Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
5. aprīlis, 2012
Drukāt

Kā sagaidīsiet Lieldienas?

Edīte Kaufmane, Latvijas Valsts augļkopības institūta direktore: “Pirms Lieldienām braucam uz Mazirbi pie draugiem uz pirti. Bet īstā Lieldienu svinēšana ir mājās pašā Lieldienu rītā. Sākas ar olu meklēšanu, vecākā mazmeita Krista (11 gadi) zīmē pat īpašu karti, lai visas atrastu. Pēc tam seko kārtīga izšūpošanās šūpolēs. Ļoti ceru, ka nebūs sniega un olas varēs labi paslēpt.”

 

Voldemārs Spuņģis, entomologs: “Arī šogad neiztikt bez šūpošanās! Lai gan šogad varētu būt mazāk peļķu nekā citus gadus un līdz ar to, iespējams, būs mazāk odu nekā pērn, tas jādara obligāti, citādi neizvairīties no šo nejaucēnu kodieniem siltajā sezonā… Lieldienās, tāpat kā citus gadus, manās mājās būs raibas olas un jautrība, bet visam ļembastam pa vidu es noteikti pamanīšu arī dzīvās dabas izpausmes. Taureņi jau pamodušies. Ērces gan arī. Bet kopumā mūsu kukainīši ir visnotaļ nekaitīgi – ja nu vienīgi var nelaimēties uzsēsties kādai pusaizmigušai lapsenei.”

Agrita Kalnozola, ainavu arhitekte: “Lai gan esmu ziemas cilvēks, jo man patīk sniegs un slēpot, Lieldienas man saistās ar pamošanos, gaismu, putnu treļļiem. Mana intensīvā darba sezona jau sākusies, bet, protams, Lieldienas ir Lieldienas. Tās nav iedomājamas bez olu krāsošanas sestdienas vakarā, bez olu un mazu saldumiņu meklēšanas dārzā svētdienas rītā, kas visvairāk patīk bērniem, bez kopīgām svētku brokastīm tuvākajiem radiem.”

Anitra Tooma, vides žurnāliste: “Man ir divējādas jūtas pret šiem svētkiem, jo Lielā diena ar pavasara atnākšanu jau ir bijusi. Lieldienu kristīgo pusi es nosvinu Iļģuciema cietumā, kur mācu adīšanu. Bet brīvdienās braukšu pie vīra uz Maz­irbi. Ieiešu pirtī, lai nodabūtu nost ziemas nogurumu. Iešu dabā. Pašlaik ir fantastiska gaisma, lai fotografētu sūnas ar sporangijiem – kāds apbrīnojami dzīvīgs zaļums! Varbūt aizbrauksim uz Slīteres Zilajiem kalniem, kur mežs citāds nekā vasarā, kad koki salapojuši. Pašlaik tas ir spožas gaismas pilns. Un tur aug lakši un ēdamas papardes, ko ēdu jau trešo gadu.”

Barbara Ābele, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore: “Svinēsim ļoti tradicionāli – krāsosim olas, ripināsim, kopā ar bērniem meklēsim zaķu atstātās. Brauksim uz laukiem!”

Kārlis Millers, ornitologs, lapas latvijasputni.lv veidotājs: “Putniem nav Lieldienu – kad tiem jālido, tad tie ir klāt. Par spīti tam, ka ziema uz brīdi ir atgriezusies, Kurzemes piekrastē pilns ar žubītēm, bet zosu vairākums jau pārlidojis. Divdesmitajos datumos pāri nāca padsmitiem tūkstošu putnu. No pazīstamākajiem putniem pašlaik sēž uz olām kraukļi, bet vārnas teju, teju grasās. Kas attiecas uz Lieldienām mājās, ornitologi krāso tādas pašas olas kā pārējie. Pareizāk sakot, to dara mana vecākā meita, kurai ir jau pieci gadi, un pārējās ģimenes sievietes. Viņas krāsošanai izmanto dažādus dabas materiālus, un to, kā viss top, es nemaz nezinu. Esmu tikai galaprodukta baudītājs.”

 

Uzziņa

Lieldienu ticējumi

* Lieldienās jāšūpojas, lai vasarā neēstu odi un citi kukaiņi un visu gadu nekautos ar lāča miegu.

* Cik dienu ar rasu būs pirms Lieldienām – tikpat daudz būs arī salnu pēc tam.

* Ja Lieldienās ir lietus – tas līs katrā svētdienā līdz pat Vasarsvētkiem.

* Kad Lieldienās olas zogot, tad zaglis paliekot tikpat pliks kā ola.

* Lieldienās jāēd tikai olas, jo, kas arī gaļu ēd, to visu gadu moka kukaiņi.

* Lieldienu rītā pirms saules lēkta ir jāmazgā cūka dīķī, kura jāvelk atmuguriski ūdenī, tad visu gadu mājās būs tīrība, arī zirnekļi tad neapplēkos griestus.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+