Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
27. novembris, 2015
Drukāt

Kādi bija 19. gadsimta latvieši (1)

kreslins_latviesi

Jāņa Krēsliņa personībai 19. gadsimta beigu Latvijā nav analoga. Ja viņa nebūtu, mūsu priekšstati par latviešu etnogrāfiju un kultūrvēsturi šobrīd būtu daudz nabadzīgāki. Viņa Latvijas laukos tapušās fotogrāfijas un zīmējumi ir unikālas laikmeta liecības, dažas no tām kļuvušas par teju neaizstājamām mācību grāmatu ilustrēšanā. Tagad Krēsliņa vākums apkopots grāmatā un pieejams katram.

Apgādā “Neputns” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju (LNVM) izdotais darbs “Jānis Krēsliņš – latviešu tradicionālo kultūras vērtību izzinātājs” demonstrē 297 fotogrāfijas un 79 zīmējumus, eļļas gleznojumus un akvareļus. LNVM glabātā bagātība ataino Kurzemes, tostarp vēsturisku ķoniņu ciemu, tāpat Vidzemes un Latgales ēkas, ainavas un ļaudis – skolotājus un skolniekus, zemniekus sētās un darbā, meža cirtējus un daudzus citus, kuriem tajos apstākļos nebija ne iespēju, ne vajadzības fotografēties. Mēs tā arī nekad neuzzinātu, kā šie ļaudis izskatījušies, ja ne Jānis Krēsliņš. Tie ir pieaugušie, bērni, ģimenes, saimes, pārsvarā gan atsevišķi tipāži. Identificēti un neidentificēti. Tautas tērpos un ikdienas apģērbā, sapucējušies un arī izspūruši. Tas ir gadījums, kad gribas ieteikt: ieskatieties šo 19. gadsimta beigu latviešu sejās!

Visas fotogrāfijas un zīmējumi datēti ar 1894. – 1895. gadu, kad Krēsliņš piedalījās Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Zinību komisijas rīkotajās ekspedīcijās dažādos Latvijas novados uzdevumā iegūt materiālus Latviešu etnogrāfiskajai izstādei, ko 1896. gadā Rīgā X Viskrievijas arheoloģiskā kongresa laikā organizēja RLB. Kā grāmatas atvēršanā trešdien uzsvēra krājuma sastādītāja Sanita Stinkule, no deviņiem dalībniekiem, kas piedalījās ekspedīcijās, tieši Krēsliņš bija visčaklākais. Viņa pienesums bija 376 darbi, 
kamēr pārējie savāca materiālus, kurus var uz divu roku pirkstiem saskaitīt.

“Šī grāmata patiesībā ir avotu publikācija. Tās uzdevums ir tapt par pamatu citiem rakstiem, referātiem un grāmatām,” atzīmēja Stinkule. Grāmata un līdz nākamā gada martam LNVM aplūkojamā izstāde ir veltījums Jāņa Krēsliņa 150 gadu jubilejai. Mākslinieks, fotogrāfs, aktīvs sabiedriskais darbinieks nāca pasaulē 1865. gada 20. oktobrī māju rentnieka ģimenē Alsviķu pagasta Kušķos. Diemžēl nav zināms, kur un kad noslēdzās viņa mūžs, jo viņa tālākās gaitas pēc Pirmā pasaules kara pagaist Krievijā. Tiesa, ir versija, ka 20. gados Krēsliņš tomēr atgriezies 
Latvijā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Visu laiku domāju, kā bija ģērbušies, kādi izkatījās Alsviķu Strautiņskolas (toreiz- Ķemera skolas)skolnieki, skolotāji, apkārtējie zemieki, kā arī Alūksnes krogā gājēji.
    No grestes Jāņa un viņa brāļiem Krēsliņu šķir tikai daži gadi.
    Rīt un pirmdien eju meklēt neputna izdoto grāmatu.tas viens.Otrs-vislielākā pateicība sanitai stinkulei par šādas grāmatas izveidošanu.
    Un paldies par ziņas un apskata ievietošanuLatvijas Avīzei!

Draugiem Facebook Twitter Google+