Mobilā versija
+18.2°C
Gundars, Kurts, Knuts
Otrdiena, 26. septembris, 2017
18. jūlijs, 2016
Drukāt

Uldis Šmits: Teroristu uzbrukumi un tam sekojošās amatpersonu frāzes kļūst par rutīnu (3)

Foto Reuters/Scanpix/LETAFoto Reuters/Scanpix/LETA

Teroristi izraugās Eiropā simboliskas vietas. Tāda ir arī Nicas Angļu promenāde, kas stiepjas līdzās septiņus kilometrus garai avēnijai un ieguvusi savu nosaukumu, pateicoties britu atpūtnieku 19. gadsimtā iecienītajām pastaigām gar Eņģeļu līci. Tur simboliskā datumā 14. jūlijā Francijas nacionālo svētku dienā tika sarīkots kārtējais velnišķīgais slaktiņš, kura “teroristiskais raksturs nav apšaubāms”, kā sacīja valsts prezidents Fransuā Olands. Premjerministrs Manuels Valss kārtējo reizi atgādināja, ka Francija ierauta karā. Pasaules politiskie un reliģiskie vadītāji izteica nosodījumu, atbalstu un solidaritāti. Televīzijas kanāli un radiostacijas kārtējo reizi pulcēja ekspertus, lai tie klāstītu pārsvarā jau tāpat zināmas lietas. Tas kļūst par rutīnu gandrīz visiem, izņemot, protams, bojāgājušo tuviniekus, terora aktos sakropļotos un šo notikumu aculieciniekus.

Šā gada februārī Minhenes drošības konferencē Manuels Valss, runādams par Eiropu, noskaldīja: “Būs uzbrukumi… Tas ir skaidrs. Šis hiperterorisms šeit paliks.” Uzbrukumi jau pērn bija notikuši Parīzē un arī Kopenhāgenā, bet drīz pēc minētā pravietojuma pienāca kārta Briselei, un tagad ar dažu mēnešu atstarpi – Nicai. Nosacītais ilgāka pieklusuma periods Eiropā pēc terora aktiem Madridē (2004) un Londonā (2005) ir beidzies, un pēdējā laikā Francija kļuvusi par mērķi numur viens. Tas galvenokārt izriet no situācijas valsts iekšienē, kur saskaņā ar publiskotajiem valdības ziņojuma datiem pagājušajā gadā, drošības ie­stāžu vērtējumā, par radikāliem islāmistiem uzskatītas vairāk nekā astoņi tūkstoši personu un aptuveni pusei no šī skaita piemitusi nosliece uz terorisma apoloģiju vai naidīgumu pret valsti. Savukārt aģentūras “Europol” ziņojumā norādīts, ka teroristu grupējums “Islāma valsts” attīstījis spējas veikt saskaņotas operācijas teju visās pasaules malās. Tūkstošiem Eiropas valstu islāmticīgo pilsoņu ir devušies karot Sīrijā vai Irākā un aptuveni pāris tūkstoši atgriezušies. Turklāt Francija piegādājusi prāvāko džihādistu kontingentu, un, kas zīmīgi, pretterorisma speciālisti secina, ka tajā ir salīdzinoši ievērojams Nicas un apkārtnes iedzīvotāju īpatsvars. Jo šajā kosmopolītiskajā pilsētā atrodami ne tikai luksusa hoteļi, bet arī savi t.s. jutīgie kvartāli. Protams, riska grupas tiek pēc iespējas cieši uzraudzītas, taču Angļu promenādē slaktiņu sarīkojušais nefigurēja drošības dienestu kartotēkās.

