tik dīvaini!” Vai ir pareizi, ka vairākums mūsu skolas bērnu tikai atpūšas šajā laikā? Un kā vislabāk pareizās proporcijās savienot atpūtu ar “dozētu” izglītošanos?

Latvijā tas, vai bērns vasarā mācās vai ne, lielā mērā atkarīgs tieši no vecākiem, jo Ministru kabineta noteikumi, kā uzsver Valsts izglītības satura centra sabiedrisko attiecību speciāliste Alise Bērziņa, nenosaka skolām uzdot mājasdarbus vasaras laikā: “Bērna lasīt prasmes un prieka veicināšana ir gan skolas, gan ģimenes atbildība, un nav viena no valsts puses normatīvi noteikta veida, kā to darīt. Lasītprasmes veicināšanai turklāt nevajadzētu būt sezonālai, kad bērni vasarā tiek spiesti lasīt, jo skolā ir noteikts kaut ko obligāti izlasīt. Ģimenes lasīšanas tradīcijām, paradumiem lasīt, pārspriest lasīto, dalīties ar viedokļiem ir milzīga nozīme. Mācīšanās nenotiek tikai skolā, izglītošanās nav faktu iekalšana, par ko būtu jāuztraucas, ka tas pa vasaru var aizmirsties. Diemžēl mūžizglītība, pašizglītošanās apziņa un motivācija apgūt ko jaunu vai pilnveidot savas prasmes pieaugušo vecumā Latvijā nav sevišķi populāras. Manuprāt, ikvienam ir jāizglītojas, un tas būtu jādara apzināti visu laiku.”

Kad drauga divpadsmitgadīgajai māsai jautāju, vai skola ļaus vasarā atpūsties, nu, piemēram, vai brīvdienu mēnešos jālasa t. s. “obligātā” literatūra kā man savulaik, meitene pastāstīja, ka Bauskas Valsts ģimnāzijā bērni paši var izvēlēties grāmatas no skolas ieteiktajām.

Galerijas nosaukums


Skolotāja Ina Klovāne: Mūsu skolā nav obligātās literatūras

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Rīgas Angļu ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Ina Klovāne, kura stundas pasniedz vidusskolas klasēm, stāsta, ka daži skolotāji jau mācību gada laikā papildus literatūrai, kura ir noteikta mācību gada saturā, nosaka arī ārpusklases lasīšanu. Tas nozīmē, ka katru semestri skolēniem papildus jāizlasa trīs grāmatas un jāraksta par izlasīto: “Bērniem ir jālasa, tas ir ļoti svarīgi, bet tas, kā skolēni izglītojas vasarā, ir atkarīgs no viņu vecākiem, un nevar taču strikti noteikt, ka vecākiem obligāti ir jāstrādā ar saviem bērniem, jāmāca viņi – jo kādas nu kuram ir iespējas. Runājot par obligāto literatūru vasarā, tāda mūsu skolā nav noteikta. Skolas mājas lapā var atrast ieteicamās literatūras sarakstu. Zinu, ka ir bērni, kuri vasarās papildina zināšanas pie privātskolotājiem, dodas uz dažādām nometnēm, bet tas viss prasa līdzekļus, taču, ja skolēns pats ir motivēts, ir arī dažādas iespējas izglītoties bez maksas.”

Mamma Terēza Stenclava: Ja liks ar varu, nodarbi ienīdīs

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Vecāku domas dalās – vieni cītīgi kopā ar bērniem vasarās sēž pie grāmatām, citi iestājas par pilnīgu brīvību un atpūtu lielajā brīvlaikā. Tenisa trenere un divu meitu mamma Terēza Stenclava uzskata, ka vasarā ir jāatpūšas: “Ja cilvēkam ar varu liks skriet maratonu, vai viņš kļūs par sportistu? Nē, viņš ienīdīs sportu. Un tieši tas pats ir ar mācībām – ja bērnam neļaus atpūsties un pat brīvajos brīžos bāzīsies virsū ar skolas darbiem, viņš negribēs mācīties ne ziemā, ne vasarā. Mana vecākā meita rudenī ies 10. klasē, jaunākā – 3. klasē, abas Rīgas Hanzas vidusskolā. Un abām tika uzdots vasarā izlasīt pāris grāmatu. Ar to pilnīgi pietiek. Pieaugušiem cilvēkiem ir atvaļinājumi, kad par darbu varam nedomāt, bērniem tie ir brīvlaiki – viņiem šādi atvaļinājumi ir nepieciešami vēl vairāk, lai organisms atjaunotos. Manas meitas vasarās atpūšas, spēlē tenisu, nodarbojas ar jāšanas sportu, bet nekādus papildu mācību darbus viņām neuzdodu.”

