Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
18. jūlijs, 2016
Drukāt

Uldis Šmits: Teroristu uzbrukumi un tam sekojošās amatpersonu frāzes kļūst par rutīnu (3)

Foto Reuters/Scanpix/LETAFoto Reuters/Scanpix/LETA

Teroristi izraugās Eiropā simboliskas vietas. Tāda ir arī Nicas Angļu promenāde, kas stiepjas līdzās septiņus kilometrus garai avēnijai un ieguvusi savu nosaukumu, pateicoties britu atpūtnieku 19. gadsimtā iecienītajām pastaigām gar Eņģeļu līci. Tur simboliskā datumā 14. jūlijā Francijas nacionālo svētku dienā tika sarīkots kārtējais velnišķīgais slaktiņš, kura “teroristiskais raksturs nav apšaubāms”, kā sacīja valsts prezidents Fransuā Olands. Premjerministrs Manuels Valss kārtējo reizi atgādināja, ka Francija ierauta karā. Pasaules politiskie un reliģiskie vadītāji izteica nosodījumu, atbalstu un solidaritāti. Televīzijas kanāli un radiostacijas kārtējo reizi pulcēja ekspertus, lai tie klāstītu pārsvarā jau tāpat zināmas lietas. Tas kļūst par rutīnu gandrīz visiem, izņemot, protams, bojāgājušo tuviniekus, terora aktos sakropļotos un šo notikumu aculieciniekus.

Šā gada februārī Minhenes drošības konferencē Manuels Valss, runādams par Eiropu, noskaldīja: “Būs uzbrukumi… Tas ir skaidrs. Šis hiperterorisms šeit paliks.” Uzbrukumi jau pērn bija notikuši Parīzē un arī Kopenhāgenā, bet drīz pēc minētā pravietojuma pienāca kārta Briselei, un tagad ar dažu mēnešu atstarpi – Nicai. Nosacītais ilgāka pieklusuma periods Eiropā pēc terora aktiem Madridē (2004) un Londonā (2005) ir beidzies, un pēdējā laikā Francija kļuvusi par mērķi numur viens. Tas galvenokārt izriet no situācijas valsts iekšienē, kur saskaņā ar publiskotajiem valdības ziņojuma datiem pagājušajā gadā, drošības ie­stāžu vērtējumā, par radikāliem islāmistiem uzskatītas vairāk nekā astoņi tūkstoši personu un aptuveni pusei no šī skaita piemitusi nosliece uz terorisma apoloģiju vai naidīgumu pret valsti. Savukārt aģentūras “Europol” ziņojumā norādīts, ka teroristu grupējums “Islāma valsts” attīstījis spējas veikt saskaņotas operācijas teju visās pasaules malās. Tūkstošiem Eiropas valstu islāmticīgo pilsoņu ir devušies karot Sīrijā vai Irākā un aptuveni pāris tūkstoši atgriezušies. Turklāt Francija piegādājusi prāvāko džihādistu kontingentu, un, kas zīmīgi, pretterorisma speciālisti secina, ka tajā ir salīdzinoši ievērojams Nicas un apkārtnes iedzīvotāju īpatsvars. Jo šajā kosmopolītiskajā pilsētā atrodami ne tikai luksusa hoteļi, bet arī savi t.s. jutīgie kvartāli. Protams, riska grupas tiek pēc iespējas cieši uzraudzītas, taču Angļu promenādē slaktiņu sarīkojušais nefigurēja drošības dienestu kartotēkās.

Nekas neesot liecinājis, ka identificētā persona – ieceļotājs no Tunisijas – būtu saistīts ar teroristu tīklu vai būtu radikāls islāmists. Viņš pat neievēroja elementārus reliģiskus priekšrakstus, lietoja alkoholu un narkotikas – apgalvo preses apvaicātie kaimiņi, kuru nostāstos Nicas masu slepkava parādās kā mūždien sadzīvisku un naudas problēmu nomākts, agresīvs un depresīvs tips. Tādu ir miljoniem. Nozieguma izmeklēšana tikko sākusies, tāpēc secinājumus izdarīt būtu pāragri. Šodien gandrīz ikviens var mirklī pārvērsties “Islāma valsts” kareivī, aktivizēt paštaisītu spridzekli, ar melnajā tirgū iegādātu Kalašņikova automātu ieņemt pozīciju iepretī kafejnīcas terasei vai triekt pūlī daudztonnu kravas automašīnu. Metodes ir sīki izklāstītas internetā.

Terorismam veltītie ziņojumi tomēr atzīst, ka tīmeklis reti kad ir sākotnējais vardarbības iedvesmas avots. Pirmo impulsu viegli ietekmējamu prātu iespaidošanā parasti dod personiska saskarsme ar radikālā islāma sludinātājiem. Vai ar jaunizceptu džihādistu vervētājiem, kas darbojas, piemēram, bēgļu nometnēs un ieslodzījuma vietās. Bet rekrutēšanas un indoktrinācijas vai arī indoktrinēšanās iespējas ir neizsmeļamas mūsdienu Eiropas apstākļos. Ko lielā mērā radījuši paši Eiropas politiķi.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Islandē neeksistē terorisma problēma. Visi iedzīvotāji tur ir etniski, kulturāli homogēni. Deportēt visus neetniskos francūžus, un beigsies šis terorisms. Lai depresijas nomāktie dzīvojas savā tēvzemē, starp savējiem, savā kultūrā.

  2. Ka tik pēc iekšlietu un ārlietu ministru bravurigajiem paziņojumiem viņi vēl neizvēlas Baltijas valstis ?

  3. Izlasot piezogas varbūtība,ka teroristu izdomu un iespējas novērst nav iespējams to neprognozējamības dēļ.Jāpieņem,ka divkājaiņi dalās cilvēkos un necilvēkos,kurus atšķirt ir praktiski neiespējami.Var pienākt laiks,kad dārza vai mežizstrādes inventāru iegādāties kļūs tikpat grūti kā automātisku šaujamieroci.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (38)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+