Nekas neesot liecinājis, ka identificētā persona – ieceļotājs no Tunisijas – būtu saistīts ar teroristu tīklu vai būtu radikāls islāmists. Viņš pat neievēroja elementārus reliģiskus priekšrakstus, lietoja alkoholu un narkotikas – apgalvo preses apvaicātie kaimiņi, kuru nostāstos Nicas masu slepkava parādās kā mūždien sadzīvisku un naudas problēmu nomākts, agresīvs un depresīvs tips. Tādu ir miljoniem. Nozieguma izmeklēšana tikko sākusies, tāpēc secinājumus izdarīt būtu pāragri. Šodien gandrīz ikviens var mirklī pārvērsties “Islāma valsts” kareivī, aktivizēt paštaisītu spridzekli, ar melnajā tirgū iegādātu Kalašņikova automātu ieņemt pozīciju iepretī kafejnīcas terasei vai triekt pūlī daudztonnu kravas automašīnu. Metodes ir sīki izklāstītas internetā.

Terorismam veltītie ziņojumi tomēr atzīst, ka tīmeklis reti kad ir sākotnējais vardarbības iedvesmas avots. Pirmo impulsu viegli ietekmējamu prātu iespaidošanā parasti dod personiska saskarsme ar radikālā islāma sludinātājiem. Vai ar jaunizceptu džihādistu vervētājiem, kas darbojas, piemēram, bēgļu nometnēs un ieslodzījuma vietās. Bet rekrutēšanas un indoktrinācijas vai arī indoktrinēšanās iespējas ir neizsmeļamas mūsdienu Eiropas apstākļos. Ko lielā mērā radījuši paši Eiropas politiķi.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Islandē neeksistē terorisma problēma. Visi iedzīvotāji tur ir etniski, kulturāli homogēni. Deportēt visus neetniskos francūžus, un beigsies šis terorisms. Lai depresijas nomāktie dzīvojas savā tēvzemē, starp savējiem, savā kultūrā.

  2. Ka tik pēc iekšlietu un ārlietu ministru bravurigajiem paziņojumiem viņi vēl neizvēlas Baltijas valstis ?

  3. Izlasot piezogas varbūtība,ka teroristu izdomu un iespējas novērst nav iespējams to neprognozējamības dēļ.Jāpieņem,ka divkājaiņi dalās cilvēkos un necilvēkos,kurus atšķirt ir praktiski neiespējami.Var pienākt laiks,kad dārza vai mežizstrādes inventāru iegādāties kļūs tikpat grūti kā automātisku šaujamieroci.

Harijs Tumans: Kā savaldīt "ciklopus" un pasargāt valsts intereses (7)Gaidot valsts simtgadi, dažādu šim svarīgajam notikumam veltīto pasākumu un ieceru saraksts kļūst aizvien garāks.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nepilsonijas pilsoņi

Saeima pagājšnedēļ noraidīja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iesniegto likumprojektu, kas paredzēja vairs nepiešķirt nepilsoņu statusu bērniem. Patlaban nepilsoņa statuss tiek piešķirts reti – 2016. gadā tikai 52 bērniem. Bet jau tagad nepilsoņu bērnam iegūt pilsonību ir vienkārši – uz dzimtsarakstu nodaļas darbinieka jautājumu, vai vecāki jaundzimušajam bērnam izvēlas Latvijas pilsonību, jāatbild ar “jā”. Tas tiek atzīmēts reģistrā un dzimšanas apliecību bērns uzreiz saņem ar Latvijas pilsonību. Tiem vecākiem, kas saka “nē”, vairākumā gadījumu noteicošā esot iespēja vieglāk ceļot uz Krieviju, jo nepilsoņiem nav vajadzīga vīza.

Vai partijām jāpalielina valsts budžeta finansējums?
Egils Līcītis: Un visi raksta prezidentamBet tad uzrodas vēstuļu draugi, kurus Vējonis nemaz negrib par vēstuļu draugiem, un sarakstīšanās ar tādiem nedara godu augstiem amatvīriem.
Viss var būt taisnība, izņemot to, kas tiek drukāts (18)Sudrabas komisijā žurnālistu organizācijas viena otru apsmidzina ar indīgām ķimikālijām
Draugiem Facebook Twitter Google+