Mamma Inga Dzērve: Arī vasarā vajag parēķināt, palasīt

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Pretēji Terēzas viedoklim piecu bērnu mamma Inga Dzērve uzskata, ka bērniem vasarā šad tad gan ir jāpamācās, lai sagatavotos nākamajam mācību gadam: “Mans dēliņš pabeidza pirmo klasi, noteikti likšu viņam šo to parēķināt, palasīt, lai neaizmirstas apgūtais – un viņš to labprāt dara. Ir bērni, kuriem patīk mācīties, bet ir tādi, kuriem šāda pieeja neder, un ir jāmācās, izmantojot rotaļas. Protams, es neuzskatu, ka visu vasaru bērns ir jānoslogo ar skolas darbiem, jo viņi nav maza auguma pieaugušie, viņi tik tiešām ir bērni, un viņiem ir jāatpūšas. Manējie mācās Mērsraga vidusskolā, zinu, ka vecākajām klasēm tiek iedots saraksts ar vēlamo literatūru, bet tādas obligātās literatūras gan nav.”

Mamma Milena Gulbe: Viss jādara radoši

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Aktrise Milena Gulbe ir tenisista Ernesta Gulbja un šāgada vidusskolas absolventes Monikas Kavaces mamma. Milena uzskata, ka skolā apgūstamajai literatūrai nevajadzētu būt obligātai, jo vārds “obligāts” atbaida bērnus, bet pa vasaru tomēr būtu nepieciešams izlasīt kādu grāmatu, kura pašam patīk un interesē, kā arī jāattīstās radoši: “Atceroties sevi bērnībā, man ļoti patika nometnes ar nakšņošanu, kas ilga vismaz divas nedēļas. Uzskatu, ka vasarā bērni ir jānodarbina, taču tas jādara radoši, jāpiedāvā darīt to, kas patīk, padodas un interesē. Atpūtai jābūt organizētai, lai prātā neienāk visādas muļķības. Vasara jāizmanto lietām, kuras noderēs nākotnē, bet kurām skolas mēnešos nepietiek laika, piemēram, jāiemāca bērniem peldēt, jāizmēģina burāt, skrituļot, jāt ar zirgu, spēlēt tenisu, uzlabot valodu zināšanas, jāiemāca bērnam pašam, piemēram, uzcept pankūkas.”

 


Mācīšanās kā patīkama nodarbe

Lielisks veids, kā lietderīgi izmantot vasaras brīvlaiku, ir izglītoties un izklaidēties dažādās nometnēs. Viena no tādām izglītojošām nometnēm ir “Skrivanek Baltic” – ir labi, ja cilvēki mūsdienās zina vairāk par vienu valodu, un vēl labāk, ja valodas sāk apgūt jau no bērna kājas – un šīs nometnes to piedāvā. Nometņu koordinatore Zane Šembele: “”Skrivanek Baltic” vasaras nometnes bērniem piedāvā apvienot patīkamo ar lietderīgo – bērni piedalās aizraujošās spēlēs, komandas stafetēs, jautri pavada laiku, kā arī apmeklē interaktīvās svešvalodu nodarbības. Mūsu dienas nometnes turpinās piecas dienas ar pāris stundu nodarbībām dienā, kā arī diennakts nometnes – sešas dienas. Dienas nometnēs bērni interaktīvā veidā apgūst angļu, krievu, vācu, latviešu un zviedru valodu, satiek jaunus draugus un izbauda valodu apguvi brīvā gaisotnē, spēlējot spēles, minot mīklas un dziedot. Savukārt diennakts nometnēs dalībnieki iesaistās daudzveidīgās aktivitātēs un arī aizraujošās angļu valodas nodarbībās, kas neatgādina angļu valodas stundas skolā.” Zane stāsta, ka pieprasījums pēc šāda veida nometnēm Latvijā aug, taču lēni: “Lielāka piekrišana ir dienas programmām, kas mazāko izmaksu dēļ ir pieejamākas – to cena ir no 85 līdz 135 eiro, bet diennakts nometnēm – no 235 līdz 265 eiro. Esam novērojuši, ka bijušo sezonu nometņu dalībnieki bieži pie mums atgriežas arī nākamajos gados. Nometnes apmeklēt aicinām bērnus vecumā no 4 līdz pat 16 gadiem, tomēr visvairāk nometņu dalībnieki ir no 7 līdz 13 gadu vecumam.” Nometņu koordinatore uzsver, ka “tas, cik bērns iemācās, lielā mērā ir atkarīgs no viņa motivācijas. Ir bērni, kuriem patīk svešvalodu apguve, vai arī vecāki ir sekmīgi spējuši izskaidrot svešvalodu nozīmi – šie bērni svešvalodu apgūst viegli. Taču ir bērni, kuriem nav skaidras motivācijas, tādēļ nometnēs svešvalodu apguvi mēģinām pārvērst par spēli, komandu uzdevumiem, intrigu. Mūsu pasniedzēji veido radošas mācību programmas, lai bērnam ne uz brīdi nerastos sajūta, ka viņš vasaras laikā ir aizsūtīts uz skolu. Ļoti daudz dod vides maiņa, piemēram, ja bērni dodas ekskursijās uz Rīgas Zooloģisko dārzu un tur pavadītajā laikā sarunājas tikai angļu valodā – tas nostiprina svešvalodu zināšanas vairāk nekā skolas solā pavadītā stunda.”

