Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
22. maijs, 2015
Drukāt

Kārsavas novadā atjauno un dokumentē ebreju kapus (4)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Kārsavas novadā atjauno un dokumentē ebreju kapus, portālam LA.lv pavēstīja novada sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Krivmane.

Latgale izsenis bijis daudznacionāls novads, kur dzīvo arī baltkrievi, ukraiņi, poļi, ebreji, krievi un igauņi. Par katras tautas klātesamību vēsta ģimeņu tradīcijas, dzimtu mājas, kā arī senās kapsētas. Tās ne tikai ir piemiņas vietas, bet arī veido būtisku kultūrvēstures pētniecības daļu, norādīja Krivmane.

19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Kārsavā uz dzīvi sāka apmesties ebreju kopiena, kas attīstīja tirdzniecību un amatniecību, kā arī ierīko ebreju pamatskolu. 1935. gadā ebreji veidoja 42% no pilsētas iedzīvotāju skaita. Līdz ar to Kārsavas veidošanās vēsturē būtiska ietekme ir ebrejiem.

Šobrīd par to vēsta tikai vieta, kura šobrīd ir Kārsavas novada Salnavas pagasta senie ebreju kapi. Tie vairākus gadu desmitus bija pamesti novārtā, bet šobrīd pabeigta to atjaunošana, kuras iniciatori bija vietējie iedzīvotāji, stāsta Krivmane.

“Pirms diviem gadiem brīvprātīgo grupa no Bodenteikas īpašu vērību pievērsa piemiņas akmeņu uzrakstiem un veica to zinātnisko dokumentāciju. Teksti uz kapakmeņiem tika fotografēti un tulkoti no krievu, ebreju un vācu valodas, apkopoti un klasificēti vienā grāmatā, lai nepieciešamības gadījumā radinieki varētu atrast savu ģimenes locekļu atdusas vietas,” stāsta Krivmane.

Maija nogalē Kārsavā tikās ebreju kopienas pārstāvji Moronu ģimene un vācu ekspedīcijas komanda, lai nodotu pētījumu rezultātā tapušo grāmatu, kura tika dāvināta Rīgas ebreju kopienai un Kārsavas novada pašvaldībai.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Kur tad ir Zurofs, Kargins, Krasovickis, Godmans ?
    Kad jākopj tautasbrāļu kapi, tad nosvīst krūmos ?

  2. Paldies Pēterim Bērziņam. Pēteris Bērziņš ieguldījis daudz darba, lai šie kapi izskatītos tādi, kādi tie ir tagad.

  3. Kādreiz teica -žīdu kapi-, un neviens neapvainojās. Atceros, kādreiz, kad biju Ludzā pie vectēva, tad gājām uz pirti. Tur bija frizieris žīds. Visi viņu sauca par žīdiņu un viss bija OK.

    • Latvieši teica, saka un, visticamāk, arī turpmāk teiks – žīds, čigāns un krievs, bet par jevrejiem dzird dēvējam jauno naudu …

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (5)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+