Kustība “Iespējamā misija”, ko atbalsta un attīsta Izglītības un zinātnes ministrija, rīko arī izglītojošas nometnes “Vasaras skola” bērniem, kuri pabeiguši 5., 6., 7. un 8. klasi. “Vasaras skolas” vadītāja Edīte Sarva stāsta, ka nometnēs ik gadu piedalās apmēram 100 bērnu, no kuriem liela daļa sākumā nav vēlējušies doties uz “Vasaras skolu”: “Nereti vecāki mums atklāj, ko bērni ir teikuši par nometnēm. Un bieži bērns ir bijis ļoti dusmīgs, ka ir pieteikts “Vasaras skolai”, bet beigās saka vecākiem paldies par iespēju piedalīties. “Vasaras skolā” ir iespējams pilnveidot lasītprasmi un tekstu analīzes prasmi humanitārajos priekšmetos, pētniecisko prasmi dabaszinātņu priekšmetos. Lai attīstītu komunikācijas spējas angļu valodā, tiek stāstīti stāsti, veidotas strukturētas runas – šīs prasmes uzlabot palīdz nodarbībās izmantotās spēles, iejušanās dažādās lomās, uzdevumi, kuros jāsadarbojas ar citiem. Ir iespēja arī attīstīt matemātiskās zināšanas – skolēni apgūst prasmes, lai saprastu un sakārtotu skaitlisku, kvantitatīvu informāciju un par to izdarītu noderīgus secinājumus. Skolēni darbojas ar skaitļiem saistošā, praktiskā veidā – iepazīst sava ķermeņa uzbūvi, mājas labiekārtošanas procesu vai biznesa pasauli. Pēcpusdienās plānotas interešu izglītības nodarbības, kurās bērniem ir iespēja radošā un aktīvā veidā apgūt praktiskas iemaņas, kā sadarboties grupās ar citādi domājošiem, un radīt vidi, kur katrs cilvēks tiek uzklausīts un respektēts. Mācību darbs norisinās nelielās 10 – 15 skolēnu mācību grupās. Mācīšanās ir normāls cilvēka stāvoklis, mēs mācāmies visu laiku, manuprāt, ir savādi sadalīt laiku – mācīšanās un atpūšanās. Brīvlaiks ir iespēja skolēniem pašiem izvēlēties un pilnveidot tās zināšanas un prasmes, kas viņus interesē, viens no formātiem, kā to var darīt, ir nometnes.”

Vai brīvlaiks ir par garu?

ASV tika veikts pētījums “Summer Learning Loss” jeb “Vasaras laikā zudušās zināšanas”, kurā noskaidrots, ka daudzi bērni zaudē jau apgūto, ja vasaras laikā nemācās, nepilda uzdevumus. Uzzinot par pētījuma rezultātiem, Itālijas skolotāji nolēma bērniem uzdot daudzus uzdevumus, kurus pildīt vasaras laikā, lai apgūtais neaizmirstas, jo Itālijā brīvlaiks ir vēl garāks nekā Latvijā – trīsarpus mēneši, kas ir gana ilgs laiks laiks, lai bērniem kļūtu garlaicīgi, aptrūktos jēdzīga darāmā un pietiktu laika muļķībām.

Vai brīvlaiku tomēr nevajadzētu saīsināt? Divu meitu mamma Terēza Stenclava ir kategoriski pret šādu risinājumu: “Mums ir tik ļoti maz silto dienu, tāpēc negribētos, lai brīvlaiku saīsina – tas, manuprāt, nav nepieciešams.” Tāpat Inga Dzērve, kaut arī rūpējas, lai bērni izglītotos arī vasarā, uzskata, ka brīvlaikam atvēlētie trīs mēneši ir ļoti noderīgi: “Mācību gadu pagarināt noteikti nevajag. Paši taču atceramies, kā bērnībā kāpām kokos, lēcām peļķēs, mācījāmies makšķerēt, lasījām pļavas ziedus, spēlējām paslēpes – tam visam nebūtu laika, ja mācību gads tiktu pagarināts.” “Vasaras skolas” vadītāja Edīte par brīvlaika saīsināšanu izsakās pielaidīgāk, ja vien tam ir loģisks pamatojums: “Jautājums ir, kāpēc brīvlaiks tiek saīsināts? Svarīgi, lai skolēniem būtu iespējas jēgpilni pavadīt laiku. Bet tikpat svarīgi, ka viņiem ir arī laiks, ko pavadīt ar vienaudžiem un ģimeni neformālā gaisotnē, jo tas nodrošina izvēles iespējas. Ja brīvlaiks tiek saīsināts, lai izlīdzinātu mācību slodzi gada laikā, nodrošinot, ka jauniešiem šis nestrukturētais laiks ar draugiem un ģimeni pieejams biežāk un mazākās “devās”, jā, tajā es saskatu jēgu.”

Skolotāja Ina Klovāne ir novērojusi: kādā kondīcijā bērns atgriežas no vasaras brīvlaika, cieši saistīts ar to, kā viņš pavadījis vasaru – ja ir tikai izklaidējies, skatījies filmas un spēlējis spēlītes planšetē, zināšanas var zust, bērns var nespēt koncentrēties jaunajam mācību gadam: “Ikvienam pēc garākas atpūtas ir grūti ielēkt atpakaļ ritmā, tas ir normāli, tādēļ mācību gada sākumā ir ievadstundas, sporta dienas, lai bērni var adaptēties. Tomēr es neteiktu, ka bērni vasaras laikā ir palaidušies, drīzāk ir lielāka motivācija un apņēmība strādāt, lai jaunais mācību gads būtu labāks par iepriekšējo. Par vasaras brīvlaika īsināšanu: no vienas puses, izstiepjot mācību saturu, samazinātos slodze, nebūtu tik daudz mājas darbu, kā arī mācību diena nebūtu tik gara un noslogota, bet, no otras puses, mums Latvijā tā siltā laika ir tik maz, telpas nav aprīkotas, lai varētu mācīties arī karstā laikā. Bērniem jau maijā domas ir citur.”

 Ko domā speciālisti un paši bērni

Iesaka junga analītiķe Ginta Teivāne:

“Ņemot vērā, kāda šobrīd ir mācību sistēma Latvijā, būtu neprātīgi bērniem likt piespiedu vai kādā citā veidā mācīties akadēmiski arī vasarā. Atpūta vajadzīga jebkuram bērnam, taču arī tai jābūt kvalitatīvai un sakarīgai, ko, protams, nevar sacīt par stundām ilgi pavadītu laiku pie datora vai planšetēm. Labi būtu, ja atpūta, spēlēšanās un intelektuālas nodarbes, piemēram, lasīšana, muzeju apmeklējumi, mītos ar kādām sportiskām vai cita veida aktivitātēm, piemēram, nometnēm.

Atkarībā no tā, kuri priekšmeti bērnam padodas visgrūtāk, sākot ar augustu, vecāki varētu pamazām kādā bērnam interesantā veidā likt atkārtot vai apgūt ko jaunu tieši tajā priekšmetā. Pirms jaunā mācību gada sākuma būtu nepieciešams neliels pārejas jeb piemērošanās periods ar noteiktu dienas režīmu un kārtību, protams, joprojām veltot laiku arī atpūtai.”

Una, 12 gadi

“Vasarā skolotāja mums liek lasīt dažas grāmatas – reizēm es tikai paskatos internetā, par ko tās grāmatas ir, bet reizēm izlasu, jo man vienkārši patīk lasīt. Bet nepatīk, ka laikā, kad gribu atpūsties, kaut kas ir obligāti jāizdara. Vasara ir domāta, lai bērni atpūstos! Parasti tad ar vecākiem dodamies kopīgās ekskursijās, viņi nekādus papildu uzvedumus pildīt neliek. Vēl man patīk pavadīt laiku ar draudzenēm, doties peldēties uz upi, dažreiz aizeju pavingrot. Man ļoti patīk vasara, patīk tas, ka varu atpūsties no skolas, un arī citiem bērniem novēlu labi pavadīt laiku un izvēdināt galvu no mācībām.”

LA.lv